«Es dzīvoju laukos. Kad atskanēja iznīcinātāju lidmašīnas skaņas, bija diezgan skaidrs, ka tas nav traktors. Pirmajā mirklī nemaz nesapratu, kas notiek, jo ziņojums pienāca tikai pēc tam. Taču ir cilvēki, kuriem no dronu sprādziena pat notrīsējušas durvis. Vairākas ģimenes aizgāja uz pagrabiem,» stāsta mūziķis un pedagogs Ingars Gusāns jeb Sovvaļnīks.
Latgalietis uzskata, ka notikušais izgaismojis daudz dažādu problēmu. «Netika paskaidrots, ka tvertnē ietriekusies galvenā drona detaļa un meklētas tiek paliekas. Nesaprotu, kāpēc, kad sportisti izcīna trešo vietu pasaules čempionātā, ir brīvdiena, bet, kad ielido drons, jāiet uz darbu. Es strādāju skolā un devos uz darbu, ja nu gadījumā kāds atnāk uz mācībām. Latgalē tagad jau vajadzētu čumēt un mudžēt ar NATO karavīriem, jo šī ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības robeža, bet tā gan nav. Mums mēdz teikt: «Jūs, latgalieši, esat malači, ka cīnāties un apstrādājat laukus.» Bet, kad nokrīt drons, jūtamies neaizsargātāki kā citur Latvijā. Ar ko es, filoloģijas doktors, kurš strādā un dzīvo Latgalē, esmu sliktāks par tiem, kas mitinās Vidzemē vai Kurzemē? Ir negodīguma izjūta,» saka
Sovvaļnīks.































































































































