Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis aģentūru LETA informēja, ka joprojām tiek saņemtas ziņas no vecākiem par to, ko skolas un bērnudārzi liek tiem iegādāties, sākoties jaunajam mācību gadam. Tai skaitā tika saņemta informācija par Salaspili, kur bērna vecāks esot saņēmis sarakstu ar mācību līdzekļiem, kas jāiegādājas, piemēram, zīmēšanas bloki, krāsas, lupatiņa otu nosusināšanai, dzija un citi.
Vienlaikus šie materiāli jānodrošina izglītības iestādei, nevis vecākiem. Pēc tiesībsarga sākotnējās iesaistes skola tos pārdēvēja par mācību līdzekļiem ārpus mācību stundām, pamatojot to ar skolas padomes lēmumu, kas esot pretrunā ar likumā noteikto.
«Faktiski skolas padome ir lēmusi par mācību līdzekļiem, lai arī likums šādas tiesības padomei nepiešķir. Turklāt [lēmums] attiecināms uz mācību vidi skolēnu mājās, kas pats par sevi ir ārpus padomes kompetences,» norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. Savukārt Jansons šādu padomes lēmumu raksturo kā «visai savdabīgu likuma interpretāciju un patvaļu».
Jau ziņots, ka kopumā pašvaldības ir atsaukušās tiesībsarga aicinājumam – pārbaudījušas izglītības iestāžu vecākiem sniegto informāciju par individuālo mācību piederumu iegādi un secinājušas, ka sarakstos ir iekļauti arī tādi mācību līdzekļi, kuri jānodrošina izglītības iestādei.
Tomēr Salaspils gadījums tiesībsargam rada bažas, vai līdzīga situācija nav arī citu pilsētu un novadu skolās. «Skaidrs, ka mēs nepaļausimies tikai uz pašvaldību atbildēm, bet sekosim līdzi situācijai, jo nav pieļaujams, ka iedvesmojoties no šādiem piemēriem, izglītības iestādes turpinās negodprātīgu praksi,» sacīja Grāvere.
LETA jau ziņoja, ka tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi saņemts ap 1300 ziņu par teju visiem Latvijas novadiem, visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām – Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres un citām.
Tiesībsargs lūdza sabiedrības iesaisti, jo tika saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāka atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedza sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.
Vairums vecāku snieguši informāciju par dažāda veida kancelejas piederumu iegādi, kas būtu jānodrošina vecākiem, savukārt materiālus, kurus izmantojot, skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei, jānodrošina izglītības iestādei. Lielākās neskaidrības bijušas ar mācību priekšmetiem «Dizains un tehnoloģijas» un «Vizuālā māksla», jo no saņemtās informācijas secināts, ka šo abu mācību priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki.
Apjukumu vecākiem radījusi arī kancelejas preču iegāde pirmsskolā – atšķirībā no skolām tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, otas, dzēšgumijas, šķēres un citi piederumi jānodrošina bērnudārzam, jo tie nepieciešami izglītības satura apguvei.
Bērnudārzos iezīmējusies arī problēma saistībā ar dzeramā ūdens pieejamību. Jansons atgādināja, ka dzeramais ūdens jānodrošina izglītības iestādei, bet vecāki pēc vēlmes var nodrošināt individuālo ūdens pudeli. Tāpat gan bērnudārzā, gan skolā jābūt ērti pieejamam un praktiski viegli lietojamam ūdens krānam, lai, ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, bērni var brīvi piekļūt dzeramajam ūdenim. Vienlaikus vecāki norādījuši, ka nereti dzeramais ūdens bija pieejams tikai izlietnes krānos, kas atrodas tualetēs un ir nehigiēniski.
Vecāki pauduši neizpratni arī par tā dēvēto vecāku padomju tiesībām un pienākumiem, skolas formām, kā arī fonda naudu un skolotāju apdāvināšanu.
