Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
6
-
1
-
1
-
0
-
– Tu katru dienu palīdzi cilvēkiem aizlidot lēti. Cik reižu pats esi ceļojis pēdējā gada laikā?
– Pirms nedēļas atlidoju no Čehijas. Tā gan bija konference kopā ar citiem ceļojumu blogeriem. Gadā aptuveni divus mēnešus esmu prom no Latvijas. Vidēji seši izbraucieni gadā – tas nav daudz, bet nav arī maz. Man ļoti patīk dzīvot Latvijā. Īpaši pavasarī un vasarā. Mans optimālais ceļojuma ilgums ir divas trīs nedēļas, tad gan braucu atpakaļ.
– Vadīt blogu var no jebkuras ar internetu savienotas vietas pasaulē. Izklausās jau labi – sēdēt Bali pie baseina un strādāt. Bet vai realitātē tā notiek?
– Ir forši ceļot, bet, ja tajā laikā ir jāstrādā, jārēķinās, ka jāceļas agrāk un vakari nebūs brīvi. Martā biju Taizemē. Pāris dienas bija tādas, kad puse laika jāpavada, braucot ar autobusu no vienas vietas uz citu. Tad nu nopirku SIM karti ar neierobežotu internetu un stundas, ko pavadīju autobusā, aktīvi strādāju. Ceļojumos mēģinu izspiest maksimālo no dotā brīvā laika. Es tomēr mēģinu sadalīt laiku, ko veltu darbam un ko – atpūtai, ģimenei, draugiem.
– Kā tu iemācījies ceļot lēti?
– Šis ir labs jautājums! To mācos joprojām, jo visu apgūt un zināt nevar. Diezgan bieži mainās informācija, ienāk jaunas aviokompānijas, rezervācijas sistēmas, forumi un portāli. Tūrisma nozare ir ļoti daudzpusīga, un katru gadu tā aug, jo ceļotāju katru gadu ir aizvien vairāk. Man viss sākās aptuveni pirms 10 gadiem. Kā studentam finansiālā situācija nebija tāda, lai spētu ceļot, tāpēc sāku meklēt Eiropas projektus, kuros jaunieši varēja braukt uz ārzemēm, lai apgūtu jaunas prasmes, un Eiropa sedza izdevumus. Tā man sanāca paceļot. Pēcāk pats sāku rūpīgāk pētīt aviokompāniju lapas, piemēram, Ryanair, kur par vienu centu piedāvāja lidot uz Eiropas valstīm.
Lai atrastu lētus ceļojumus, jābūt vēlmei rakt.
Man patika meklēt informāciju internetā un patika dalīties ar saviem atradumiem.
– Zinu, ka blogs jau kādu laiku vairs nav tavs hobijs.
– Tas bija mans hobijs pirmos pāris gadus. No rīta cēlos sešos un līdz kādiem astoņiem darbojos ar blogu, lai pēc tam skrietu uz darbu. Pēc darba līdz vēlai naktij atkal meklēju izdevīgos piedāvājumus blogam. Tas prasīja milzu enerģiju, bet bija tā vērts, jo tagad blogs ir kļuvis par manu pamatnodarbošanos. Pašlaik strādāju un atskaitos tikai sev. Dažkārt tas ir pat grūtāk, nekā atskaitīties citiem.
– Kāds tev ir sakars ar tūrismu?
– Tūrismu studējis neesmu, kaut skolā mani ļoti aizrāva ģeogrāfija. Jau sākumskolas vecumā pētīju atlantu, mācījos no galvas galvaspilsētas un atcerējos, kur tās atrodas. Ceļojis nebiju līdz vidusskolas beigām, pirmās iespējas ceļot parādījās tikai augstskolā. Aizbraucu arī brīvprātīgajā darbā uz Turciju un atgriezies sāku strādāt tūrismā, viesnīcu sektorā.
Paralēli palīdzēju draugiem meklēt lētas aviobiļetes viņu ceļojumiem. Jā, un beigās dibināju pat savu tūrisma aģentūru. Tas gan bija īss posms, jo nebiju rēķinājies, ka būs jāiegulda tik daudz savu līdzekļu, kuru man īsti nebija. Nebija slikti, bet nebija arī ļoti labi, tāpēc uzņēmumu pārdevu.
Sāku domāt, kā nepazaudēt saikni ar tūrismu, un, braucot uz hokeja čempionātu Baltkrievijā, iepazinos ar čali, kurš aizrautīgi stāstīja par savu blogu. Atbraucis no Minskas, domāju – man arī jāpamēģina.
Pāris tuvākās naktis negulēju – mācījos taisīt mājaslapu, kurā ievietot pāris izdevīgu lidojumu piedāvājumu dienā. Tā radās Travelfree.info, un viss pakāpeniski sākās – man pat nebija domas, ka tas varētu kļūt par biznesu, bet, kad dienā lapu sāka apmeklēt tūkstošiem cilvēku, sapratu, ka ar šo var arī nopelnīt.
– Kāds ir lidojošās cūkas stāsts?
– Travelfree logo redzamās lidojošās cūciņas ideja ir parādīt bloga mērķi – ka mēs palīdzam cilvēkiem ietaupīt naudu, lai viņi atļautos lidot un darītu to biežāk.
Sieva ar gudru domu man uzdāvināja rozā mīksto rotaļlietu, kas iemieso dzīvē bloga logotipā redzamo cūciņu. Tagad tā vienmēr lido kopā ar mani. Dažkārt ir tā, ka lidostās man sauc pakaļ, vai esmu no Travelfree, jo pazīst manu cūciņu. Cilvēki novērtē to, ko es daru. Ik pa laikam arī uzraksta pateicības vārdus, par ko esmu ļoti gandarīts un pateicīgs.
Pārsvarā paldies saka lietuvieši un citi ārzemnieki. Latvieši – daudz kūtrāk.
Diemžēl mēs nevaram izsekot, cik cilvēku no tiem, kas uzklikšķina uz piedāvājumiem, tajos arī reāli aizbrauc, šādu statistiku neredzam. Mēs tikai parādām cilvēkiem to, ko paši esam atraduši, – iedodam linkus uz izdevīgiem piedāvājumiem, bet lidojumu pirkšana paliek pašu cilvēku ziņā. Palīdzam arī ar padomiem un ieteikumiem.
Intervijas turpinājums:
