• Pilns vēders arī ziemā. Kas jāzina par putnu barošanu?

    Daba un dzīvnieki
    Ieva Samauska
    14. novembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Nav pat jāgaida, kad visus laukus un ceļus kā ar baltu slotu aizslauka ciet putenis. Pietiek ar vienu kailsala nakti, lai mazi knābīši uzstājīgi klauvētu pie loga rūts, kad tiks atvērta kafejnīca «Pie resnās zīles» vai «Pilns vēders». Kas jāzina, lai tādu ierīkotu? Konsultē speciāliste Ilze Ķuze.

    Patiesībā šo rakstu vērts lasīt, ja ar visu sirdi un dvēseli piekrītat pirmajam barošanas bauslim – sākot ziemā piebarot putnus, tas jādara regulāri. Tas nozīmē – līdz pēdējiem sniegiem. Ja ierastajā laikā barotava ir tukša, putni nemeklē maltīti citur, bet pacietīgi gaida, riskējot aiziet bojā. Tāpēc, ja nav iespējams lidoņus regulāri paēdināt, labāk tos nebarot vispār.

    Kuri putni labprāt ierodas pie barotavām?

    Visbiežākie viesi pie putnu barotavām ir lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie meža strazdi, arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk putnu kafejnīcas apmeklē zaļžubītes, svilpji jeb sarkankrūtīši, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.

    Cik putnu apmeklēs barotavu?

    Tas atkarīgs no barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības. Vislielāko putnu dažādību iespējams novērot stabili nostiprinātā barotavā kokā, krūmā vai uz palodzes. Īstiem koku putniem, piemēram, zīlītēm un zaļžubītēm, vairāk piemērota būs zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas, ir piestiprināta pie nestabilas virsmas. Ja ēdnīciņa ir atklātāka, to vairāk apmeklē putni, kas labprāt barojas uz zemes, piemēram, melnie meža strazdi un baloži.

    Kādu barību putniem piedāvāt?

    Putniem ziemā nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc šajā laikā vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu. Piemēram, bieži lietotās sadrupinātās maizes enerģētiskā vērtība ir salīdzinoši zema, tāpēc vislabāk, ja sauso barību – maizi vai auzu pārslas – izmērcē taukos vai eļļā.

    Atceries! Putnu barība nedrīkst būt sālīta, jo sāls kaitē putnu gremošanas sistēmai.

    Kas kuram garšo?

    • Tauki un nesālīts speķis būs garda maltīte zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem.
    • Nelobītas saulespuķu sēklas augstvērtīgā tauku satura dēļ ir piemērotas lielākajai daļai putnu.
    • Zemesriekstus iecienījušas zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi.
    • Citas sēklas un graudi – kaņepes, linsēklas, miežu putraimi, auzu pārslas, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas – garšos dažādiem putniem.
    • Kaltētus augļus, piemēram, rozīnes, nesmādēs melnie meža strazdi un dziedātājstrazdi.
    • Ābolus, bumbierus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes.

    Vai iespējams ielūgt īpašos viesus – sarkankrūtīšus?

    Svilpis jeb sarkankrūtītis ir skaists putns ar resnu knābi un spilgti rozā žabo jeb krūšu apspalvojumu, kas glīti kontrastē ar melno galvu un pelēko muguriņu. Košākie ir svilpju tēviņi, kamēr mātītēm krūtis un vēders ir pelēcīgi. Šos putnus var sastapt jauktos vai skujkoku mežos, ziemā arī laukos, parkos, dārzos, pat pilsētu apstādījumos. Diemžēl sarkankrūtīšus nevar piejaucēt. Kā neredzēti brīnumaini sūtņi viņi negaidot atlido kādā mirdzoši baltā ziemas rītā vai arī… atliek vien pacietīgi gaidīt. Bet – šiem putniem garšo sēklas. Ja barotavas ēdienkartē būs tikai speķis, diez vai viņi gribēs tajā iegriezties.

    Kā pagatavot ātro delikatesi

    1. Tukša margarīna, jogurta vai cita plastmasas trauka dibenā izurbj nelielu caurumu, izver caur to auklu un iekšpusē iesien mezglu.
    2. Pagatavo maisījumu no auzu pārslām, sēklām, riekstiem un kaltētiem augļiem. Maisījumam pārlej izkausētus taukus (taukvielu un maisījuma attiecība – 1:2) un rūpīgi sajauc.
    3. Barību iepilda plastmasas traukā.
    4. Kad barība sacietējusi, stilizēto barotavu pakarina pie loga vai koka zarā ar atveri uz leju.

    Raksts publicēts žurnālā «Astes» 2007. gadā.

    Kādai jābūt labai barotavai

    1. Lai putni varētu viegli piekļūt barībai.
    2. Lai barība neapsnigtu un netiktu aizputināta barotavas ieeja.
    3. Lai barības krājumus varētu ērti un vienkārši atjaunot.
    4. Lai putni nebaidītos no barotavas – tai jābūt stabili nostiprinātai (izņemot pakārtās barotavas), bez vaļīgām, plīvojošām detaļām.

    Ievērojot šos nosacījumus un liekot lietā savas dizainera prasmes, barotavu iespējams izgatavot radoši, piemēram, ar logu slēģiem, lievenīti, mazu balkoniņu. Šajā ziņā nav jāievēro konkrēti parametri un prasības atšķirībā no, piemēram, būrīšu izgatavošanas.

    Lai putni barotavu ātrāk pamanītu, sākotnēji ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās vai arī parūpēties par mājīgu interjeru, izdekorēt barotavu ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm.

    Regulāri vienā vietā pulcējoties lielam putnu skaitam, pieaug to saslimstības risks. Tāpēc barotava regulāri jātīra no barības atliekām un putnu mēsliem.

    Kā iztikt bez speciālas putnu barotavas

    • Speķi var pienaglot vai pakārt stieplē pie palodzes vai koka zara.
    • Par ideālu zīlīšu, dzilnīšu un dzeņu barotavu kalpos uz sētas vai kāda resnāka horizontāla zara izkārta cūkas vai kāda cita dzīvnieka āda, pie kuras gandrīz vienmēr paliek zināms daudzums tauku.
    • Nesālītus taukus var uzziest uz jebkādas nelīdzenas virsmas, piemēram, malkas kluča, koka stumbra.
    • Uz koku zariem var uzspraust saulespuķu eļļā izkarsētus maizes gabalus vai iesiet diegā ābolus.
    • Sēklas un graudus var izkaisīt uz zemes no sniega attīrītā laukumā kāda koka vai krūma aizvējā.

    Ko piedāvāt putniem, kas ignorē putnu barotavu

    Ne viens vien pilsētnieks šajā laikā kļūst par ziemojošo meža pīļu piebarošanas fanu. Iespējams, tieši tāpēc bargās ziemās daļa putnu tiek pasargāti no bojāejas. Taču pirmais barošanas bauslis attiecas arī uz pēkšķētājām – ja nav iespējams piedāvāt regulāru maltīti, labāk nebarot vispār. Pīles ir rēķinājušās ar barības pieejamību un tieši tāpēc palikušas ziemot šajā vietā.

    Pārsvarā pīlēm piedāvā maizi, taču uzturvērtības ziņā daudz pilnvērtīgāki ir dažādi labības graudi, biezputras, sasmalcināti vārīti kartupeļi, ozolzīles.

    Toties Latvijā ziemojošos gulbjus nav ieteicams barot, jo atšķirībā no pīlēm tie kļūst pilnīgi atkarīgi no barošanas. Ja tomēr gulbji ir iebaroti, jāturpina tos barot regulāri līdz pat pavasarim, citādi putni nenovēršami ies bojā.

    Bet lauku iedzīvotāji ilgstoša sala un sērsnas laikā var palīdzēt lauka irbēm, kurām tad patiešām klājas grūti. Šos putnus iespējams piebarot, attīrot no sniega laukumus pļavā vai laukos netālu no lauku mājām un regulāri tur izberot graudus un sēklas: auzas, miežus, griķus, ķimenes, kaņepes, linsēklas, kā arī izkaisot pelavas vai siena smalkumus. Un neviens nav teicis, ka arī putniem nevar novēlēt: “Labu apetīti!”

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē