Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Viena no spilgtākajām bērnības atmiņām man saistās ar pirmās importētās deficītpreces iegūšanu. Vēl šobaltdien noēnotais «Snickers» batoniņš iegūla manās rokās, sirdi pielejot ne vien ar sāta sajūtu, bet arīdzan fizisku apmierinājumu – to sniedza katrs šokolādes riekstotais gabaliņš, kas ieripoja manā mutē un kusa pirkstos, kamēr to mieloju. Tā bija neizsakāma laime – kā bērnam izjust rietumniecisko svešādumu, kas nelīdzinājās pašmāju bārbelēm vai vafelēm, kas tika celtas galdā svētku dienās mūsmājās.
Tikpat spilgti arī atminos pirmās apzinātās iepazīšanās ar savu ķermeni. Spogulis vienā rokā un «pavārgrāmata Zīlīte» otrā. Izpētīju visu līdz mazākajam sīkumam. Neatceros gan brīdi, kad «gaismas slēdzis» manī pārslēdzās, bet atskārtu sevi jau laikā, kad pašapmierināšanās bija katras dienas dabiska sastāvdaļa. Uzaugot daudzbērnu ģimenē, tādas lietas kā privātums bija tik liela ekstra kā minētais šokolādes batoniņš – parādījās tik pa retām svētku reizēm. Nekas cits neatlika kā likt lietā iztēli, kas savu salutējošo uzvaras gājienu veica, vannas ūdenim sniedzot palīdzīgu roku. Vecāki gan jau priecājas, cik tīrīga aug meita, bet noteikti ne par ūdens rēķinu katra mēneša beigās.
Skaļi par to neviens nerunāja, bet es augu ar pārliecību, ka pašapmierinās visi. Un, kas to noliedz, tie smieklīgā kārtā likās visneķītrākie maitas gabali, turklāt vēl meļi. Savā draugu pulkā mani pazina kā nerātna rakstura meiteni, kaut patiesībā biju visai prātīgs bērns, kas negribot bija iekalis savā galvā masu uzliktās dogmas par pareizām vērtībām dzīvē. Zinātkāre noteikti vēl joprojām ir lielākais dzinulis manā dzīvē – tāpat kā agras jaunības gados, kad biju iemācījusies apiet visus puritānisma kanonus, lai iepazītu miesas priekus vēl ar nolaistiem brunčiem.
Lai gan sieviete mūsdienās vairs nav vājais dzimums, jo spēj pavilkt gan ģimenes dzīvi, gan veidot karjeru, gan atrast spēku un laiku personības attīstīšanai, tomēr ir lietas, kurās mēs vēlamies būt vājas.
Mūsu būtība ir modelējama, ja vien iepretim nostājas pietiekami vieds eksemplārs, kurš spēj mūs paņemt gan intelektuāli, gan – un tas nav mazsvarīgi – arī fiziski.
Lai gan vīrieša loceklim sevī ieslīdēt ļāvu vien divus gadus līdz pilngadības sasniegšanai, jau tajā laikā sevi uzskatīju par zinošu jaunu meiteni un orālā seksa mākslu biju izkopusi pēc labākās sirdsapziņas. Bija izveidojies priekšstats par to, ko sagaidu no vīrieša, kas ar gadiem tikai papildinājās. Jau tad man bija svarīgi sajust no vīrieša to dzīvniecisko kāri pēc sievietes, bet ne ucināšanos un maigu seksu. Visi mani labākie mīlnieki ir bijuši ar vienu kopīgu iezīmi – vēlmi pakļaut. Pārsteidzoši droši soļi sievietes virzienā vienmēr izraisa nelielu pietāti pret notiekošo, bet apziņā iesēj arī intrigas sēklu.
Lai gan, sniedzot minetu vīrietim, sieviete sajūtu ziņā nereti paliek zaudētājos, vīrietis, kurš māk prasmīgi paļauties saviem instinktiem, nevis iegrimt savā baudas pasaulē klusējot, arī mineta laikā sievieti spēj padarīt priecējoši miklu. Tas nav «skaldi un valdi» scenārijs, bet gan – paņem mani tā, «lai es jūtu, cik ļoti to vajag tev» (Imants Kalniņš, acīmredzot, zina par ko raksta mūziku).
Pie «must» mineta laikā noteikti pieder arī laba «skaņuplate» fonā. Un nav tik svarīgi, vai vīrietis ir labākais bass koru olimpiādē, bet gan tas, cik ļoti viņš paļaujas savam dzīvnieciskajam «es», pieskandinot telpu ar baudas rūkoņu, vaidiem, iespējams, arī necenzētu leksiku. Ticiet man – nekas nevar būt garlaicīgāks kā sava prāta nodarbināšana ar jautājumu – «vai viņš ir frigids?», kamēr sievietes mutē ir viņa loceklis.
Lai arī kā mēs to sadzīvē neatzīstam, sievietei patīk būt vadītai. Tas pats attiecas arī uz minetu. Vīrieša rokas, kas slīd caur sievietes matiem, vadot kustību amplitūdu, ir ne tikai ekstra, bet arī nepieciešamība. Ar to nebūt nevajag saprast tik straujas kustības, lai sievietes kuņģa saturs drīz atrastos uz vīrieša kāju pirkstgaliem… Vīrietim jāmācās izmīlēt sievietes muti jutekliski…
Un, lūdzu, lūdzu, – runā, saki, ko tu vēlies izmēģināt, pat ja bail, ka sieviete, pārkrustoties, leks ārā no palagiem.
Pasākumam uzņemot apgriezienus, es gluži kā saules baterija no gaismas spēju uzlādēties, ja redzu, ka man «skatās uz pirkstiem» ar baudas aizmiglotām acīm. Visbeidzot, ja vēlies, lai meitene tevi strebj kā soļanku pēc ballītes, parūpējies par to, lai pirms saldā ēdiena pasniegšanas pats saldais būtu svaigs kā tikko no krāsns.
