Kā kafijas audzēšana ietekmē vidi?

Domājot ilgtspējīgi, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai kafijas garšas niansēm, bet arī tās izcelsmei un pagatavošanas metodei.

Drošs orientieris – ilgtspējas sertifikāts

Lai iekoptu kafijas plantāciju, nākas izcirst mežus, ne tikai pieaugošā pieprasījuma dēļ paplašinot teritorijas, bet arī tāpēc, ka ilgstoši vienā vietā nodrošināt kvalitatīvu ražu nav viegli – kafijas audzēšana var noplicināt augsni, mazināt tās bioloģisko daudzveidību un izraisīt skābekļa trūkumu augsnē. Konvencionāli audzētas kafijas plantācijās kaitēkļu apkarošanai tiek izmantoti ļoti indīgi pesticīdi, un diemžēl to atliekvielas ne tikai saglabājas kafijā, ko lejam savās krūzēs, bet arī nodara kaitējumu dzīvniekiem, kas dzīvo migloto platību tuvumā. Protams, arī cilvēkiem – galvenokārt plantāciju strādniekiem, kas bieži vien strādā bez aizsardzības līdzekļiem un indīgās vielas ieelpo.

Zinātniece, vides organizācijas Zaļā brīvība eksperte Ulla Milbreta arī ir liela kafijas cienītāja un pirms pāris gadiem Rīgā pat bija atvērusi savu kafejnīcu ar beziepakojuma konceptu. Tur varēja baudīt gan kvalitatīvu kafiju, gan vegāniskas un bezglutēna kūciņas. «Tā kā man ir svarīgi vides jautājumi, cenšos izvērtēt, kādu ietekmi manas izvēles atstāj uz vidi. Taču, runājot par kafijas ieguvi, to nevaram nodalīt no sociālajiem aspektiem – svarīgi arī, kādos apstākļos nākas strādāt cilvēkiem kafijas plantācijās, vai viņiem ir nodrošināta atbilstoša samaksa, vai netiek izmantots vergu un bērnu darbaspēks, vai darbiniekiem, kuri dzīvo saimniecībā, ir cilvēcīgi sadzīves apstākļi, kāda ir darba drošība un tā tālāk. Kafijas ieguve ir smags darbs, jo daudzviet notiek, lasot kafijas pupiņas ar rokām. Ir reģioni, kuros kafija aug stāvos kalnos, kas tās savākšanu padara īpaši sarežģītu un bīstamu. Tādēļ, izvēloties kafiju, aicinu pievērst uzmanību vides jeb ilgtspējas sertifikātiem,» stāsta Ulla. Viens no šādiem sertifikātiem ir Rainforest Alliance sertifikāts jeb zaļā vardīte. Tas apliecina, ka tiek samazināta mežu izciršana, uzlabotas lauksaimniecības prakses, uzturētas vietējās ekosistēmas, uzlaboti gan audzētāja, gan strādnieka ekonomiskie un sociālie apstākļi, notiek bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīgu iztikas līdzekļu nodrošināšana.

Citi lasa

Ieva Jātniece

Personības

Baiba Sipeniece-Gavare: Agri izdzīvotās skarbās pieredzes mani norūdīja

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Inita Dilāne

Horoskopi

Horoskops 18. – 24. aprīlis. Kā tevi ietekmēs astroloģiskā pāreja, kas ir reizi 14 gados?

Vēl viens populārs un atpazīstams ir Fairtrade sertifikāts. Tas apliecina, ka audzētājiem ir labāki finansiālie apstākļi, ir aizliegts nodarbināt bērnus, daļa samaksas tiek ieguldīta vietējās kopienas attīstībā.

Tāpat arī audzētāji tiek izglītoti un atbalstīti cīņā pret klimata pārmaiņām, tiek veicināta bioloģiskās lauksaimniecības prakse (taču tas nav gluži tas pats, kas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts!). Papildus garantētajai cenai tiek maksāta godīgās tirdzniecības piemaksa, kas paredzēta kopienu attīstošiem projektiem. Sistēma ir izveidota, lai veicinātu attīstības valstu mazo audzētāju un mazo saimniecību darbinieku iespējas starptautiskajā tirdzniecībā.

Latvijā un Eiropas Savienībā ir pazīstama zaļā ekolapiņa jeb EU Organic sertifikāts. Šī bioloģiskā produktu sertifikācija garantē pārtikas kvalitāti, vides aizsardzību un dzīvnieku labturību visā piegādes ķēdē. Tas nozīmē, ka produkts ir izpildījis stingrus nosacījumus par to, kā tas ir jāražo, jāapstrādā, jāpārvadā un jāuzglabā.

Pērkot kafiju lielveikalā, Ulla Milbreta iesaka izvēlēties tādu, kurai piešķirts kāds no šiem sertifikātiem. Jo lielāks būs pieprasījums, jo lielāks arī kļūs piedāvājums. «Kafijas ražošana ir sarežģīta tēma, mēs, patērētāji, nevaram par visiem posmiem visu zināt, tāpēc labāk paļauties uz sertifikātu, kam varam uzticēties,» viņa norāda.

Īsāks ceļš no saimniecības līdz krūzītei

Kā vēl viena alternatīva ilgtspējas virzienā ir tā dēvētās specialty kvalitātes jeb gard­ēžu kafija, ko varam baudīt un arī iegādāties lietošanai mājās un kuru no zaļām kafijas pupiņām grauzdē vietējās vai nelielas kafijas grauzdētavas. Arī šai kafijai, par spīti daudzveidīgajām grauzdēšanas un garšas niansēm, ko ražotāji piešķir, meklējot interesantas, tikai viņu produktam raksturīgas īpašības, ir jāatbilst noteiktiem standartiem, kurus izstrādājusi starptautiska asociācija Specialty Coffee Association (SCA). Viens no būtiskiem faktoriem, kas raksturīgs specialty kafijai, – ražotājam ir precīzi zināms, kur tieši (valstī un reģionā) tiek audzētas kafijas pupiņas, kas ir fermeri vai fermeru asociācija, kuras apstrādes metodi viņi izmanto pēc ražas savākšanas, un tamlīdzīgi. Specialty kafijai raksturīgas arī īsas piegādes ķēdes, kas palielina uzticamību kvalitātei un ilgtspējas standartiem, jo iespējama izsekojamība līdz pat saimniecībai, kurā kafijas pupiņas ir audzētas. Nākamais piegādes posms ir zaļo kafijas pupiņu izplatītājs, tad grauzdētājs un visbeidzot kafejnīca, kurā barista pagatavo gardu dzērienu klientam.

«Latvijā ir vairākas grauzdētavas, kas pašas grauzdē kafiju, to var nopirkt arī bez iepakojuma, nākot ar savu trauku. Arī tas ir vērtīgs ieguvums videi. Jā, šī kafija ir dārgāka par lielveikalos iegādājamo, bet jāsaprot, ka cena ir augstāka, jo strādnieki, kas kafiju audzē un ievāc, saņem par savu darbu lielāku samaksu, tāpēc ir spējīgi un motivēti nodrošināt augstāku produkcijas kvalitāti. Piemēram, strādnieki, kas kafiju novāc, to dara noteiktā veidā, nolasot gatavās un kvalitatīvās pupiņas ar rokām, nevis ar mašīnām nopurina visu, kas ir gatavs nokrist. Rūpīgāk tiek izvēlētas arī audzēšanas metodes,» stāsta Ulla.

Tīšām piededzina, lai garšotu daudziem…

Un tomēr – kafiju dzeram, lai gūtu enerģiju un noteiktas, iecienītas garšas baudas. Dažādos pasaules reģionos audzētai kafijai ir atšķirīgas garšas nianses, jo atšķiras apstākļi un iespējas audzēt tādas vai citādas šķirnes, līdz ar to katram reģionam ir sava tipiskā kafijas garša. Eiropā kafiju visvairāk ieved no Brazīlijas, tās raksturīgā garša ir šokolādīgi riekstaina, apzīmēta ar nosaukumu, piemēram, 100% arabika. Brazīlijai raksturīgi līdzenumi, tāpēc tur, audzējot un novācot kafiju, izmanto kombainus, kas brauc un krata kokus, un pupiņas krīt lejā. Tas ir kafijas ieguves veids, kurā vismazāk iesaistīti cilvēki. Protams, šādas – mehanizētas – metodes mazina kafijas kvalitāti. Kolumbijā audzēta kafija ir medaināka, Āfrikā – Etiopijā – augļaina, skābena, vieglāka, tai ir tējai līdzīga garša, turklāt tur kafija aug augstu kalnos, vairāk tiek pielietots cilvēka roku darbs.

«Ražojot kafiju masu patēriņam, dažādas šķirnes bieži vien grauzdējot saber kopā – tur būs reģionam tipiskās garšas, taču kafijas pupiņu kvalitāte neviendabīga, jo vienkopus ir gan augstvērtīgās un gatavās, gan zaļās un bojātās pupiņas. Lai šo miksli padarītu vienveidīgu, tās visas grauzdē pēc noteiktas metodes. Grauzdējot kafiju, līdzīgi kā gatavojot popkornu, graudiņš uzsprāgst, un interesanti, ka kafijas pupiņām šādi plaukšķi notiek pat divas reizes. Gatavojot gardēžu kafiju, pēc tam, kad noticis pirmais, rūpīgi tiek sekots līdzi, lai noteiktu īsto brīdi, kad grauzdēšanu pārtraukt, pupiņas nepārdedzinot. Ja grauzdēšanu turpina līdz otrajam sprādzienam, no pupiņām intensīvi izdalās eļļas, tās kļūst ļoti brūnas un – faktiski sadedzinātas. Kā jau lielākā daļa augļu, arī kafijas pupiņas satur cukuru. Zinām, ka, no cukura gatavojot karameli, vispirms sakarsušais cukurs izkūst, taču, jo ilgāk to karsējam, jo brūnāks un rūgtenāks tas kļūst, karamele iemanto dūmakainu, smagnēji rūgtu piegaršu. Tāpat ir ar kafiju – vairs nav nozīmes, vai sadedzinām labās un arī sliktās, gatavās un negatavās pupiņas.

Šādi tīšām tiek piededzināta masu produkcijai domātā kafija – lai garšā nebūtu jūtami zemākas kvalitātes pupiņu defekti un tiktu pie vidējas garšas, kas ies pie sirds lielākajai daļai pircēju,» atklāj vides eksperte.

Kā pagatavot kafiju videi draudzīgi?

Ērtības, ieraduma un, atzīšos, arī slinkuma dēļ kafiju gatavoju tik primitīvi, cik vien iespējams – samaltās kafijas pupiņas ieberu krūzītē un apleju ar vārītu ūdeni. Man ir arī turku kanniņa, bet pie tādas kafijas prasās piens. Lai arī kafejnīcās izvēlos lati vai kapučīno, mājās man vislabāk tīk dzert melnu kafiju. Tāpēc ar nolūku nepērku kafijas automātu lietošanai mājās, jo, dzerot kafiju ārpus mājas, gribas baudīt īpašo – kafejnīcas – sajūtu. Izrādās, tā dara arī Ulla Milbreta – kaut arī viņai piederēja kafejnīca, kurā tika pasniegta gardēžu kafija, viņa mājās dzer krūzītē aplietu melnu kafiju, tiesa gan, tā ir uz svara iegādāta bez­iepakojuma gardēžu kafija. «Ja ierodas ciemiņš, pagatavoju kafiju franču presē. Laiks ir nauda! Zinu, ka ir entuziasti, kas kafiju lej caur filtru un ar taimeri seko līdzi, kad tā būs gatava. Turklāt kafijas pagatavošana, aplejot krūzītē vai franču presē, ir videi draudzīgākais kafijas pagatavošanas veids. Pat šķietami dabiskā papīra filtra izmantošana rada ietekmi uz vidi, jo papīra saražošana patērē daudz resursu, turklāt to vienreiz izlietojam un izmetam. Ja nu ļoti pierasts pie šāda filtra, iesaku vismaz izvēlēties brūno, jo baltie tiek vēl papildus balināti. Kafijas pagatavošana ar filtrēšanas metodi pašu dzērienu padara dzidrāku, tīrāku, jo atdala gan biezumus, gan mazos kafijas puteklīšus un lielā mērā arī eļļas. Ir arī metāla un auduma filtri, tiem cauri tiek vairāk nosēdumu nekā papīram, taču tie ir atkārtoti lietojami,» iesaka Ulla.

Visnedraudzīgākais kafijas pagatavošanas veids ir izmantot kafijas kapsulas. Kaut arī ir tādas, kuras ir iespējams nodot pārstrādei un pat kompostēt, jāsaprot, ka kapsulu saražošana un arī pārstrāde patērē ārkārtīgi daudz resursu.

Biezumi – skaistumkopšanai un mājsaimniecībai

• Kafijas biezumi labi kalpo kā dažādu nevēlamu aromātu neitralizētājs. Tos var ievietot ledusskapī, izmantot kā nelabi smakojošu virsmu tīrīšanas līdzekli u. c. Biezumi noder arī cītīgākai tīrīšanai, jo ir abrazīvi, tomēr nebojā virsmu.
• Kafijas biezumi ir vērtīgs mēslojums gan istabas augiem, gan dārzam, tikai jāņem vērā, ka kafija augsni skābina. Tos var pievienot arī kompostam.
• Izlietotie biezumi noder kā insektu atvairītājs dārzā, kā arī pret gliemežu uzbrukumiem. Starp citu, sajaukti ar sasmalcinātām citrusaugu miziņām, tie atbaida arī kaimiņu kaķus.
• Kafijas biezumi ir noderīgi tiem, kuri nolēmuši pamēģināt austersēņu audzēšanu.
• Skaistumkopšanā kafijas biezumus izmanto kā ķermeņa skrubi, samaisot ar olīveļļu vai medu. Tiesa, šādu skaistuma procedūru uz visa ķermeņa nav ieteicams veikt vakarā, jo kafijas biezumi satur kofeīnu un var gadīties, ka būs grūtības aizmigt.
• Lielos daudzumos savāktus kafijas biezumus izmanto arī rūpnieciskā ražošanā – no tiem var izgatavot traukus, mēbeles, izmantot apkurei un pat kā degvielu. Diemžēl Latvijā nav uzņēmumu, kas nodarbotos ar šādu biezumu savākšanu un nodošanu pārstrādei.

Lai iegūtu sertifikātu, ražotājam ir jāpierāda, ka kafijas ražošanas procesā un visā piegādes ķēdē tiek ievērota saudzīga attieksme pret vidi, cilvēkiem un dzīvniekiem un kafijas audzētāji ir saņēmuši godīgu samaksu par savu darbu.

• Indonēzijā ir saimniecības, kurās nelieto pesticīdus, bet izmanto skudras, kas noēd kaitēkļus.
• Kafijas biezumi ir vērtīgs mēslojums gan istabas augiem, gan dārzam, tikai jāņem vērā –kafija augsni skābina.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.