Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko likt un ko nelikt kompostā?
- Liec sausos, ar celulozi bagātos jeb brūnos atkritumus: sausus koku zarus, sausas lapas, čiekurus, salmus, sienu, neapstrādātas zāģskaidas, nelaminētu papīru, papīra olu kastītes, matus, dzīvnieku apspalvojumu.
- Liec mitros, ar slāpekli bagātos jeb zaļos atkritumus: pļauto zāli, nezāļu lakstus bez sēklām un saknēm, dārza un istabas augu lakstus, arī virtuves atkritumus.
- Liec maz olu čaumalas, eksotiskos augļus, citrusus, maizi, pagatavotu ēdienu, sīpolus, ķiplokus, kartupeļus, lielus augļu kauliņus, augļus ar sēklām, tūju zarus, skujeņus, slimus augus.
- Neliec vispār piena, gaļas, zivju, jūras produktu pārpalikumus un eļļainus produktus, tējas maisiņus, autiņbiksītes, kosmētikas vati, mitrās salvetes, biomaisiņus, laminētu papīru, vienreiz lietojamos traukus, mājdzīvnieku pakaišus un ekskrementus, putekļsūcēja maisiņa saturu, pelnus, nezāļu sēklas, saknes.
Auksto vai karsto?
Aukstais komposts
- Procesā cilvēks iejaucas maz, sadalīšanās notiek lēni.
- Piemērots lielam apjomam, ko nevēlas vai nespēj apsaimniekot intensīvāk. Apakšā liek zarus vai šķeldu, tad slāņos lapas, zarus, pa vidu kūtsmēslus, virtuves atkritumus, nezāles, pļauto zāli, kas satur vairāk slāpekļa. Var izmantot arī augsni, bet tad sadalīšanās process būs vēl ilgāks.
- Lai sadalīšanos paātrinātu, kompostu no malām ierobežo ar nožogojumu, tīklu vai dēļiem. Ir labi, ja ir divas kompostēšanas vietas un materiāli katrā tiek likti tikai vienu gadu.
- Pavasarī komposts jāuzrok vai jāapmaisa. Ja komposts labi sairst, tas jau ir lietojams, ja ne, tad jāturpina gatavināt. Sausā un karstā vasarā kompostu palaikam aplaista.
Karstais komposts
- Efektīvāks, kontrolētāks process, tam nepieciešamas lielākās pūles, bet arī rezultāts tiek iegūts ātrāk, lielākas izredzes atbrīvoties no nevēlamiem patogēniem vai nezālēm.
- Aptuveni tādas pašas izejvielas un princips izvietot slāņos kā aukstajam kompostam, tomēr tas tiek veikts daļēji vai pilnīgi izolētā vidē, tvertnēs, kuras labāk uztur siltumu un sadalīšanās procesus, pat ja āra temperatūra pazeminās. Tas arī ir vairāk pasargāts no grauzējiem un citiem dzīvniekiem.
- Īpaši svarīgs ir ne tikai mitruma līdzsvars – ne par mitru, ne par sausu – un līdzsvars starp slāpekli un oglekli, bet arī regulāra materiālu izcilāšana, pievadot papildu skābekli.
Kad būs gatavs?
Kompostu no bioatkritumiem – dārza augu atliekām un virtuves atkritumiem – veido dažādu mikroorganismu un makroorganismu kopums: baktērijas, sēnes, kukaiņi, sliekas u. c., un kompostēšanas ilgums var ļoti atšķirties atkarībā no tā, cik tīkamu barības bāzi un dzīves apstākļus tiem nodrošinām. Ātrumu būtiski ietekmē arī mitro, ar slāpekli bagāto jeb zaļo, un sausāko, ar oglekli bagāto jeb brūno, sastāvdaļu proporcijas, kopējais apjoms, gaisa un mitruma līmenis kompostā un apkārtējā temperatūra.
Komposts parasti nogatavojas pusgada līdz divu gadu laikā. Izmantojot karsto metodi un pārkraušanu, izdevies lietošanai gatavu kompostu visā tvertnē iegūt pat tikai divos vasaras mēnešos. Tomēr drīzāk jārēķinās, ka Latvijas laikapstākļos, kur ir garš mazaktīvais periods, ar minimālu piepūli pirmo komposta ražu no vēl nepārstrādātā materiāla varēsiet atsijāt pēc aptuveni pusgada vai vēlāk. Kompostējot ar auksto metodi, izejvielas vienkārši sasviežot kaudzē un tikpat kā neiejaucoties procesā, daļu komposta drīzāk varēsiet atsijāt tikai pēc gada vai diviem.
Kā tikt pie komposta ātrāk?
- Pareizi sakraujot. Kompostēšana būs ātrāka, ja iespējami īsākā laika periodā bioatkritumus sakraujat vienkopus, augstākā kolonnā, nevis ilgā laikā plānos slānīšos papildināt plašu kaudzi.
- Nesaspiežot. Saspiežot saturu, lai iegūtu vairāk vietas, tiks izspiests skābeklis – viena no svarīgākajām komposta sastāvdaļām.
- Pievadot gaisu. To vislabāk nodrošināt, piemēram, pamīšus ar virtuves un pļautās zāles slapjo masu berot sausās lapas, skaidas vai citu strukturējošu materiālu. Arī katra komposta pabakstīšana, daļēja pārkraušana pievada tik nepieciešamo skābekli. Gaisa ejas var veidot, palaikam kompostu vertikāli un horizontāli sabakstot ar grābekļa vai dakšu kātu vai mietu vai parakņājot ar dārza dakšām vai lāpstu.
- Izmantojot tvertni. Pārsegta vai slēgta kompostēšanas tvertne ar vāku gada sniegotajos vai tveicīgi sausajos periodos pasargās darbīgos kompostētājus nelabvēlīgos apstākļos.
- Regulāri mitrinot. Lai kompostēšanas procesā mikroorganismi sekmīgi varētu vairoties, tiem nepieciešams mitrums – 40–60% no kopējās mitruma ietilpības. Proti, kompostam ir jābūt mitram, tomēr no tā nedrīkst sūkties ūdens. Ja mitruma ir par daudz, kompostējamā masa sablīvēsies un kompostā samazināsies gaisa daudzums.
- Pieskatot. Ilgstoša karstuma periodā pie katras iespējas ieteicams kompostam ļaut salīt vai to aplaistīt un tad apsegt, lai pasargātu no izžūšanas. Savukārt izteikti slapjā, vēsā periodā vēlams pasargāt kompostu no noslīkšanas, un atkal noderēs apsegšana.
- Pārkraujot. Zane iesaka kompostu vismaz reizi gadā izkraut, vienlaikus ievācot gatavo materiālu, bet vēl negatavo noliekot atpakaļ. To ir vieglāk un ērtāk izdarīt, ja komposts kārtots atsevišķos nodalījumos, nevis vienlaidu kaudzē. Sijāt nav obligāti. Tikpat labi gatavāko materiālu uzreiz var iestrādāt dobēs arī tad, ja tajā vēl ir kādi lapu vai zariņu fragmenti.
Ko darīt, ja šķiet, ka ar kompostu nekas nenotiek?
Zane iesaka nomainīt kompostēšanas veidu, vienas lielas kaudzes vietā ieviest vairākas mazākas tvertnes, kā arī savu kompostu apsaimniekot biežāk. Jo harmoniskākas ir sastāvdaļu proporcijas un jo biežāk kompostu izkustina un rūpīgāk seko mitruma līmenim, jo ātrāk iegūst kvalitatīvu kompostu. Gatavais komposts nav obligāti jāsijā, taču, ja to dara, rupjāko frakciju izmanto kā ieraugu un iemaisa to jaunajā kompostā.
Kāds ir gatavs komposts?
- Krāsa – tumši brūna.
- Smarža – kā pielijušam mežam, visas smakas ir zudušas.
- Struktūra – smalka, viendabīga un atgādina drumstalu kūku. Gatavs komposts ir irdens, viegli izkliedējams, dažreiz tajā var atrast lielākus brūno atkritumu gabalus.
- Apdzīvotība – krietni mazāka nekā komposta veidošanās procesā, nesatur dīgstošas nezāļu sēklas.
Kompostēšanas veicinātāji
Pret
Zane Gailīte:
Rūpes par kompostu var daļēji aizvietot ar brīnumdziru, kura patiesībā satur tās pašas baktēriju kultūras, kas jau tāpat būtu normāli saliktā kompostā. Dažādi kompostēšanas starteri, aktivatori un citi brīnumlīdzekļi aukstajā sezonā ir mazefektīvi. Ja tiek nodrošināti nepieciešamie faktori, papildu mikroorganismi nav nepieciešami. Tikpat labi kompostēšanu veicina no iepriekšējā komposta paņemts ieraugs, pareizas sastāvdaļu proporcijas un biežāka komposta apraudzīšana un pielabošana. Papildu baktēriju pievade neaizvieto nepieciešamību rūpēties par pareizu sastāvdaļu proporciju, gaisa piekļuvi un mitrumu.
Par
Jūlija Vilcāne, mikrobioloģe, agronome, Instagram un Facebook bloga @daarzniece veidotāja:
Ja ir laiks un komposta izejas materiāli ir pareizi un pareizās attiecībās, tad kompostēšanās process notiks dabiski, bez kompostēšanas uzlabotāju palīdzības. Tomēr ne vienmēr izdodas izveidot šādus ideālus apstākļus. Kādam nav pieejamas koku lapas, jo teritorijā nav koku, citam ir ļoti daudz nopļautās zāles un tml. Arī ja kompostējamā materiāla ir daudz un negribas to ierobežotā teritorijā ilgstoši turēt, noder kompostēšanas uzlabotāji. Pēc iespējas ātrs kompostēšanas un sadalīšanās process nepieciešams arī tad, ja ir daudz inficētu, slimu augu atlieku – kraupaini āboli, lapas ar kraupi, puves bojāti laksti u. c. Tad kompostēšanās veicinātāji ir īpaši noderīgi, jo samazina patogēnu iespēju nokļūt atpakaļ pie augiem un izraisīt slimību no jauna.
Kompostēšanās veicinātājus var iedalīt trijās lielās grupās.
- Satur mikroorganismus, kas veicina sadalīšanās procesus.
- Satur starta enerģiju – cukuru, melasi u. c. – un dod mikroorganismiem papildu stimulu.
- Satur slāpekli – piemēram, izšķīdināts karbamīds –, tas arī veicina straujāku sadalīšanos.
Jāņem vērā – ja nav pietiekami mitrs un kompostam nepiekļūst gaiss, papildu līdzekļu efekts būs mazāks.
