Rīga +9°C 
«Līdz pat šā gada sākumam mēģinājām salīgt kopā. Gada sākumā aizbraucām uz Baltic Beach Hotel un atcerējāmies vecos, labos laikus. Mums bija trīs foršas dienas, un man tiešām likās, ka viss būs labi. Taču tad aizbraucu uz Kaseli, un Rēzija trešajā dienā man uzrakstīja tāāādas ziņas. Tas notika 15 minūtes pirms bērnu koncerta, kurā man bija jāsmaida. Tas radīja nenormālu stresu. Sapratu, ka šis jau sāk traucēt manam darbam, un vienkārši pieņēmu lēmumu. Viss,» stāsta Ainārs.
Galvenais iemesls esot diriģenta apjausma, ka sieva vairāk piederot savām vājībām, nevis abu kopējam ceļam. «Ir tik daudz cilvēku, kas vairs nav ar viņu kopā, bet būtu jebkurā brīdī gatavi doties palīgā, kad viņa paceltu roku. Arī es. Bet, ja viņa pati to negrib, tad lai viņas dzīvē ienāk kāds cits, kas to var izdarīt. Roku uz sirds liekot, varu teikt – es esmu izdarījis visu. Esmu mēģinājis palīdzēt, un novēlu viņai tikt uz kājām. Daudzos dzīves brīžos viņa ir patiešām fantastisks cilvēks. Mana atbildība beidzas tur, kur sākas viņas melu pasaule. Latvija ir tik maza, ka šādas lietas nemaz nevar noslēpt. Par to runā gan teātra, gan kino industrijā. Ir tikai jautājums, kāpēc daudzi cilvēki to tolerē,» tā Rubiķis.
Pilnu rakstu lasi šeit:
