Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Projekta dosjē
- Idejas autors un izpildītājs – Vilnis Kantiševs. Ikdienā strādā Gulbenes novada pašvaldībā, bet brīvajā laikā apsaimnieko lauku īpašumu.
- Atrašanās vieta – Gulbenes novada Daukstu pagasta Straumēni.
- Žāvētavā tiek žāvēta ne tikai gaļa, bet arī zivis. Kad tā bija uzcelta, saimniecībā tika izrakts dīķis un tajā ielaistas zivis.
Ir divu veidu žāvētavas. Tās var būt gan stacionāras, gan pārvietojamas. Vilnis priekšroku deva stacionārai, tāpēc, lai žāvētava iederētos kopējā ainavā, pirmais svarīgais uzdevums bija vietas izvēle. Žāvētavas sastāvdaļas ir kurtuve, dūmu kanāls, kas dotajā situācijā veidots no saimniecībā esošām trim caurulēm, un pati žāvētava, kurā ievietot produkciju. Tāpēc, izvēloties žāvētavai vietu, uzmanība jāpievērš piemājas reljefam – lai dūmi virzītos uz augšu, kūpinātavai jāatrodas augstākā līmenī par kurtuvi. Šajā gadījumā Vilnim arī rakšanas darbu bija mazāk.
Soli pa solim
- Jāsāk ar kurtuves pamatu veidošanu un jāizrok tranšeja, kur guldīt caurules. Parasti žāvētavai izmanto vienu lielāka diametra cauruli, bet, tā kā projekta realizācijai tika nolemts maksimāli lietot jau esošos resursus, Vilnis izmantoja krājumos atrastas trīs mazāka diametra caurules. Kad caurules ieguldītas zemē, var turpināt kurtuves pamatu izveidi. Šajā gadījumā tie ir betonēti. Uz tiem novietots uz pusēm pārzāģēts Gaz 53 riteņa disks, kura abas puses sametinātas kopā. Smagās mašīnas disks ir izgatavots no ļoti bieza un attiecīgi izturīga metāla, tāpēc labi iztur augstas temperatūras.
- Kurtuve jāsiltina. Vilnis to siltināja ar akmens vati un apmūrēja ar ķieģeļiem. Tā kā akmens vate nespēj noturēt ķieģeļu svaru, Vilnis uz tās vispirms uztaisīja koka dēlīšu konstrukciju, uz kuras mūrēja krāsns fasādi. «Kad ķieģeļus satur kopā cementa java, tie kļūst stabili un vairs neietekmē akmens vates noturību,» viņš paskaidro.
- Kad krāsns pabeigta, pie tās pievieno caurules un bedres aizber tā, lai viss būtu nosegts. Zemi nolīdzina, iesēj zālienu vai sastāda puķes – kas nu kuram labāk patīk.
- Būvējam žāvētavu! Arī tai tiek betonēts pamats, uz kura no ugunsizturīgiem ķieģeļiem mūrē žāvētavu. Žāvēšanas procesā žāvētavā nepieciešams uzturēt 80–90 grādu temperatūru. Vilnis žāvētavas būvēšanai izmantojis teritorijas iekopšanas gaitā atrastus padomju laika keramiskos blokus no govju kūts grīdas. Interesanti, ka šie padomju laika ķieģeļi tik labi saglabā karstumu, ka siltums no tiem netiek atdots uz ārpusi. Papildu drošībai šie ķieģeļi sastiprināti ar metāla cemmītēm, kas izlocītas no drāts.
- Visbeidzot žāvētava tiek nosegta ar vāku, taču virs tā kā papildu dekoratīvu elementu Vilnis vēl uzlicis jumtiņu. Žāvētavas priekšpusē no metāla leņķiem sametināts rāmis. Tam piemetinātas eņģes, kurās iestiprinātas durvis. «Durvīm un žāvētavas jumtiņam izmanto lapu koka dēļus, jo, piemēram, skujkoks atdos sveķus. Tie ir degoši un rada lieku piedūmojumu, kas var sabojāt žāvējumu,» norāda Vilnis.
- Žāvētavas pirmajos līmeņos izveidoti divi plaukti, un uz tiem parasti tiek žāvēta vista un zivis, bet augšējā daļā ir āķi, uz kuriem karināt cūkgaļu. Vilnis iecienījis lēno žāvēšanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, cūkgaļa tiek žāvēta pusotru līdz divas dienas.
Izmantotie instrumenti:
- urbjmašīna,
- elektriskais skrūvgriezis, ripzāģis,
- figūrzāģis,
- leņķa slīpmašīna,
- kalts,
- āmurs,
- rokas zāģis.
