Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Akmeņi ir DIVU veidu. Tas ir pirmais, ar ko mums jāsāk žultsakmeņu stāsts… Žultspūslī var rasties holesterīna akmeņi vai pigmenta akmeņi, un mehānismi, kāpēc rodas vieni vai otri, ir vairāki.
- Holesterīna akmeņi.
Sastopami visbiežāk! Riska faktori, kas provocē to veidošanos, ir aptaukošanās un liekais svars, vecums (jo vairāk gadu, jo lielāks risks, ka veidosies akmeņi), hiperlipidēmija jeb paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, hormonālās svārstības gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām un iestājoties menopauzei…
Holesterīna žultsakmeņu veidošanās iemesls var būt arī iedzimtība (ja akmeņi bijuši tavai vecmāmiņai vai mammai, ir lielāks risks, ka tādi būs arī tev) un žults atteces traucējumi, ko rada, piemēram, neregulāras ēdienreizes.Proti, aknas diennaktī, divdesmit četru stundu laikā, izstrādā kopumā ap 700 mililitriem žults, un žultspūslis ir kā noliktava, kur žultij uzkrāties. Tālāk tai pa kopējo žultsvadu būtu jāceļo uz divpadsmitpirkstu zarnu un jāpiedalās gremošanas procesā jeb uzņemtās pārtikas sagremošanā.
Ja ēdienreizes ir neregulāras, žultspūslī pieaug žults koncentrācija, un tajā izgulsnējas žults sāļi, radot cietus, akmeņiem līdzīgus veidojumus. Parasti holesterīna akmeņi veidojas tikai žultspūslī, bet – tie var aizmigrēt arī uz žultsvadu, par ko pastāstīšu mazliet vēlāk.
- Pigmenta akmeņi.
Tie sastopami daudz retāk, un veidošanās iemesls parasti ir biliāras jeb žultspūšļa infekcijas, arī hroniskas aknu slimības. Pretstatā holesterīna akmeņiem, pigmenta akmeņi var veidoties arī žultsvadā.
Kuri akmeņi žultspūslī atrasti tev, iepriekš pateikt nevar, jo izmeklējumos to nevar redzēt. Par to var pārliecināties tikai operācijas laikā.
Nejaušā patiesība
Pēc pacientu stāstiem secinu, ka visbiežāk par žultsakmeņu esamību cilvēki uzzina nejauši, piemēram, veicot profilaktisko vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju, jo tikai 20 procentos gadījumu žultsakmeņi rada kādas sūdzības.
Vēl tipiski, ka cilvēks neko par saviem žultsakmeņiem nav zinājis, bet pēkšņi sākas akūts žultspūšļa iekaisums jeb holecistīts, kas izpaužas ar akūtām sāpēm vēderā un augstu temperatūru.
Tad viņš noteikti nonāk slimnīcā, un tur, veicot izmeklējumus, tiek atrasts ārkārtīgi sliktās pašsajūtas iemesls, kas tādā situācijā prasa rīkoties nekavējoties.
Protams, mēdz būt arī situācijas, kad cilvēks, nenojaušot par žultsakmeņiem, kādu laiku jūt diskomfortu labajā paribē, kolikveida jeb lēkmju rakstura sāpes vēdera augšdaļā, un, vēršoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, uzzina par šo atradumu vēderā. Kā tādā gadījumā rīkoties tālāk? Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Operācija. JĀ vai NĒ?
Ir divi galvenie faktori, pēc kā ārsts vērtē, vai žultsakmeņi jāoperē iespējami drīzāk vai arī kādu laiku var vēl nogaidīt. Tie ir: akmeņu izmērs un – tavas sūdzības.
Ja tu savus akmeņus jau jūti, es ieteiktu bez liekas domāšanas no tiem atbrīvoties, jo būtībā dzīvošanu ar žultsakmeņiem mazliet var pielīdzināt dzīvošanai uz pulvera mucas. Kāpēc? Jo jebkurā brīdī var sākties žultsakmeņu lēkme, akūts žultspūšļa iekaisums, žultsvada nosprostojums…
Negribu tevi biedēt, bet jāteic, ka cilvēkam, kam ir žultsakmeņi, lēkme kaut kad noteikti būs, tikai mēs nezinām, kad – rīt, pēc mēneša vai pēc gada.
Otrs faktors – cik lieli ir akmeņi. Katram akmeņu izmēram ir savi komplikāciju riski. Visbīstamākie ir sīkie, līdz vienam centimetram lieli akmentiņi, jo tie var iekļūt žultsceļos un tos aizsprostot – tas izpaužas ar pēkšņu dzelti, jo ir traucēta žults attece, arī ar sāpēm labajā paribē. Tāpat sīkie akmentiņi var aizceļot līdz aizkuņģa dziedzerim un izsaukt akūtu aizkuņģa dziedzera iekaisumu, kas ir ļoti nopietna situācija un diemžēl var beigties arī letāli.
Tāpēc, raugoties uz maziem žultsakmeņiem, mēs, ārsti, esam piesardzīgi. Īpaši ar izmēros mazākiem žultsakmeņiem jāuzmanās gados jauniem cilvēkiem, jo žultspūšļa motorika jaunībā ir aktīvāka, un tieši tad sīkie akmentiņi biežāk nokļūst žultsceļos un izraisa problēmas. Tāpēc labāk nevilcināties un no akmeņiem atbrīvoties, pirms tie sagādājuši sarežģījumus.
Par žultsakmeņiem, kas lielāki par vienu centimetru… Jā, citreiz ar tiem tiešām var sadzīvot pat ilgstoši un nejusties slikti.
Un tomēr, raugoties no fizioloģijas viedokļa, akmens ir un paliek svešķermenis, un ilgtermiņā tik un tā var rasties problēmas.
Piemēram, žultsakmens var traumēt žultspūšļa sieniņas un veicināt iekaisumu rašanos. Ar laiku var rasties žultspūšļa sieniņu izgulējumi un veidoties savienojumi ar zarnu traktu. Tā patiesībā ir ļoti bīstama situācija, jo šie savienojumi paver vārtus infekcijām, kas no zarnu trakta var ieceļot žultsvados, un tad rodas holangīts jeb žultsceļu iekaisums. Tas tālāk var novest pat pie abscesa veidošanās un aknu problēmām…
Tāpat lieli akmeņi, kuri radījuši izgulējumu, var nokļūt zarnu traktā un izraisīt zarnu nosprostojumu. Nupat, pirms pāris nedēļām, operēju pacienti, kurai tā bija noticis, ilgus gadus sadzīvojot ar žultsakmeni. Notika patiešām nopietna ķirurģiska iejaukšanās, kuras laikā zarniņa no ieceļojušā žultsakmens bija jāatbrīvo. Turklāt tagad pacientei būs vajadzīga ilgstoša ārstēšanās.
Vēl viens iemesls, kāpēc labāk apsvērt žultsakmeņu izoperēšanu – tie sastāv arī no baktērijām, kas nozīmē, ka sadzīvot ar tiem ir tas pats, kas sadzīvot ar iekaisušu zobu. Tātad – tas ir hronisks infekcijas perēklis tavā organismā.
Operē biežāk nekā aklo zarnu
Kā iedrošinu savus pacientus – jo ilgāk cilvēks kavējas izlemt par labu operācijai, jo lielāks kļūst operācijas komplikāciju risks.
Cilvēks ar gadiem jaunāks nekļūst, dažreiz pievienojas kādas blakus slimības, ar kurām jārēķinās, arī ilgstošais iekaisums palielina operācijas riskus.
Būtībā cilvēku, kuriem ir žultsakmeņi, ar katru gadu kļūst arvien vairāk, un holecistektomija jeb žultsakmeņu operācija Latvijā tiek veikta biežāk nekā apendektomija jeb aklās zarnas operācija. Lai kliedētu tevī šaubas – operēt vai ne –, varu teikt, ka tā ir salīdzinoši vienkārša operācija, pēc kuras visai ātri var atgriezties ikdienas ierindā.
Agrāk praktizēja operāciju, kuras laikā atvēra žultspūsli, izņēma akmeņus, aizšuva žultspūsli, un cilvēks ar šo orgānu dzīvoja tālāk. Tā kā daudzos gadījumos akmeņi tik un tā radās no jauna, mūsdienās operācijas laikā tiek izņemts viss žultspūslis.
Pārsvarā operācijas, ja vien situācija nav akūta un iekaisums nav plaši izplatījies, notiek laparoskopiski – tātad caur četriem maziem caurumiņiem vēdera sienā. Operācijas ilgums ir no stundas līdz divām stundām, un, ja viss ir labi, jau nākamajā dienā drīkst doties mājās.
Kas notiek žultsvadā?
To noteikti vajadzētu pārbaudīt, ja tev atklāti sīki žultsakmeņi un ir arī sūdzības. Tas ir svarīgi, lai izvairītos no komplikācijām, kas varētu rasties, žultspūsli izoperējot, bet žultsvadu atstājot bez ievērības. Statistika rāda: ja žultsakmeņi ir, divdesmit procentos gadījumu tie jau ir ieperinājušies arī žultsvados, vienkārši vēl nerada sūdzības, piemēram, dzelti.
Kā to noskaidrot?
- Par žultsceļu nosprostojumu var liecināt ALAT, ASAT, bilirubīna, GGT un sārmainās fosfotāzes rādītāju paaugstināšanās asinsanalīzēs, arī lēkmjveida sāpes pakrūtē.
- Ultrasonogrāfiski žultsvads ir paplašināts. Normāli, ja žultspūslis nav izoperēts, žultsvadam jābūt līdz 8 milimetriem diametrā. Tāpat ultrasonogrāfijā var redzēt, ka žultsvada sieniņa ir sabiezināta. Tiesa, ja akmentiņi ir ļoti sīki, ultrasonogrāfiski žultsvads var arī nebūt izmainīts.
- Magnētiskajā rezonansē var ieraudzīt pašus akmeņus žultsvadā, bet arī tas ne vienmēr izdodas, ja akmentiņi ir tik sīki, ka neierakstās iekārtas izšķirtspējā.
- Biežāk objektīvu ainiņu par žultsvadiem var gūt operatīvās ultasonoskopijas laikā – proti, žultsvadi tiek izmeklēti operācijas laikā, kad laparoskopiski pie žultsvada tiek pielikta speciāla zonde, kas nodrošina iespēju monitora attēlā ieraudzīt pat vienu un divus milimetrus sīkus akmentiņus žultsvadā.
- Vēl operācijas laikā žultsvadā var ielaist kontrastvielu un uzņemt rentgena attēlu – to sauc par holangiogrāfiju. Arī šīs procedūras laikā var ieraudzīt akmeņus žultsvadā.
Ja akmeņi žultsvadā tiešām ir, dažreiz pietiek žultsvadu operācijas laikā tos tikai izskalot. Citreiz palīdz speciāli medikamenti, kas atver sfinkteru, kas savieno žultsvadu ar žultspūsli, un akmentiņi izskalojas no žultsvada paši. Ja akmeņi žultsvadā ir palieli, piemēram, 3–5 un vairāk milimetrus lieli, tos operācijas laikā ar speciālu instrumentu izņem. Tiesa, šādas žultsvadu izmeklēšanas un akmeņu evakuēšanas iespējas ķirurģiskas manipulācijas laikā ir tikai abās universitāšu slimnīcās – Austrumu slimnīcā un Stradiņos.
Vai akmens neatgriezīsies?
Ja tev izoperēti holesterīna žultsakmeņi, bažām, ka tie varētu sākt veidoties no jauna, nevajadzētu būt. Tā nenotiek, ja vien akmeņi nav atstāti žultsceļos. Atstātie žultsakmeņi turpina palielināties un ar laiku rada žultsvada nosprostojumu, kas izpaužas ar dzelti. Tad jāveic endoskopiska žultsvadu tīrīšana, lai akmeņus no žultsceļiem evakuētu.
Tas, kas var rasties no jauna, ir pigmenta akmeņi, kurus parasti pavada hroniskas aknu kaites un hronisks žultsceļu iekaisums.
Taču tādā situācijā, kad operācijas laikā tiek konstatēts, ka cilvēkam ir pigmenta akmeņi, mēs, ārsti, detalizēti informējam pacientu par tālāko rīcību, lai maksimāli novērstu iespēju akmeņiem veidoties no jauna. Proti, regulāri, reizi gadā, jāveic vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija, jābūt hepatologa jeb aknu speciālista uzraudzībā, jo parasti šie akmeņi iet roku rokā ar hroniskām aknu slimībām, kuras jāārstē.
Ja akmeņi veidojas no jauna, parasti nozīmē endoskopisko retrogrādo holangiopankreatogrāfiju – manipulāciju, kuras laikā izņem akmeņus no žultsvada un žultsceļos ievieto stentu, lai tos paplašinātu.
Žults grib tauciņus!
Jebkurā gadījumā – tas, ka žultsakmeņi tev reiz bijuši, liecina, ka, dzīvesveida vai kādas blakus slimības dēļ, tiem bijusi labvēlīga vide, lai veidotos. Un tas nozīmē, ka arī pēc akmeņu izoperēšanas tu nedrīksti atslābt. Tev jāgādā, lai holesterīns būtu normas robežās un, ja nepieciešams, regulāri jālieto ārsta izrakstītās zāles.
Jādomā, kā samazināt svaru, ja ķermeņa masas indekss pārsniedz saprāta ciparus. Pilnvērtīgi un daudzveidīgi jāēd un jākustas!
Starp citu, pacienti bieži domā, ka žultspūslim patīk tikai zaļbarība, tāpēc spiež uz salātiem brokastīs, pusdienās, vakariņās. Taču patiesībā žultsceļiem vajadzīgi arī tauciņi, jo tie pastiprina žults izdali, liek žultij piedalīties ēdiena pārstrādāšanā un neļauj tai koncentrēti uzkavēties žultsceļos, kas ir viens no akmeņu veidošanās iemesliem.
Tāpēc savu reizi apēst speķa šķēlīti ir labi – gan tad, ja tev žultspūslis jau izoperēts, gan tad, ja tu ar savējo vēl labi sadzīvo.
ĪPAŠAIS JAUTĀJUMS
Vai žultsakmeņus var izšķīdināt ar zālēm?
Teorētiski tāda iespēja pastāv, taču nekad iepriekš nevar zināt, vai akmeņi tiešām izšķīdīs. Populārākais preparāts šim nolūkam ir medikaments, kas satur aktīvo vielu ursodezoksiholskābi. Taču ir kāds BET – censties izšķīdināt akmeņus ar zālēm nozīmē cīnīties ar sekām, jo iemesli, kāpēc akmeņi radušies, tāpēc nepazūd.
Līdz ar to – tiklīdz zāļu lietošana tiks pārtraukta, akmeņi atkal var veidoties no jauna. Lai no tā izvairītos, akmeņus šķīdinošais preparāts būtu jālieto visu mūžu, bet, tā kā zāles ir pietiekami dārgas (100 tabletes ap 70 eiro), šāda taktika nav ieteicama.
Vai var savus akmentiņus paņemt līdzi uz mājām?
Nē, nav laba doma. Jo izoperēti žultsakmeņi sastāv arī no baktērijām, kas palielina dažādu infekciju izplatīšanas risku gan slimnīcā, gan vispār. Tāpēc – akmeņus uz mājām līdzi neņem!
PAZĪMES, kas var liecināt par žultsakmeņiem
- Lēkmjveida sāpes labajā paribē un vēdera vidus apvidū. Sāpes var atstaroties uz muguru.
- Rūgta garša mutē.
- Biežas rūgtas atraugas.
- Smaguma sajūta vēderā un pūšanās.
- Ādas, acābolu un mutes gļotādas dzelte.
ŽULTSAKMEŅI RODAS ŠEIT
- Aknas
- Žultspūslis
- Žultsakmeņi
- Žultsvads
- Žultsvadā iestrēdzis akmens
- Kuņģis
- Divpadsmitpirkstu zarna
