Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Dace Ziediņa, dārza dizaina meistare, apzaļumošanas kompānijas Mans sapņu dārzs īpašniece, Instagram konts @manssapnudarzs.
Rudens lapas ir problēma katram zemes īpašniekam, kura teritorijā aug koki. Vispirms ir svarīgi zināt, ka rudenī lapas ir obligāti jāgrābj. Ļoti bieži cilvēki dzīvo ar maldīgu priekšstatu, ka lapas ir labs mēslojums un tās var atstāt uz augsnes virskārtas līdz pavasarim. Jā, rudens lapas ir labs mēslojums, bet tikai tad, ja tās tiek pareizi izmantotas. Zālē atstātas lapas sāk pūt, un pēc tam pavasarī, tās nogrābjot, ir izveidojies zāles pelējums, kas sabojā visu iekopto zālienu. Arī uz atsevišķiem augiem savāktās lapas nedrīkst likt.
Labs mēslojums
Viens variants ir sagrābtās lapas iestrādāt augsnē jeb ielabot ar tām zemes virskārtu. Tas nozīmē, ka savāktās lapas ir jāierušina zemē.
Citi lasa
Otrs variants ir veidot organisko mēslojumu jeb kompostu, ja ir iespēja savā īpašumā atrast tam piemērotu vietu. Izrok bedri, saber tajā iekšā lapas un aizber bedri ciet ar zemi, un jau pavasarī šo mēslojumu varēs izmantot augiem – ar nosacījumu, ka šajā kompostā ir tikai lapas un melnzeme. Kad gatavā melnzeme ir izlietota, šajā pašā vietā nākamajā rudenī var sāk likt jauno kompostu.
Ja kompostā liek ne tikai lapas, bet arī citus dārza un mājas bioloģiskos atkritumus, tad jāņem vērā, ka šāds komposts būs pārstrādājies vien trešajā gadā un tikai tad izmantojams par pilnvērtīgu mēslojumu. Šāds komposts jāliek slāņos – liek sagrieztus zarus, pelnus, nokritušus ābolus un citas ēdiena atliekas, noslēdz ar melnzemi.
Organiskā mēslojuma veidošanos var veicināt ar dažādiem līdzekļiem, kas paātrina sadalīšanās procesus, – kompostēšanās veicinātājiem jeb humusvielu koncentrātiem, kas ir nopērkami jebkurā saimniecības vai dārzniecības preču veikalā. Vēl var iegādāties speciālus kukaiņus, kas apēd kaitēkļus, ja tādi kompostā ir, vai arī Kalifornijas sliekas, kas veido biohumusu.
Rudenī jātīra arī no skujkokiem, piemēram, tūjām, nobirušās skujas. Ja zem skujkokiem tiek atstātas vecās skujas, tad tas ne tikai izskatās neglīti, bet no tā nav arī nekāda labuma, jo vecās skujas neveido organisko mēslojumu, kamēr nav pārstrādājušās kompostā.
Svarīgi atcerēties, ka ozola lapas pārstrādājas ļoti lēnām un tās nekādā gadījumā nevajadzētu iestrādāt virs sīpolpuķēm, jo izveidos slāni, kas neļaus attīstīties sīpoliem. Tātad – lapas no ozoliem beram tikai kompostā!
Lapu savākšana
Ja nav iespējas veidot kompostu, tad lapas var savākt maisos un utilizēt savā pašvaldībā. Rudenī un pavasarī pašvaldības organizē lapu savākšanas talkas, kuru laikā noteiktās vietās var atstāt maisus ar savāktajām lapām. Tāpat pašvaldībās parasti ir vietas, kur tiek pieņemti dažādi atkritumi, to skaitā arī bioloģiskie (koku lapas un zari, āboli, kartupeļi un citi augļi, dārzeņi). No katras pašvaldības ir atkarīgs, vai šo atkritumu pieņemšana ir vai nav maksas pakalpojums.
Nemēslo mežā un nededzini!
Dažkārt cilvēki uzskata, ka sagrābtās lapas var vest uz mežu, lai tās tur sadalās. Lai arī šie bioloģiskie atkritumi ātri noārdās un nelielos daudzumos vidē neizdala kaitīgas vielas, mežā tos izmest nedrīkst. Šāda rīcība ir uzskatāma par vides piegružošanu. Tāpat arī ar savāktajiem un pāri palikušajiem augļiem un dārzeņiem – labāk tos nodot mednieku kolektīviem vai sazināties ar kādu savvaļas dzīvnieku dārza īpašnieku, bet nekādā gadījumā pašrocīgi neizbērt mežos.
Agrāk lapas dedzināja, bet šobrīd to vairs nedara. Katrai pašvaldībai ir izstrādāti noteikumi par dedzināšanu – kādā tas ir atļauts nelielos daudzumos, kādā aizliegts pavisam. Lapas nav ieteicams dedzināt, jo tās nedeg – tās gruzd un veido dūmus ar nepatīkamu smaku. Šādi var kaitēt tikai attiecībām ar kaimiņiem. Turklāt, pirms tiek dedzināta lapu kaudze, jāpārbauda, vai tajā nesnauž kāds ezis vai cits dzīvnieks.
