Kāpēc suns pāragri nosirmo?

Mēs zinām, ka cilvēkiem pāragru nosirmošanu ietekmē dažādi faktori. Tas var būt saistīts ar ģenētiku, slimībām, fizioloģisku vai emocionālu stresu. Daudzi vecāki apgalvo, ka pie viņu pāragras nosirmošanas vainīgi bērni. Ja mēs paskatāmies uz prezidentu fotogrāfijām pirms un pēc viņu prezidentūras laika – var redzēt, ka sirmo matu daudzums ir ievērojami pieaudzis tajos 4–8 gados.

Matu krāsu nosaka pigments melanīns, kas izstrādājas matu folikulos. Ir divi pigmentu veidi: eimelanīns un feomelanīns. Ja melanocīti ražo eimelanīnu, mati ir melni vai tumši brūni, ja feomelanīnu – blondi vai rudi. Mati sāk nosirmot, kad melanocīti (šūnas, kas ir atbildīgas par mata pigmentu ražošanu) pārstāj darboties un ražot pigmentu – mats aug, bet tas ir balts, bez pigmenta.

Zinātnieki joprojām nevar noteikt, kādā veidā stress var izraisīt agru nosirmošanu, tomēr 2011. gadā zinātnieku komanda, kuru vadīja Nobela prēmijas laureāts Roberts Lefkovics, piedāvāja iespējamo skaidrojumu.

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Evija Kalnbērza

Skandāls

Dzelzīša skandālā iesaistītā aktrise atklāj, kas patiesībā notika pēc «Spēlmaņu nakts»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Viņuprāt, tas var būt saistīts ar stresa hormonu ietekmi, tostarp adrenalīnu un noradrenalīnu. Ja šāda ietekme ir ilgstoša, tai ir ļoti daudz negatīvu seku, pat tiek apspiesta to gēnu darbība, kuri cita starpā kontrolē arī matu pigmentāciju. Tas cilvēkiem var veicināt sirmu matu parādīšanos, taču nu ir dati, kas liecina, ka stress līdzīgi ietekmē arī suņus.

Pirms pāris gadiem Amerikā tika veikts pētījums, kas pierādīja, ka, līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem stress, emocionāli pārdzīvojumi un trauksmaini dzīves apstākļi ietekmē nosirmošanu. Savukārt tiem dzīvniekiem, kuru ikdiena ir mierīga un laiska, šādas nokrāsas kažokā parādās daudz vēlāk.

Pētījumā piedalījās 400 suņu vecumā no viena līdz četriem gadiem. Suņi pētījumam tika savākti ar skrejlapiņu palīdzību veterinārajās klīnikās, izstādēs un suņu pastaigu laukumos. Katrs suns tika nofotografēts profilā un no sāniem, lai varētu novērtēt purna sirmuma pakāpi.

Pēc tam viņus sadalīja četrās grupās:

1.   Sirmuma nav.
2.    Daļējs sirmums (tikai uz purna frontālās daļas).
3.   Izteikts sirmums (aptver pusi purna).
4.    Purns ir pilnībā sirms.

Jāteic, ka vairumam suņu purns nebija nosirmojis, un tikai 20% no 400 dzīvniekiem bija ieļauti grupā ar izteiktu sirmumu vai pilnīgi sirmu purnu. Pēc tam saimnieki aizpildīja anketu, kurā bija 42 dažādi jautājumi par viņu suni – dzimums, izmērs, vecums, cik stundas dienā pavada vienatnē, vai mājās ir vēl kāds dzīvnieks, vai bijušas problēmas ar veselību un pārciestas operācijas (tostarp kastrācija), kādas paklausības komandas viņš zina (ja vispār zina), vai ir bijušas baiļu vai agresijas lēkmes u. c.

Anketa bija izstrādāta tā, ka saimniekiem nebija nojausmas par pētījuma mērķiem (viņiem paziņoja, ka tiek novērtēts suņa dzīvesveids). Kad zinātnieki salīdzināja saimnieku anketu rezultātus ar viņu suņu sirmuma pakāpi, izkristalizējās vairākas interesantas likumsakarības.

Zinātnieki secināja, ka tie suņi, kuriem dzīve ir trauksmaināka un impulsīvāka, ir sirmāki par saviem sugasbrāļiem, kuru dzīve ir daudz mierīgāka.

Tāpat pētnieki noskaidroja, ka sirmumam nav nekādas saistības ar suņa auguma izmēru, suņu vai kaķu skaitu mājās, sterilizāciju, kastrāciju vai slimībām. Zinātnieki arī secināja, ka suņiem, kam ir trauksmaina uzvedība, bailes no trokšņiem un svešiem dzīvniekiem un cilvēkiem, pastāv lielāka iespēja nosirmot.

Kāpēc tas ir vēlams?

Nevajag izturēties pret stresu negatīvi. Tā ir normāla organisma reakcija uz ārējiem kairinājumiem. Droši vien kaut reizi dzīvē esi dzirdējis stāstus par to, kā cilvēks pārlēcis pāri ļoti augstam žogam, bēgot no saniknota buļļa, vai uzrāpies nereāli augstā kokā, baidoties, ka viņu apēdīs lācis. Daudzi šie stāsti ir patiesi.

Ikvienas bailes ir ne tikai psiholoģiska reakcija, bet arī fizioloģiski ķermeņa procesi – paātrinās asinsspiediens, pulss, adrenalīna līmenis utt. Būtībā adrenalīns, kura dēļ mēs zaudējam pigmentus, īslaicīgi atver mums otru elpu. Tā ir sava veida ātrā palīdzība. Diemžēl ne viss ir tik saulaini.

Stresa tēma interesē daudzus zinātniekus. Piemēram, zinātniece Nensija Drešela ilgstoši novērojusi suņus, kuriem ir bailes no svešiem cilvēkiem. Viņa noskaidroja, ka tādiem dzīvniekiem ir īsāks mūžs un viņi biežāk cieš no dermatoloģiskām slimībām. Tas nozīmē, ka nelielās devās stress ir pat vēlams, īpaši situācijās, kad jāglābj dzīvība, savukārt stress, kas saistīts ar ilgstošām bailēm un trauksmi, var negatīvi ietekmēt veselību un suņa mūža ilgumu. Tātad taisnība vien ir tiem, kas apgalvo, ka visas slimības rodas no nerviem.

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem stress, emocionāli pārdzīvojumi un trauksmaini dzīves apstākļi ietekmē nosirmošanu.

Arī kaķi, tāpat kā vairums zīdītāju, sirmo. Tikai šī procesa izpausme katram ir citāda un atkarīga no veselības, iedzimtības un citiem faktoriem.

Kaķis var nosirmot no vairogdziedzera slimībām, stresa, alerģijām, pārciestām operācijām, vielmaiņas traucējumiem, vitamīnu trūkuma, cukura diabēta un citu nepatikšanu dēļ, kas ietekmē melanīna izstrādi. Tiesa, daudzi kaķi arī 10 gados izskatās tikpat labi kā jaunībā, viss atkarīgs no organisma un gēniem (šķirnes).