Kādēļ plānot ēdienreizes un kā to darīt?

Pārtikas atkritumi rodas visā pārtikas piegādes ķēdē: sākot no lauksaimnieka, kas to ražo, turpinot ar vairumtirgotājiem, veikaliem, restorāniem, un beidzot ar gala patērētājiem jeb mājsaimniecībām. Trešā daļa pārtikas Eiropā tiek vienkārši izmesta, tiek arī lieki saražota. Un vienlaikus pasaulē ir valstis, kur cilvēkiem pārtikas ļoti pietrūkst. Tātad pārtikas šķērdēšana ir ne tikai nesaimnieciska, bet arī neētiska.

Par to, kā samazināt pārtikas atkritumus stāsta Kristīne Mežale, veselīga uztura entuziaste, ieguvusi sertifikātus “Augu valsts uzturs” Kornela Universitātē un “Bērnu uzturs un gatavošana” Stenforda Universitātē:

"Ja raugās no vides viedokļa, tad pārtikas atkritumi nodara lielu postu. Ja iebojātu augli vai dārzeni iemet pareizi uzturētā kompostā, tas videi daudz nekaitēs, bet, ja tas pats tomāts no dzīvokļa nokļūst piemājas nešķiroto atkritumu konteinerī, tad kaitējums ir daudz lielāks. Tas nespēj pa vidu citiem atkritumiem dabiskā veidā sakompostēties, jo atkritumi krājas viens uz otra, un tiem netiek klāt skābeklis. Pūšanas rezultātā izdalās lielu daudzumu metāna gāzes. Ja kopējos atkritumos nokļūst dzīvnieku izcelsmes produkti, tad ir vēl ļaunāk, jo gaļas produktu izaudzēšanai nepieciešamo resursu izmaksas ir daudz reizes augstākas nekā augu valsts produktiem.

Citi lasa

Aiva Alksne

Jautājumi un atbildes

Vai slimnīca var neļaut atvadīties no mirstoša tuvinieka?

Estere Jansone

Aicinām palīdzēt!

Vāc ziedojumus smagi piekautajam Horenam: Esmu atcēlis koncertus

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Kā samazināt pārtikas atkritumus?

Viens no veidiem, kā mājsaimniecības var mazināt izmestās pārtikas apjomu no savas puses, ir plānot ēdienreizes. Tāpat var arī sekot līdzi produkta derīguma termiņiem, ziedot pārtiku utt. Ēdienreižu plānošana ir preventīvs pasākumu kopums, kas atvieglo dzīvi pašiem un palīdz izvairīties no pārtikas atkritumu radīšanas.

Var šķist neticami, vai tiešām daudz var mainīties, ja samazina vien ikdienā izmestā ēdiena apjomu? Bet, ja visi tā darītu, tad efekts būtu iespaidīgs.

Ir virkne ieteikumu, kā to darīt. Sākot ar derīguma termiņa skatīšanos veikalā – piemēram, nepirkt krējumu, kam termiņš beigsies jau rīt, ja vien nav plānots to tajā pašā vakarā izlietot. Ja šāds krējums ledusskapī aizkavēsies, pēc 3 dienām tas jau būs jāmet ārā. Vēl var sasaldēt ēdienreizes, kas nav apēstas līdz galam. Bet šie nelielie padomi vairs nav nepieciešami tai brīdī, kad sāk nopietni piedomāt pie ēdienreižu plānošanas.

Kādēļ vēl plānot ēdienreizes ir labi? Mājās gatavots ēdiens ir daudz veselīgāks, nekā steigā nopirkti ātrie ēdieni vai krāsnī iemesti pusfabrikāti. Plānojot ēdienreizes, spontāni ātrie risinājumi būs nepieciešami daudz retāk, un tavs ķermenis to sajutīs. Tādēļ vien ir vērts nedaudz papūlēties.

Pie visiem labumiem, ko sniedz plānošana, var likties, ka tā aizņem daudz laika. Jā, iesākumā tas noteikti ies ilgāk, toties laiks pēc tam tiks ietaupīts, pa nedēļas vidu neskrienot vēl trīs reizes uz veikalu piepērkot to, kas pēkšņi ir ledusskapī beidzies. Un arī naudas līdzekļi tiks ietaupīti.

Nav jāraizējas par to, ka dzīve kļūs garlaicīga, kurā nav vietas improvizācijai. Spontānās vēlmes un našķi dzīves ikdienā ienāk tāpat, jo tie ir ļoti viegli pieejami, un tos arī neplānojot sanāks nopirkt. Grūtāk ģimenes dzīvē ir palikt veselīgajam ēdienam, un, ja to neieplānos, tad tas visdrīzāk arī uz šķīvja nenonāks, atšķirībā no neplānotas ledenes vai biezpiena sieriņa.

Baby steps – soli pa solim

Ēdienreižu plānošana nozīmē ieradumu maiņu. Lai tas neliktos tik sarežģīti, viens no ieteikumiem ir sākt ar vienas ēdienreizes plānošanu – piemēram, ar brokastīm. Tas nozīmē apsēsties svētdienā uz stundiņu, padomāt, ko es un mana ģimene ēd brokastīs, un sarakstīt to uz lapas, aprēķinot nepieciešamo produktu daudzumu.

Ja ķeras klāt uzreiz visas nedēļas visu ēdienreižu plānošanai, tas var likties par daudz, par ilgu un par sarežģītu. Entuziasms noplok, un labie nodomi paliek neizpildīti. Bet, ejot maziem solīšiem, sākot ar vienu ēdienreizi, iemaņas nostiprinās, plānošana sāk izdoties, un ar laiku var pielikt klāt arī nākamo ēdienreizi.

Sperot pirmos soļus plānošanā, nav jāizdomā arī nekādi jauni ēdieni. Droši var sākt plānošanu ar tiem ēdieniem, ko ģimenē ikdienā ēd un kas garšo. Ar laiku var pievienot interesantāku, veselīgāku recepti. Jaunus ēdienus jāievieš pamazām, iesākumam pietiks jau ar jauna ieraduma – “plānošana” – ieviešanu.

Plānojot ēdienreizes, “ejošākās” ēdienreizes nav jābaidās atkārtot no nedēļas uz nedēļu. Ja pavēro, neplānojot tās atkārtojas tieši tāpat, tikai visdrīzāk ir neveselīgākas un patērē vairāk resursu. Kaut kas jauns ēdienkartē var ienākt drīzāk tad, kad to ieplāno, jo par to ir jāpadomā iepriekš, jāatrod laiks. Tomēr dažādība ēdienkartē noteikti parādīsies, jo sezonas ir dažādas, un arī dzīves posmi mainās – ir reizes, kad var paspēt pagatavot sarežģītākus ēdienus, un ir reizes, kad izdosies saplānot tikai uzkodas. Arī tas būs daudz, jo samazināsies neveselīgo našķu daudzums. Tas parasti ir iepakojumos, pērkot daudz, aug arī iepakojumu kalni. Savukārt uzkodas nomainot pret pašu gatavotām, samazinās atkritumu apjoms.

• IETAUPI! Pirms sāc ēdienreižu plānošanu, vari piefiksēt, cik daudz līdzekļu nedēļā tiek tērēts pārtikas un dažādu uzkodu iegādei šobrīd. Lai situāciju padarītu vēl uzskatāmāku, pamēģini nedēļu pierakstīt arī izmestās pārtikas daudzumu, novērtējot to naudā. Un tad, kad esi sākusi plānot ēdienreizes, salīdzini ciparus. Visdrīzāk atklāsies, ka esi krietni ietaupījusi.
• PLĀNO SKAISTI! Jauns ieradums neieviesīsies pats, tādēļ tiešām ieplāno laiku, kad to darīt! Lai plānošanu padarītu skaistāku un iedvesmojošāku, vari iegādāties greznu vai rotaļīgu plānotāju tepat Latvijā grāmatnīcās vai pasūtot internetā. Vari izmantot arī aplikācijas, ko viegli var atrast, ierakstot atslēgas vārdus “Meal planner” vai “Meal planning”.
• CEP SVĒTDIENĀ! Izvēloties ēdienreizi, ar kuru pirmo sākt apgūt ēdienreižu plānošanu, apdomā savu aktuālo situāciju. Ja ģimenē ēdiens visbiežāk tiek izmests pēc vakariņām, sāc ar tām. Ja ģimenē ir bērni, kam regulāri vajadzīgas veselīgas uzkodas, izmēģini saplānot tās kā pirmās. Arī, ja tev šobrīd ir ļoti maz laika, ieplānot svētdienā tikai veselīgu cepumu sacepšanu visai nedēļai, var būt lielisks sākums ieradumu maiņai.
• LAI VIENKĀRŠĀK! Iesākumā neieplāno ēdienreizes, kur ir iepriekš jāmērcē un jānovāra sausie produkti – pupas, zirņi u.c. Tā vietā izmanto pupiņas no bundžām, lai produkts tiktu iekļauts, bet tā sagatavošana nebūtu sarežģīta. Tas pats ar saldētiem produktiem – iesākumā izmanto to, kas ir svaigs, lai nav jānopūlas ar atcerēšanos, kurā brīdī tas ir jāizvelk laukā atkausēties.
• IZAICINI SEVI VAI DRAUGUS! Lai jaunā ieraduma ieviešana veiktos labāk, sameklē domubiedrus – vai tā ir labākā draudzene, kolēģe vai vairāku cilvēku grupa, citam citu atbalstot un daloties ar savu pieredzi, noteikti veiksies labāk. Laba doma ir arī uztaisīt izaicinājumu – vienu mēnesi izmēģināt, izturēt, izvēloties to darīt tādā dzīves posmā, kad tam var izbrīvēt pietiekami daudz laika.

Iepirkšanās un sagataves

Viens no argumentiem, ko cilvēki min, kādēļ nesanāk veselīgi ēst, ir saistīts ar laiku, kas ir jāpatērē ēdiena gatavošanai, tai skaitā, dārzeņu mizošanai. Lai sāktu veselīgāk un videi draudzīgāk ēst, puse darba ir saplānot ēdienreizes, otra puse – nopirkt tos un iepriekš sagatavot.

Plānojot ēdienreizes, ļoti mainās iepirkšanas paradumi, un vairs tikai retu reizi nedēļas vidū nākas aiziet pēc kaut kā, kas mājās pietrūkst. Bieža iepirkšanās paņem gan laiku, gan līdzekļus, tādēļ plānošana un iepirkšanās reizi nedēļā ir labs veids, kā ietaupīt. Tajā pašā dienā, kad ēdienreizes tiek plānotas, dodas uz veikalu iepirkties, un tai pašā dienā vai nākamajā daudz ko var jau iepriekš sagatavot nākamajai nedēļai. Veiktos sagatavošanās darbus ļoti var novērtēt brīžos, kad darba dienas vakarā visa ģimene ir izsalkusi, un katra minūte ir dārga.

Sagatavotos produktus saliek plastmasas vai labāk stikla kārbiņās ar vāku un, kad pienāk ieplānotā ēdienreize, sakomplektē porcijās.

Ēdiens, ko var iepriekš sagatavot:

• Izvārīt rīsus, griķus, salikt kastītēs ar vāku.
• Nomizot burkānus, citus dārzeņus, salikt kastītēs ar ūdeni.
• Nomazgāt salātus, citus zaļumus, salikt traukā un apsegt ar mitru dvielīti.
• Dārzeņus, ko nevar glabāt mizotus, jau iepriekš nomazgāt (kartupeļus).
• Novārīt iepriekš dārzeņus (bietes, burkānus).
• Savārīt lielu katlu ķirbju biezeņa (to var likt arī sasaldēt pa porcijām).

Ar laiku, kad būsi sapratusi, kuri produkti tiek lietoti biežāk, varēsi iepirkt sausās pārtikas krājumus ilgākam laikam, piemēram, ar atlaidēm, tādējādi vēl vairāk ietaupot līdzekļus ģimenes budžetā."

Lai izdodas!

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.