Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Trenere Monta Vaska
Par treneri mācījās Rīgas Stradiņa universitātē
Pieredze: 5 gadi
Sporta klubs: ULTRA FITNESS
«Man nekad nav bijusi vēlme strādāt par treneri skolā vai ar augstu sasniegumu sportistiem. Ļoti gribēju strādāt ar cilvēkiem, kurus ikdienā satieku uz ielas, kuriem, iespējams, ir veselības problēmas, un vispār parādīt cilvēkiem, ka kustēties ir forši. Tieši tāpēc mana izvēle bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) programma Veselības sporta speciālists, pirmā līmeņa augstākās izglītības programma. Tā ilga divarpus gadu, un jau pēc pirmā mācību gada es drīkstēju strādāt par treneri, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo paralēli reālajām dzīves situācijām tikai mācoties ir iespējams gūt vislabākos rezultātus un iegūt no mācību procesa visvairāk.
Pirmais semestris, kā jau visās augstskolās, bija pats smagākais. Otrajā mācību gadā ir iespējams specializēties konkrētās jomās. Katrs var izvēlēties, kas vairāk interesē – grupu nodarbības, personāltreniņu vadīšana vai veselību nostiprinošās vingrošanas virziens. Es izvēlējos personāltreniņu specializāciju, jo tā man bija nepazīstamāka pasaule par grupu nodarbību vadīšanu. Tas bija jauns izaicinājums, un specializācija neattur no strādāšanas arī grupās.
Jaunajiem treneriem ir ļoti nopietni jāuztver anatomijas un cilvēka fizioloģijas apgūšana. Bez šiem kursiem es nesaprastu ne pusi no tā, kas notiek cilvēka organismā.
Uzskatīju, ka pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība nav pietiekama, lai strādātu par treneri, tāpēc turpināju mācības arī bakalaura programmā, kuru nu jau esmu pabeigusi un turpinu papildināt savas zināšanas ar dažādiem semināriem, jo treneriem, līdzīgi kā ārstiem, ir jāatjauno savs sertifikāts un mācīšanās process ir nebeidzams. Ja plāno būt par treneri, kurš vēlas vadīt konkrētas nodarbības, būs jāiegūst arī papildu sertifikāti tieši konkrētajā nodarbības veidā, lai vadītu, piemēram, TRX, pilates vai Les Mills nodarbības. Paralēli studijām augstskolā esmu gājusi uz apmācībām tieši šajos nodarbību veidos.
Neuzskatu, ka izglītības dokuments nozīmē, ka cilvēks būs labs treneris, tāpat arī nedomāju, ka treneris bez izglītības būs slikts, bet korelācija starp izglītības līmeni un panākumiem noteikti ir saskatāma. Arī es, lai gan esmu ieguvusi bakalaura grādu, neuzskatu, ka tas ir viss. Vēl ir ļoti daudz interesantu lietu, kuras apgūt, lai mani klienti un es pati sasniegtu labākus rezultātus.»
Fiziskās sagatavotības un personīgais treneris Ivo Erdmanis
Par treneri mācījās Sporta izglītības aģentūrā, iegūstot C kategorijas sertifikāciju
Pieredze: 16 gadu
Sporta klubs: Noa Bootcamp un House of Pain by Ivo
«Pēc piecu gadu profesionālas karjeras bobslejā nolēmu kļūt par fiziskās sagatavotības un personīgo treneri. Sportiskā pieredze man bija diezgan liela, pašam bijuši vairāki treneri, tāpēc mēģināju to visu likt kopā. Sporta izglītības aģentūrā ieguvu C sertifikātu, apgūstot mācību programmu sešu mēnešu garumā. Pirms sāku strādāt par treneri, man bija jāapgūst kursi psiholoģijā, anatomijā, sporta metodikā un citi. Mācību programmas laikā bija nepieciešams nokārtot dažādus pārbaudes darbus, iesniegt mājas darbus, kā arī prezentēt tos. Beigās kārtoju eksāmenus katrā apgūstāmajā mācību priekšmetā, kā arī apkopojošo gala eksāmenu. Bija jāizstrādā gada treniņu plāns paša izvēlētajā sporta veidā un tas jāaizstāv.
Lai kļūtu par labu treneri, nepieciešama punktualitāte, augsta atbildības izjūta un harisma. Trenerim vajadzīgas motivēšanas un psihologa spējas, jābūt inteliģentam un komunikablam, lai uzturētu sarunu ar klientu un viņu izglītotu.
Kad ieguvu skolas apliecību, bija nepieciešams nokārtot sertifikācijas eksāmenu Latvijas Sporta federāciju padomē. C sertifikācijas treneriem piecu gadu laikā ir jāsakrāj attiecīgie izglītības punkti, lai nokārtotu resertifikāciju un nezaudētu kategoriju. Tas savukārt nozīmē, ka C sertifikāta treneriem regulāri ir jāapmeklē dažādi semināri atbilstoši izvēlētajam sporta veidam, nepārtraukti jāizglītojas un jāvairo savas zināšanas.
Uzskatu, ka, apgūstot tikai un vienīgi treneru apmācību kursus C kategorijas iegūšanai, nevar kļūt par labu treneri, jo ir nepieciešama liela pieredze amatieru vai profesionālajā sportā, kas ļauj apgūt trenera profesiju un iegūt zināšanas ne tikai teorijas līmenī, bet arī balstoties uz reālu dzīves praksi un sajusto sporta garšu. Par treneri strādāju gandrīz 16 gadu, un šajā laikā esmu centies nepārtraukti attīstīties un iegūt jaunas zināšanas, meklējis informāciju, apmeklējis kursus.»
Grupu nodarbību, personīgais treneris un fiziskās sagatavotības treneris Dinārs Zāģers
Par sporta speciālistu mācījies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā
Pieredze: 7 gadi
Sporta klubs: DCH studija
«Kustība man vienmēr ir bijusi neatņemama dzīves sastāvdaļa, es pat teiktu – atkarība. Pašlaik kustība man ir viens no izteiksmes līdzekļiem, kā motivēt otru kļūt labākam un veselīgākam. Lai vēl vairāk izprastu cilvēka kustību un, izmantojot iegūtās zināšanas, palīdzētu sportistiem, bērniem un ikvienam kustēties gribētājam, uzsāku mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA).
Tur ieguvu bakalaura grādu (tobrīd bija jāmācās pieci gadi, tagad dažas programmas ir mainītas), pēc tam arī maģistra grādu, un tas ir tikai laika jautājums, kad uzsākšu ceļu, lai iegūtu doktora grādu. Daudzas lekcijas bija aizraujošas, citas – jāapgūst bez ierunām, lai kļūtu par labāko. Par profesionāli, kas godam nestu akadēmijas vārdu un celtu latiņu trenera profesijai kā tādai.
Nav svarīgi, cik lielu labumu gūsti kā treneris, bet cik nopietni esi gatavs palīdzēt cilvēkiem sasniegt viņu mērķus.
Studēšanai LSPA liels pluss ir tas, ka vari mācīties kopā ar augsta līmeņa sportistiem un ļoti daudz ko uzzināt arī no viņu pieredzes. To, ko apgūsti teorētiskajās lekcijās, praktiskajās nodarbībās redzi klātienē. Redzi kustību, kādai tai ir jābūt, redzi, kā cilvēks strādā fiziski un psiholoģiski. LSPA nav masīva, liela augstskola, tāpēc veidojas privātākas attiecības ne tikai ar kursabiedriem, bet arī pasniedzējiem. Nereti tas deva papildu iespējas uzzināt ko vairāk ārpus lekciju laika, pasniedzēji nekad neliedza padomu vai viedokli no savas pieredzes.
Kliedēšu stereotipus, ka trenera profesija ir like pie bildes, seksīgs ķermenis, slava vai viegla nauda. Jaunajam trenerim jākļūst nevis par treneri bildēs un sociālajos tīklos, bet par cilvēku, kas savu un savas ģimenes laiku ir gatavs ziedot kādam citam, lai palīdzētu kļūt veselīgākam, priecīgākam, ātrākam, stiprākam. Lai padarītu kādu par čempionu. Tam ir jābūt galvenajam mērķim. Ja tā nav, jebkura cita motivācija, lai kļūtu par treneri, ir laika tērēšana.»
