Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tūju apgriešanai nevajadzētu būt pašmērķim.
Ja teritorija ļauj un kaimiņiem netraucē, tad var izvēlēties arī brīvi augošu tūju dzīvžogu.
Tāda piramīdveida šauri augoša šķirne kā ‘Smaragd’, šaura kolonnveida ‘Boothii’ un kolonnveida ‘Columna’ šādam mērķim ir ļoti piemērotas. Lauku teritorijā pat Latvijā populārākajai tūju šķirnei ‘Brabant’ var ļaut vaļu – tur to četrus piecus metrus augstais dzīvžogs labi iederēsies.
Ja tomēr vajadzīgs apgriezts dzīvžogs, tad jārēķinās, ka akurāta tūju dzīvžoga uzturēšana būs pamatīgs un laikietilpīgs darbs daudzu gadu garumā, jo dzīvžogs ir ilgmūžīgs projekts.
Kuras šķirnes jāgriež mazāk
Darba apjomu var samazināt, ja izvēlas kompaktākas un lēnāk augošas tūju šķirnes, piemēram, ‘Dumosa’, ‘Rheingold’, ‘Yellow Ribbon’ vai pavisam kompaktās un zemu augošās ‘Tiny Tim’. Tās tikpat kā nevajag griezt, ja nu vienīgi reizi gadā vai pat retāk nedaudz pieformēt. Un arī tas tikai tāpēc, lai apmierinātu īpašnieka estētiskās jūtas. Tāpat mazāk pūļu būs jāvelta jau minētajām kolonnveida tūjām, kurām sāni apgriežami minimāli, formējot galvenokārt tikai augstumu un veidojot to vai nu plakanu, vai konusveida. Savukārt, izvēloties strauji augošo šķirni ‘Brabant’ vai tādas liela auguma tūjas kā ‘Semperaurea’, ‘Aureospicata’, būs nepieciešama gan sānu, gan augšas apgriešana. Turklāt, jo kompaktāka izmēra dzīvžogā vēlēsimies ierūmēt šīs tūjas, jo vairāk darba būs jāvelta – var gadīties, ka apgriešana būs nepieciešama teju trīs četras reizes gadā. Turklāt ierasti šo tūju dzīvžogu veido taisnstūra formā, augstumu izvēloties ap diviem metriem (nu tā, lai kaimiņus neredz), bet platumu cenšoties samazināt pat līdz pusmetram. Tas draud ar to, ka dzīvžogs veidosies pliks, ļoti kaulains un tā uzturēšana prasīs milzu pūles. Piemērotāks platums ‘Brabant’ tūju dzīvžogam būtu vismaz metrs.
Kad sākt tūju apgriešanu?
Formēt tūjas jāsāk jau pietiekami agri, tā teikt, no mazotnes. Tā kā parasti stādaudzētavās tūjas aug gadus četrus piecus, tad pirmajā gadā pēc iestādīšanas tās neaiztiek, bet jau otrajā pavisam nedaudz pielīdzina augšu. Kolonnveida tūjām piektais, septītais gads varētu būt tas, kad jāsāk apgriešana, sākotnēji pieformējot tikai pašu zaļo galotni.
Ja nepieciešams stimulēt, lai tūjas aug kuplumā un veidojas daudzzaraināks vainags, piemēram, ‘Brabant’ šķirnes tūjām, tad to jauno dzinumu daļu augšpusē sākt griezt jau uzreiz pēc iestādīšanas. Griešana stimulē zaļās masas augšanu, jo tā augam ieslēdz aizsargmehānismu un tas mēģina strauji atjaunoties. Sākotnēji, kamēr tūjas tikai aug un aizpilda telpu, tas, protams, ir mūsu interesēs. Savukārt jau ar pieaugušu dzīvžogu sanāk tāds kā riņķa dancis – mēs cērpam, un koks saprot, ka jāatjaunojas. Mēs atkal cērpam, koks – atjaunojas.
Kas jāgriež un cik daudz?
Ja vien runa nav par atjaunojošo griešanu, tad vajadzētu apgriezt tikai dzinumu jauno daļu. To no vecās var atšķirt pēc krāsas. Jaunā ir gaiši brūna vai pat vēl zaļa un elastīga, savukārt vecā – brūnāka, pelēkāka un pārkoksnējusies. Ar jauno dzinumu apgriešanu var pieļaut mazāk kļūdu. Tā kā tie ir augšanas stadijā, tie veiksmīgāk sadzīst, straujāk sakuplo. Ja tūju griezīsi neapdomīgāk, nogriežot pārāk tuvu pie stumbra, var gadīties, ka zaru stumbeņi tā arī nesazaļo, jo vecajiem dzinumiem daļa snaudošo pumpuru vairs nav spējīga pamosties. Tūjām vispār spēcīga apgriešana nepatīk. Tās pašas par sevi slikti atjaunojas.
Apgriežamais apjoms atkarīgs no tūjas šķirnes un ātraudzīguma.
Ja tavā dārzā aug maza tūjiņa ar, piemēram, centimetra pieaugumu gadā, tad nogriežams būs tikai kāds puscentimetrs. Bet, ja tūja būs izaudzējusi metru garus jaunos dzinumus, tad griežams būs teju pusmetrs. Jaunos dzinumus var īsināt pat par divām trešdaļām.
Tāpat nevajadzētu censties par katru cenu apgriezt tajās vietās, kur pērn, jo tad vainags šajās vietā ļoti sabiezinās, bet zem tā gaismas trūkumā lapas nobirst. Labāk būtu dzīvžogu ik gadu palaist platumā un augstumā par kādiem pāris centimetriem.
Taisnstūra dzīvžogu iesaka veidot trapeces formā, sašaurinot augšdaļu un platāku atstājot apakšdaļu. Tā ļaus dzīvžoga lejasdaļas lapām ilgāk saņemt pietiekami daudz gaismas, bet tas nozīmē – ilgāk noritēs fotosintēze, būs vairāk barības vielu un arī mitruma.
Ja tūju šķirnei dabiskā forma ir konusveida, tad tās labāk un arī vieglāk audzēt kā konusus. Būs tikai nedaudz jāpiegriež augša un retumis sāni.
Ja acumērs nav ietrenēts, bet gribas ļoti precīzu dzīvžoga formu, talkā var ņemt auklu vai lāzeru. Tā var līdzeni nogriezt gan augšu, gan sānus. Akurātam kvadrātam izmanto leņķi. Savukārt perfekti apaļajām vai spirālveida formām var no kartona pagatavot īpašus trafaretus.
Kad un cik bieži apgriezt?
Dzīvžogam, kas gadu gadiem kopts un kuram jau ir forma, regulāro piegriešanu var veikt kā agri pavasarī, tā vasarā un arī rudenī. Rudenī to iesaka darīt tāpēc, ka, apgriežot dzīvžogu septembrī, jau oktobrī un novembrī ataugšana aukstuma dēļ sabremzējas. Tādējādi līdz nākamajai piegriešanai, kas varētu būt jūnijā, var iegūt glīti koptu un rūpes nepaģērošu dzīvžogu uz deviņiem mēnešiem. Tātad rudenī tūjas apgriežam, agrā pavasara griešanu izlaižam, jo nav vēl, ko griezt, nogaidām, līdz beidzas intensīvā augšana, un jūnijā veicam formējošo griešanu. Nākamo apgriešanu plānojam septembrī. Protams, ja ir vēlme pēc perfekti taisna dzīvžoga, tad vēl starp jūniju un septembri vajadzēs kādu formējošo griešanu. Šāda apgriešanas rutīna ļaus saimniekot ekonomiskāk.
Kā atjaunot vecu un nekoptu tūju dzīvžogu?
Ja jāatjauno vecs dzīvžogs, kas savā nodabā audzis gadus 20 un nav pat formēts, būs nepieciešama atjaunojošā griešana. Tā gan būs jāatliek līdz nākamā gada agram pavasarim. Tas darāms īsi pirms intensīvās augšanas perioda, jo tad dzīvžogs glītu izskatu atgūs krietni ātrāk. Tā kā šādā griešanā parasti jāķeras klāt arī lielajiem zariem, pēc pavasara griešanas rētas labāk aizaugs, snaudošie pumpuri veiklāk aizpildīs neglītos tukšumus. Vēl viens iespējamais atjaunojošās griešanas laiks ir jūlija beigas, kas atkal ir īsi pirms otrās intensīvās augšanas perioda. Skujeņiem tādi gadā ir divi – pavasarī un vasaras otrajā pusē, bet pēdējais ir mazāk jaudīgs.
Vai atjaunojošā griešanā tūjas var uzreiz no pieciem metriem nogriezt līdz diviem?
Atbilde ir kategorisks nē, jo te jau runa ir par tūjas spēju izdzīvot. Maksimālais, ko nebūtu vēlams pārsniegt, veicot atjaunojošo griešanu, ir 30 procenti no koka lapotnes. Šāda apgriešana jāveic pakāpeniski. Taču šādu apjomu nevajadzētu griezt katru gadu. Ja vienā reizē pārcentīsies, augs nevarēs tik labi uzņemt barības vielas, tas kļūs slimību un kaitēkļu uzņēmīgāks. Tāpat jāatceras, ka spēcīgi apgriezts augs būs īpaši cītīgi jālaista, jo līdz ar lapotni ir atņemta arī daļa spēju uzņemt mitrumu.
