Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
12
-
0
-
1
-
1
-
0
-
3
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Stāsta Māris Narvils, agronoms, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā.
Patiesībā ziloņķiploks (Elephant garlic jeb Allium ampeloprasum) ir pavisam cita suga nekā mūsu ierastie ziemas ķiploki. Ar tiem ziloņiem vienīgā līdzība ir ziedneša un daiviņu veidošanās zvīņssīpolā. No botāniskā viedokļa raugoties, ziloņķiploks vairāk līdzinās puravam. Lapas tam ir lancetiskas formas kā mežlokiem, tikai – masīvākas, biezākas un lielākas. Krāsas dažādām varietātēm var atšķirties, sākot no izteikti zaļas līdz zilgani zaļai. Latvijā ziloņķiplokus zina jau vairāk nekā desmit gadu.
Kādā tik veidā tie nav nonākuši Latvijā! Kas koferī vedis, kas internetā sūtījis! Lielākie audzēšanas entuziasti mīt Amerikā un Lielbritānijā, kur šim dārzenim – jā, jā dārzenim! – tiek parādīts īpaši liels gods, katru gadu, līdzīgi kā ķirbjiem, rīko konkursus un nosaka pašu milzīgāko ziloņķiploku. Latvijā fiksētais rekordists ir svēris 492 gramus, to izaudzēja dārzkopības entuziaste Gunta Karitone no Jaunraunas.
Veiksmes gadījumā ķiploka galviņa var sasniegt 15 centimetru diametrā. Vienā zvīņsīpolā var būt pat līdz 12 daivām!
Kāpēc nav kļuvis plašāk pazīstams?
Mēģināsim saprast, kas tam varētu būt pie vainas…
- Daivu raupjuma un svara dēļ stādāmais materiāls sanāk visai dārgs. Tieši stādāmā materiāla izmaksas nosaka nepopularitāti. Pat ja kādam rastos vēlme šo kultūru audzēt lielākās platībās, tīri psiholoģiski ir grūti šķirties no lielās naudas summas. Viena galviņa (apmēram 3–4 daivas) maksā ap 17 dolāru. Ja jāapstāda viens kvadrātmetrs, tad padomā, cik vajadzēs uz 100 kvadrātmetriem – tātad 1700 dolāru! Zemākas cenas piedāvā Lielbritānijā, kur vienas daivas cena esot no 0,75 līdz 1,20 sterliņu mārciņām. Iepakojumā ir 5 vai 10 daivas.
- Vilšanās ziloņķiplokā, jo cilvēks ieplānojis, ka to izmantos tāpat kā parasto ziemas ķiploku. Bet – nekā!
Ziloņķiploks nav ne garšviela, ne konservējošs elements. Uz ziloņķiploku būtu pareizi raudzīties kā uz jaunu sakņu dārzeni, ko var audzēt līdzīgi kā ķiplokus, bet tā izmantošana ir līdzīgāka puraviem.
Arī garša ir ļoti tālu no īstā ķiploka – tā ir maigāka. Kāds tur sagaršos puravu, cits varbūt nedaudz saldos sīpolus. Pieredze rāda, ka pie mums augušie ziloņķiploki ir gardāki nekā ASV audzētie. Tos var sautēt, cept, likt pie zupām un gaļas ēdieniem, arī pie pākšaugiem. Tā ka – gardēžiem un eksperimentētājiem visi ceļi vaļā! Droši vien arī pats mēģināšu ko lietas labā darīt.
Audzēšanas nianses
Latvijas klimatiskie apstākļi ir gana piemēroti šo dārzeņu audzēšanai.
Prasības ir līdzīgas kā ziemas ķiplokiem, tikai apetīte ziloņķiplokam ir uz pusi lielāka.
Daži audzētāji kombinē organisko mēslojumu un minerālmēslus, ieskaitot lapu mēslojumus. Ņemot vērā, ka ziloņķiploki ir lieli patērētāji, to drīkst darīt. Ziloņķiplokiem patīk dziļi iekoptas mālsmilts un smilšmāla augsnes, iekoptas dārza augsnes. Noteikti neder nabadzīga, smilšaina, kūdraina, kā arī smaga māla zeme. Augsnei jābūt ar labu ūdens un gaisa caurlaidību, kas nozīmē, ka tā ir arī irdena un ar labu struktūru.
Prasības pret augsnes skābumu ir līdzīgas kā ziemas ķiplokiem, tātad – no viegli skābas līdz neitrālai. Noteikti par labu nāks zaļmēslojuma audzēšana pirms ziloņķiploku stādīšanas. Labākie priekšaugi ir visu veidu graudaugi, burkāni, kartupeļi, ķirbjaugi. Par nevēlamiem priekšaugiem tiek uzskatīti pākšaugi, kukurūza, sarkanās bietes, visi citi sīpolaugi, lucerna, tāpat kartupeļi (nematožu neizturīgas šķirnes).
Mana pieredze
Saņēmu dāvanā divas lielās ziloņķiploka daivas un vairākas maziņās. Tā kā pagājušais rudens bija ļoti slapjš, stādīšanas laiku atliku no reizes uz reizi. Pagāja septembris, pienāca oktobris. Pagāja oktobris, arī novembris, un ar katru brīdi cerība iestādīt ne tikai ziloņķiplokus, bet jebkāda veida ķiplokus saruka. Parādījās pirmais sals, tas deva kaut minimālu iespēju samazināties augsnē mitrumam, uzkrita sniegs.
Pienāca 11. decembris. Augsnes virskārta bija samuļļāta kopā ar sniegu, sals knieba pirkstos, bet daivas – lielās 30 cm attālumā un 10–12 cm dziļumā, mazās 20 cm attālumā un 8–10 cm dziļumā – beidzot tika iestādītas.
Uzreiz nomulčēju ar 10–15 cm biezu siena kārtu. Jau aprīļa sākumā, kad parastie ķiploki vēl tikai domāja par sadīgšanu (netipiski vēlu!), ziļoņķiploku lielās daivas sadīga ļoti strauji, lapas bija rozetes formā. Iespējams, ka palīdzēja netipiski siltais laiks, sākot jau no aprīļa otrās puses.
Pagaidām mani novērojumi un ieteikumi citiem, kas grib mēģināt izaudzēt ziloņķiplokus, ir šādi!
- Stādīšanas laiks. Mani ekstrēmi vēlie termiņi nebija šķērslis ziloņķiploku sekmīgai attīstībai, taču ar piebildi, ka stādījums nekavējoties tajā pašā dienā tika nomulčēts ar sienu. Tas uz ziloņķiplokiem atstāja pozitīvu ietekmi. Ja mulča netiek likta, tad oktobra beigas varētu būt beidzamais stādīšanas termiņš. Svarīgi, lai ķiploks pagūtu apsakņoties, tomēr neizdzītu pārāk garu asnu.
- Stādīšanas attālumi un dziļums. Orientējoši 4 augi uz kvadrātmetru. Ja audzē ar 45 cm lielām rindstarpām, tad viens augs ik pēc 55 cm. Ja audzē ar 70 cm rindstarpām, tad ik pēc 35 cm jābūt pa augam. Stāda 3–4 daivu dziļumā. Smagākās augsnēs nedaudz seklāk.
- Mulčēšana. Esmu kļuvis par mulčēšanas piekritēju. Lai gan tas ir diezgan smags darbs vēlu rudenī, tomēr dod ārkārtīgi lielas priekšrocības tālākajā audzēšanā. Nav pilnīgi nekādu problēmu ar ziemcietību, pat kailsals tika sekmīgi pārlaists. Augi agrāk mostas, jo ir siltāks, mitrāks, bet ne pārmitrs. Nezāles tiek ierobežotas, apakšā barības vielas ir. Tikai – lai pasargātu no liela sausuma, prasītos mulčēšanas slāni agri pavasarī papildināt.
- Mēslojums. Esmu izmantojis vienīgi organisko mēslojumu, paša gatavoto kompostu. Devas lielākas nekā ziemas ķiplokiem un varētu būt līdz 1,5 kg uz kvadrātmetru augsnes. Ja izmanto minerālmēslus, tad devas ir par 50 procentiem lielākas, nekā mēslojot ziemas ķiplokus. Aktīvās augšanas sezonas laikā var izmantot lapu mēslojumus, nātru vircu. Pats neizmantoju – laika trūkuma dēļ.
- Laistīšana. Aktīvās augšanas laikā ziloņķiploki ir jutīgi pret mitruma trūkumu, tādēļ laistīšanai ir pozitīva nozīme. Pēc laistīšanas augsne jāuzirdina. Manā gadījumā laistīšana nenotika, jo mulča sākotnēji nodrošināja labus mitruma apstākļus, tikai vēlāk tuvumā esošā ābele pastiprināti savāca mitrumu un ziļoņķiplokiem lapas sāka pastiprināti nodzeltēt.
- Ziedneši. Kad tie sāk veidoties, jāizlauž.
- Kaitīgie organismi. Audzēšanas laikā tādi netika novēroti.
- Ražas novākšana. Parasti raksta, ka ziloņķiploku veģetācijas periods ir no 90 līdz 240 dienām. Kāpēc tik milzīgas atšķirības? Jo valstīs uz dienvidiem no mums veģetācijas periods ir garāks un ziloņķiploki izaugs arī vienā gadā – daiviņas iestādot pavasarī –, bet pie mums tādā gadījumā izveidosies tikai viendaivas ābolveida ziloņķiploks. Latvijā ziloņkiploki tomēr jāstāda rudenī, tad tiem veidojas daudzās daivas. Maniem ziloņķiplokiem sausuma dēļ veģetācijas periods bija ap 180 dienām. Parasti ražu novāc augusta sākumā, bet, ņemot vērā, ka viss attīstījās krietni ātrāk, arī ražas novākšana bija par 2–3 nedēļām agrāka, ap 10. jūliju.
- Tā kā zvīņsīpols ir krietni lielāks, tad ir ļoti svarīga strauja nožāvēšana, lai nekādi slimību ierosinātāji nepaspētu tikt līdz daivām. Vislabāk, ja var izmantot daļu no siltumnīcas, un vēl arī pastiprināti pūšot siltu gaisu. Ja daivas nav paredzētas tūlītējai apēšanai, tad noteikti zvīņsīpols jāatstāj vesels. Īstās saknes nogriež novācot vai arī atstāj – ja ir labas žāvēšanas iespējas, tās izkaltīs un pašas nobirs.
- Uzglabāšana. Patīk sausums un vēsums. Jāglabā redeļu koka kastēs, plastmasas kastēs, tīkla maisos, kur blīvi var cirkulēt gaiss, un – jo tuvāk nulles grādu atzīmei, jo labāk glabāsies.
- Pavairošana. Informācijā tiek norādīts, ka ziloņķiplokiem veidojas vairsīpoliņi, līdzīgi kā gladiolām, taču to miza ir tik bieza, ka tie to spēj pārplēst tikai trešajā gadā. Kurš pēc tik ilga laika vairs atcerēsies, ka tur ir iestādīti mazie ziloņķiplocēni?! Tāpēc galvenais pavairošanas veids, protams, ir daivu stādīšana. Ir audzētāji, kas saka – lielākie ziloņķiploki sanāk no vidējām daivām. Mazākās pirmajā stādīšanas gadā, līdzīgi kā ziemas ķiploku gaisa vairsīpoliņi, veido ābolveida viendaivas ķiploku, bet, to iestādot atkārtoti, veidojas jau īsts liels ziloņķiploks.
Kur iegādāties sēklu?
Baltijas ķiploku audzētāju biedrībā Rīgā, [email protected].
