Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Tikpat svarīga kā epidemioloģiskās situācijas kontrole ir arī atstāt “dzīvu” ēdināšanas sektoru. Mans viedoklis, ka daudz vairāk ir jāstrādā ar izglītošanas jautājumiem, lai samazinātu saslimstības riskus mājās un darbavietās, kur galvenokārt inficējas cilvēki. Šobrīd sabiedriskajā ēdināšanā jau ir ieviesti stingri spēles noteikumi. Katra komersanta un valsts interesēs ir nepieļaut uzņēmēju bankrotu, bezdarba vilni, kam būs blakus efekti – depresija, atkarības, agresija ģimenē.
Uzņēmēju interesēs ir pašiem veikt pasākumu kopumu, lai nepieļautu atsevišķu neapzinīgu subjektus ienākšanu iekštelpās bez individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jābūt pašpietiekamiem un sava uzņēmuma saglabāšanas nolūkā jāizvēlas informēt, aizrādīt vai neapkalpot apmeklētājus bez maskām. Mums visiem kopā jāsamazina masveida inficēšanās un vēlams bez ārkārtas situācijas izsludināšanas.
Mēs nedrīkstam pieļaut Covid-19 otro vai trešo vilni, kuru prognozē starptautiskie eksperti. Mums jāiemācās ar savu personisko atbildību sadzīvot ar šo vīrusu, maksimāli saglabājot savu, tuvinieku veselību un ekonomisko aktivitāti.
Valdības un it īpaši epidemiologu lēmumiem jābūt mērķētiem, nevis pa visu perimetru. Savukārt, ja uzliksim stingrāku epidemioloģisko ierobežojumu slogu, tad jautājums, vai tie dos gaidīto rezultātu,” atzīst Ģirģens.
Ministra redzējumā viens no virzieniem, uz ko būtu vairāk jāstrādā, ir ātrāku testu rezultātu iegūšana. Tas samazinātu riskus, ko rada cilvēku ar pirmajiem simptomiem kontaktēšanās sabiedrībā, darbā un ģimenēs.
Atsaucoties uz Ugas Dumpja publiskajiem izteikumiem par “maigajiem ierobežojumiem”, ministrs norāda, ka valdība vienmēr balstījusies uz epidemiologu rekomendācijām. Jau pavasarī ministrs vairākkārtīgi uzstājis uz stingrākiem ierobežojumiem – piemēram, testēšanu uz robežas un tiem, kas atgriežas no ārvalstīm, kā arī ārvalstniekiem uzlikt par pienākumu individuālo sejas aizsargmasku lietošanu publiskās vietās.
