Rīga +18°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Likums saka – dedzināt nedrīkst!
Skaidro Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis:
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu arī zari un lapas uzskatāmi par atkritumiem – tie ir bioloģiskie atkritumi. Un atkritumus dedzināt nedrīkst.
Nav atšķirības, vai dārzs atrodas pilsētā vai laukos, – uz visiem attiecas vieni un tie paši noteikumi.
Par likuma pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība. Fiziskām personām var uzlikt sodu, brīdinājumu vai naudas sodu no 70 līdz pat 1000 eiro. Tas ir pārkāpums pret vidi, un visos gadījumos, kad ir šāda veida pārkāpumi, naudas sodi var sasniegt diezgan lielas summas. Tiesa, ikviens gadījums tiek vērtēts individuāli. Ja likumu pārkāpis mazdārziņa vai privātmājas īpašnieks, kam tā ir pirmā reize, maksimālo sodu parasti nepiemēro.
Tajā pašā laikā der atcerēties, ka lapas un zarus atstāt guļam zemē vismaz pilsētā nav atļauts. Katram sava teritorija ir jākopj, jo arī par teritorijas nesakopšanu var piemērot sodu – to paredz katras pašvaldības saistošie noteikumi. Tomēr mērķis nav sodīt, bet radīt sakoptu vidi. Tas nozīmē – ja cilvēks izrāda pretimnākšanu un lapas un zarus savāc, kamēr lieta tiek skatīta, iespējams, tiks cauri tikai ar brīdinājumu.
Ir daudzas pašvaldības, kas iesaistās lapu savākšanā un nosaka konkrētas vietas, kur rudenī vai pavasarī bērt bioloģiskos atkritumus. Tas, vai pilsētā vai pagastā tāda ir, jānoskaidro katram pašam.
Atdot atpakaļ zemei!
Skaidro Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis:
Sadedzināt, piemēram, malkas krāsnī vai speciālā ugunskura vietā vajadzētu tikai augļu koku un ogu krūmu zarus un lapas, ko skārušas slimības vai kaitēkļi. Un arī – tikai tad, ja citādi iznīdēt nav iespējams. Sadedzināt varētu tās koksnes daļas, ko skāris vēzis, trupes, sēnes. Visu pārējo ieteicams kompostēt. Komposts kļūst par organisko mēslojumu, ko pēc tam var likt atpakaļ uz kokiem, krūmiem un dobēm. Taču lapas nevar rudenī sabērt kaudzē un pavasarī jau likt uz dobes. Lai baktērijas un slimību ierosinātāji ietu bojā, vajadzīgi vairāki gadi un atbilstoša temperatūra.
Dzirdēts arī viedoklis, ka rudenī koku lapas vispār nevajag grābt, bet atstāt turpat zemē. Tādas ainas redzētas arī ārzemēs, piemēram, Francijā. Mazdārziņā jau parasti tomēr lapas nogrābj, sevišķi, ja redzams, ka tās ir skārušas slimības, piemēram, kraupis ābelēm. Ja lapas atstāj turpat ap koku, pavasarī sporas ar slimību ierosinātājiem ceļas uz augšu un atkal bojā augļus. Lapas var atstāt guļam ap koku tad, ja vasarā izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, kas slimību ierosinātājus iznīcinājuši. Tāpat tās var apsmidzināt ar atbilstošu preparātu: karbamīda šķīdumu, ja gaisa temperatūra ir zem plus 10 grādiem, vai kādu no veikalos pieejamajiem kompostētājiem. Vēl viens variants ir lapas sastrādāt kopā ar zāli, veicot pēdējo pļaušanu. Šādu maisījumu pēc tam var klāt uz augsnes, kur tas veido labu mēslojumu un salīdzinoši īsā laikā sadalās.
Zarus var arī sašķeldot un likt uzreiz uz apdobēm.
Komposts – uzreiz dobē
Iesaka Guna Zālamane, permakultūras dizainere:
Lapas un zarus dedzināt ir neprātīgi. Koks un krūms augot no augsnes ir paņēmis gana daudz barības vielu un enerģijas. To visu palaist dūmos nav optimāls risinājums.
Kaut gan daudzi uzskata, ka pelni ir labākais mēslošanas līdzeklis, tā nav.
Lai iegūtu pelnus, sadedzina koksni. Bet degšanas procesā ļoti daudz labuma aiziet bojā. Turklāt – ja zaru kaudzi dedzina pavasarī, bojā iet arī eži un kukaiņi, kas tajā paspējuši iemājot.
Divus trīs gadus vecos zaros ir gandrīz 75% no kokā vai krūmā esošajām barības vielām – tas ir lielisks materiāls, ko var izmantot kā mēslojumu. Dārzā, kur viss ir nogrābts un nopļauts, saimniekiem gan var būt grūtāk to pieņemt. Tādā gadījumā vecos zarus var sašķeldot un likt uz augsnes kā mulču. To var izmantot arī dārzeņu dobēs, pa virsu klājot sienu. Tādējādi veidosies mikroskopiskajām sēnēm tīkama vide – arī tās ir augsnei nepieciešamas.
Pati vecos zarus nešķeldoju, jo uzskatu to par lieku darbu. Tā vietā ar dārzkopības šķērēm sagarinu tos īsākos gabalos un iegūto materiālu klāju taciņās starp dārzeņu un dekoratīvo augu dobēm. Tos var likt arī ap augļu kokiem un ogu krūmiem, avenājiem. Koksne strādā līdzīgi kā sūklītis – strauji uzsūc mitrumu un pēc tam lēnām atdod to augsnei. Jo resnāks zars, jo ilgāk tas kalpos. Sīkie zari sadalīsies jau pāris gados, bet šķelda – vēl ātrāk.
Tāpat nav nepieciešams gadiem veidot kompostu – iegūstot humusu, labākajā gadījumā paliek puse no sākotnējā oglekļa un slāpekļa daudzuma. Tas nozīmē, ka, ieguldot milzīgu darbu, iegūtais rezultāts ir salīdzinoši niecīgs. Vecās lapas uz ogu krūmiem un avenājiem var likt jau rudenī, uzreiz pēc sagrābšanas. Tās var klāt arī zemeņu dobēs, pa virsu liekot sienu. Tas ir labāks risinājums nekā salmi, jo satur daudzveidīgākas barības vielas un veido blīvāku slāni.
Līdz ar to strādā kā smacējošā mulča – neļauj izlauzties cauri gaismai un kavē nezāļu augšanu.
Bet tas savukārt ļauj izvairīties no ravēšanas. Ja nezāles aug cauri tik un tā, mulčas slānis ir par plānu un jāpapildina.
Lapas gan dobēs var likt tikai rudenī, jo pa ziemu tās sagulst, veidojot pietiekami biezu slāni. Ja to darīs pavasarī, tās drīzāk izkaltīs un nepildīs savu funkciju. Var izmantot arī ozolu lapas. Tāpat vajadzētu ņemt vērā, ka par mulču nevar izmantot tikai lapas vien. Ja pa virsu nebūs uzklāts siens, tās izkaltīs un gaidītā rezultāta nebūs.
Vai, šādi saimniekojot, dārzam nepiesaistām kaitēkļus? Tieši pretēji, visu nodedzinot un nogrābjot, mēs paši radām vidi, lai kaitēkļi būtu uzvarētāji. Piemēram, mārītes pārziemo nobirušās lapās. Ja tās nogrābj un aizved projām, pavasarī vairs nav dabiskā iznīcinātāja, kas cīnās pret laputīm. Tas tikai apliecina, ka dārzā ir vajadzīga gan zaru kaudze, gan akmeņu krāvums, gan nepļauts zāles stūrītis.
Darām maksimāli maz
Pieredzē dalās Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrības valdes priekšsēdētāja:
Es nededzinu neko. Zarus kraujam dārzā, veidojam kaudzi, kas kļūst par dzīvesvietu mazajiem plēsējiem, arī ežu ģimenēm un kukaiņiem. Lapas sagrābjam un novācam tikai pašā pagalma vidū. Tad ziemā ir vieglāk tīrīt sniegu.
Dārzā lapas atstājam, lai satrūd un atdod zemei atpakaļ barības vielas. Pēc tam tur ļoti labi aug zāle.
Kad tā izaug, vecās lapas vairs nemaz vairs nevar ne manīt, ne redzēt.
No otras puses, ja dārzā ir slimību invāzija, piemēram, upeņu krūmi cieš no kukaiņiem, var jau būt, ka ir svarīgi skartos zarus sadedzināt kādā vasaras virtuves krāsnī. No trešās puses – ja dārzā ir panākts dabiskais līdzsvars, augi, koki un krūmi slimo mazāk.
Ko darīt ar slimajām zemeņu lapām? Jāgriež, ja cerus skārušas slimības, piemēram, baltplankumainība vai brūnplankumainība. Turklāt – jāgriež uzreiz pēc ražas beigām, lai līdz rudenim paspēj ataugt. Vēlāk grieztās līdz ziemai nepaspēs ataugt, tāpēc cers var nosalt, savukārt lapas augu pasargā no sala. Arī nogrieztās zemeņu lapas var likt kompostā. Ja tas būs veidots pareizi, lapas sairs un slimības izzudīs. Pavasarī vecās lapas var savākt ar grābekli.
Par zaru šķeldošanu
- Ja zaru nav daudz, šķeldotāju lietderīgāk būtu iznomāt, nevis pirkt. Ir uzņēmumi, kas šādu pakalpojumu piedāvā.
- Šķeldotāju pērkot vai iznomājot, vajadzētu ņemt vērā pieļaujamo zara diametru.
- Mazizmēra un lētākiem šķeldotājiem mēdz būt mīnuss – tie zaru nevis sasmalcina, bet saplēš.
