«Līdzīgi kā daudzi paškritiski latvieši, neuzskatu sevi par rūdītu zaļo – daudz ko tikai mācos un uzzinu ko jaunu katru dienu. Tā kā ar ģimeni nu jau trīs gadus dzīvojam tuvu dabai tādā kā teju viensētā meža ielokā, automātiski sanāk domāt, kā dzīvot zaļāk. Tas notiek gaužām praktisku apsvērumu dēļ, piemēram, sākām pārtikas atkritumus kompostēt, lai būtu mēslojums dārzam un siltumnīcai.
Dzīves apstākļi dabiski uzveduši uz zaļā dzīvesveida takas – radušies jauni ieradumi, bet ir arī vecie, no kuriem grūti atteikties pavisam, piemēram, bērnus joprojām vedam uz skolu un paši uz darbu braucam ar divām mašīnām, jo citādi no savas nomaļās dzīvesvietas ārā netiktu.
Kā sākās mūsu ģimenes ceļš tuvāk laukiem? Tas bija vēl tad, kad piedzima mūsu vecākais dēls – pirms desmit gadiem nopirkām lauku mājas. Diemžēl tas radīja tikai vēl vairāk stresa, jo strādājām birojā pilnas darba dienas līdz piektdienas vakaram, tad sakravājāmies un braucām strādāt uz laukiem, lai svētdienas vakarā atkal kravātu mantas un atgrieztos pilsētā.
Kad bija piedzimuši jau trīs bērni, tas kļuva pārāk apgrūtinoši, turklāt nebija baudas. Sapratu, ka labāk to – lauku vidi un gaisu – baudīt katru dienu. Abi ar vīru esam auguši tuvu laukiem un zinām, ka ir atšķirība, vai attaisi durvis un izlaid bērnus vai saģērb un uz stundiņu ar viņiem izej pastaigāties.
Tādu kopējo atkritumu konteineru vispār nebija! Pie vārtiņiem atstāj konkrētos atkritumus, un viss.
Jāatzīst, ka, lai mainītu pastāvīgo dzīvesvietu, toreiz mums nebija līdzekļu, bet pēkšņi vīram nāca darba piedāvājums doties uz Itāliju. Lai cik interesanti tas būtu, mēs tur dzīvojām mazā ciematiņā – tādā kā laukos. Var teikt, ka tur pirmo reizi izbaudījām to dabisko dzīvesveidu – paši audzējām gurķus, ķirbjus, un, kā jau Itālijā, tur viss auga ļoti labi! Apguvām arī atkritumu šķirošanu, kas bija interesanta – noteiktās dienās savāca tikai organiskos atkritumus, bet citās papīru (ja bez papīra bija vēl kaut kas cits, tad neņēma!), pēc tam – stiklu. Tādu kopējo atkritumu konteineru vispār nebija! Pie vārtiņiem atstāj konkrētos atkritumus, un viss.
Ar to gribu teikt, ka mums tur patika, arī bērniem bija laba skola bez maksas, tur bija silti, bet palikt tur, lai pelnītu iztiku un katru gadu mēnesi izrautos uz Latviju, kura nu kļūtu par brīvdienu zemi, nebija mūsu plānos.
Tas atkal būtu, kā dzīvot gaidīšanas režīmā – gaidot brīvdienas. Vēl bijām Itālijā, kad jau izlēmu, ka vēlos mācīties Pirts skolā Lielzemenēs pie Aelitas un Jura Batņām. Tā palēnām apguvu gan augu un ēterisko eļļu, gan citas gudrības. Sapratu, ka tikai Latvijā varu dzīvot un realizēties – viss notiek šeit.
Smaržas un daba pirtī ļāva man atklāt gadskārtas – Pirts skolā svinējām un izbaudījām katru gadskārtu, kur katrā veicami rituāli, izmantojami augi, arī ziemā! Nebija jāgaida vasara, jo augi izbaudāmi un daba izdzīvojama arī ziemā.
Atceros, kad februārī Pirts skolā bija lekcija par tējām, žēlojāmies, ka nav vasara, bet pasniedzēja sacīja: tagad ir pats labākais laiks – tūlīt būs kārklu mizas un pumpuri. Atklājās pilnīgi cita pasaule līdzās tai, kurā visu laiku biju dzīvojusi. Esmu jau pietuvojusies tik tuvu dabai, ka sāku šoziem ziemas peldēšanu – sapratu, ka ziemas saule mīnus 15 grādos ir tikpat spoža kā vasarā un varu ielīst āliņģī. Katru dienu spīd saule, ja dzīvo tuvu dabai, nevis birojā.
Pirts skolā bija nodarbība par aromterapiju pirtī, kuras laikā sapratu, ka visu dzīvi varētu to vien tik darīt, kā smaržoties. Esmu iemācījusies, ka, ja kaut kas sāp vai esi saslimis, nevajag uzreiz skriet uz aptieku, noder ēteriskās eļļas – no auga izvilkta koncentrēta esence. Sākotnēji plānoju arī nopietnāk pievērsties pirtnieces darbam, bet, kamēr mūsu pašu pirts vairāk piemērota draugu un tuvinieku uzņemšanai, smaržas ņēmušas virsroku. Ēterisko eļļu daudzveidība ir liela, bet pirmais izaicinājums ir atrast īstu un kvalitatīvu.
To iegūšana ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process, tāpēc, lai padarītu cenu pieejamāku, nereti to ražošanā tiek izmantoti kaitīgi šķīdinātāji, kas nav veselīgi, bet ir lētāki. Tīras eļļas ir dārgas.
Padziļinot zināšanas, nonācu pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā uzticēties, ka tas tiešām ir dabīgs produkts, ir paļauties uz ekosertifikātu. Iepērkot izejvielas, nezinām, vai nav pievienotas papildvielas, nezinām arī, kā notikusi eļļu spiešana. Jāpiebilst, ka zemā cena vienmēr ir pirmais rādītājs, kas dara aizdomīgu.
Pati sev un draudzenēm smaržeļļas gatavoju jau vairākus gadus. Diemžēl, pērkot kvalitatīvās eļļas, hobijs kļuva par dārgu. Par labu ekoloģisko smaržu gatavošanai tieši bērniem nostrādāja tas, ka apzinos, cik ļoti svarīgi zināt, ko bērni ziež sev virsū, jo vielas nonāk organismā, arī pieaugušiem, bet bērnus gribas vairāk pasargāt.
Protams, visdrošākais ir tas, ko gatavoju pati, piemēram, šopavasar pati destilēju ievu un pērn biškrēsliņu.
Un tagad, kad pēc 6 stundu darba no biškrēsliņa ieguvu vien 16 pilienus, redzu, cik smags un laikietilpīgs ir šis darbs.
Pirmā manis jauktā eļļa, ko pagatavoju kādam citam, bija nagu eļļa draudzenei, kura strādā par manikīri. Pirms tam, protams, izmantoju masāžas eļļas, kad kopā ar draudzenēm gājām pirtī. Lēnā garā brieda doma, un pienāca laiks un hobijs pārvērtās par manu otro darbu. Jau daudzus gadus strādāju airBaltic birojā, kur esmu ar darbu apmierināta, bet, lai varētu apvienot ar savu hobija darbu un triju bērnu audzināšanu, strādāju pusslodzi.
Uzreiz zinājām, ka smaržās bērniem izmantosim tikai ekosertificētas eļļas, lai varu būt droša par produkta kvalitāti. Ēteriskajām eļļām, ja tās nav kvalitatīvas, zūd arī terapeitiskā iedarbība.
Uzreiz zinājām, ka smaržās bērniem izmantosim tikai ekosertificētas ēteriskās eļļas.
Man pašai ir divas meitas, tāpēc zinu, cik šausmīgi smird māja, kad meitenes sapūšas ar smaržām. Tās ir tiešām kaitīgas, diemžēl meitenes to neapzinās, jo grib smaržoties tāpat kā mamma. Godīgi sakot, arī mammas, kas lieto ierastās smaržas, to neapzinās, tāpēc es pati jau daudzus gadus lietoju tikai smaržeļļas.
IESAKU ARĪ TEV!
MĒTRA – ķermeņa eļļa sievietēm Dieviete ir mūsu zīmola jaunums, bet mazajām meitenēm piedāvājam tādas smaržiņas kā Laimīgā Laumiņa, Mīļā Laumiņa, Burvīgā Laumiņa.
RIEKSTOTĀJI.LV – šajā interneta veikalā iegādājos riekstus, žāvētus augļus un citus našķus, ko likt bērniem ēdiena kārbiņā uz skolu.
OGRES ZILIE KALNI – tā ir lieliska vieta, turklāt netālu no Rīgas, kur es ar domubiedriem eju ne tikai peldēties, bet arī nūjot. Tiem, kas vēl nav bijuši, iesaku gan uzkāpt Skatu tornī, gan bērnus un drosmīgos palaist pa Milžu taku piedzīvojumu parkā.
OGRES RABARBERS – ekoloģisko produktu veikals Ogrē, kur ar mierīgu sirdi bērniem pērku ledenes uz kociņa, trauku mazgājamās tabletes un kurkuma pulvera un citas garšvielas.
MANI ZAĻIE IERADUMI
PIRTS. Cenšos iet pirtī vismaz reizi nedēļā – īpašas ir ievu, ceriņu, jasmīnu, liepziedu pirtis! Pirts procedūras man aizvieto SPA apmeklējumu.
SILTUMNĪCA. Pirmos siltumnīcā audzējam rukolu un salātus, ko iesējām jau martā. Kad tie apēsti vai pārauguši, sasaldējam zaļajiem kokteiļiem un stādām tomātus un gurķus.
ZAĻIE KOKTEIĻI. No rīta brokastīs sajaucu salātus, banānus, kivi, ūdeni, pilngraudu auzu pārslas, čia sēklas un visu sablendēju. Meitenes brokasto kopā ar mani, ja uztaisu saldāku – vairāk pielieku banānu.
SMARŽEĻĻAS. Lietoju tikai smaržeļļas, ko pati gatavoju. Smaržu maisījumu sev veidoju pēc izjūtas, bet šobrīd lietoju vetīveru ar apelsīnu. Bet tas, kuras smaržas uzrunā un iepatīkas, mainās pēc garastāvokļa. Vīra dāvināto dārgo smaržu flakoniņš jau septiņus gadus stāv plauktiņā neskarts. Somiņā līdzi nēsāju lavandas ēterisko eļļu, kas ir kā pirmā palīdzība gan pašai, gan bērniem.
PELDES VISU GADU. Neeju uz baseinu, bet peldos atklātās ūdens krātuvēs. Tā norūdos, un tas man aizvieto iešanu uz baseinu, sporta zāli, masāžu, kā arī aptieku. Visu ziemu Ogres Dubkalnu krātuvē tiek uzturēts āliņģis, pateicoties kādam kungam, kas ik rītu izkaļ šo āliņģi jau septios no rīta. Visi entuziasti var peldēties, un brīvdienās uz laipiņas pat rinda stāv!
PAŠTAISĪTI KRĒMI. Ķermeņa krēma bāzes gatavoju pati, pievienojot ēteriskās eļļas un citas vielas atbilstoši tam, kādu efektu gribu sasniegt. To izdarīt ir patiešām viegli! Piemēram, ādas mitrināšanai izvēlos alvejas želeju, bet pret ādas novecošanu – sandalkoka un ģerānijas ēterisko eļļu. Turklāt izmantoju tikai jau reiz lietotas krēmu burciņas, lai nav jāpērk jaunas.
KOMPOSTS. Dārzā esam iekārtojuši kompostkaudzi, kur nonāk visas ēdienu atliekas, nopļautā zāle un rudenī – arī lapas. Tā kā netālu no mūsu mājas ir liels atkritumu šķirošanas laukums, mums ir, kur aizvest arī plastmasu un stiklu.
BEZ GAĻAS. Mēģinām iztikt bez gaļas. Daudz mācāmies no skolas, ko apmeklē jaunākās meitas un kur uzturā nelieto gaļu. Esmu redzējusi, cik viegli patiesībā var aizstāt gaļu ar citiem garšīgiem produktiem. Skolā bērni ēd daudz pilnvērtīgāk un daudzveidīgāk, nekā mēs spējām iedomāties.
LIETOTAIS APĢĒRBS BĒRNIEM. Bērniem, it sevišķi mazajiem, mugurā ir pārsvarā atdotas drēbes. Un, kad jāsāk pirkt, tad labāk izvēlos dārgākas, jo, piemēram, lētie legingi pat pēc vienas uzvilkšanas mēdz izirt.