Rīga +14°C 
Mazākajiem bērniem – pirmā iepazīšanās ar naudu
Aptaujas dati rāda, ka 5–6 gadu vecumā kabatas nauda pārsvarā tiek dota ikdienas tēriņiem – tā norādījuši 30% vecāku. Vienlaikus nauda šajā vecumā bieži kalpo arī kā motivējošs instruments. Attiecīgi 24% vecāku to piešķir kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, bet 13% par labu uzvedību.
Visbiežāk šajā vecumā piešķirtās kabatas naudas apmēr ir līdz pieciem eiro.
Kā skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja: «Šajā vecuma posmā kabatas naudas uzdevums ir vairāk palīdzēt bērnam apgūt pašus finanšu pamatus – saprast, ka naudai ir vērtība, tā nav neierobežota un par to iespējams iegādāties konkrētas lietas.»
7–10 gadu vecumā veidojas pirmie finanšu ieradumi
Bērniem augot, pieaug arī kabatas naudas nozīme. Jau 52% vecāku norāda, ka 7–10 gadu vecumā nauda bērniem tiek dota ikdienas izdevumiem. Vienlaikus 44% vecāku to joprojām izmanto kā atlīdzību par labi paveiktu darbu, 14% – par labām atzīmēm, bet 9% – par labu uzvedību.
Šajā vecumā kabatas naudas apmērs visbiežāk ir no pieciem līdz 10 eiro mēnesī.
«Šis ir vecums, kad bērni sāk pieņemt pirmos patstāvīgos lēmumus par tēriņiem, tāpēc svarīgi, ka vecāki pakāpeniski pāriet no “atalgošanas” pie regulāra budžeta principa. Tas palīdz bērnam mācīties plānot, izvēlēties un saprast prioritātes,» norāda Evija Kropa.
Pusaudžu vecumā kabatas nauda kļūst par patstāvības instrumentu
11–15 gadu vecumā vecāku pieeja būtiski mainās – 60% norāda, ka kabatas nauda tiek dota ikdienas tēriņiem bez papildu nosacījumiem. Tikmēr atlīdzības princips pakāpeniski zaudē nozīmi – tikai 30% vecāku naudu piešķir par labi paveiktu darbu, 8% – par labām atzīmēm, bet vien 2% – par uzvedību.
Arī kabatas naudas apmērs pieaug – 34% pusaudžu mēnesī saņem no 16 līdz 30 eiro, bet katram piektajam kabatas naudas apmērs sasniedz līdz 50 eiro mēnesī.
«Pusaudžu vecumā kabatas nauda jau kļūst par praktisku budžeta plānošanas un atbildīgu finanšu lēmumu treniņu. Tieši šajā vecumā bērniem visbiežāk rodas grūtības ar apdomīgu tēriņu veikšanu un naudas vērtības izpratni, tāpēc ļoti svarīgi ir ļaut bērniem drošā vidē mācīties no saviem finanšu lēmumiem, nevis tikai teorētiski runāt par naudu,» skaidro Evija Kropa.
Jauniešiem – pāreja uz pieaugušo finanšu modeli
16–19 gadu vecumā kabatas nauda jau lielākoties tiek uztverta kā daļēja finanšu neatkarība. 62% vecāku naudu dod ikdienas vajadzībām, savukārt 58% – konkrētu vajadzību vai pieprasījumu gadījumos. Šajā dzīves posmā kabatas nauda arvien vairāk līdzinās pieaugušo budžeta modelim – jaunietim tiek uzticēta lielāka atbildība par saviem tēriņiem, transportu, izklaidi vai apģērbu. To apliecina arī piešķirtās kabatas naudas apmērs – katram trešajam tie ir līdz 50 eiro mēnesī, bet katram piektajam – jau līdz 100 eiro mēnesī.
Šajā vecumā kabatas nauda galvenokārt tiek saņemta ar pārskaitījumu uz bankas kontu, lai jaunietis var norēķināties ar savu bankas karti.
«Kopumā dati ļoti skaidri parāda tendenci – jo jaunāks bērns, jo biežāk kabatas nauda tiek izmantota kā motivācijas vai audzināšanas instruments, savukārt vecākiem bērniem tā kļūst par praktisku finanšu pārvaldības treniņu. Kabatas nauda arvien biežāk vairs nav balva, bet droša vide, kur bērns ģimenes atbalstītā vidē var mācīties pieņemt finanšu lēmumus,» saka Evija Kropa.
Viņa piebilst, ka vasara ir īpaši piemērots laiks finanšu pratības prasmju stiprināšanai ikdienā: «Par finanšu pratību bērni vislabāk mācās ikdienas situācijās – dodoties uz veikalu, plānojot vasaras aktivitātes vai lemjot, kam tērēt kabatas naudu.»
