– Prognozēju, ka ļaudis, ko tādu izlasot un neiedziļinoties lietas būtībā, vēl vairāk baidīsies zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, lai viņiem nepiesietu nepamatotu izsaukumu. Komentāros jau var lasīt replikas: «Ātros laikam drīkst pamatoti saukt vienīgi tad, ja tev galva ir pusnogriezta vai temperatūra vismaz 42 grādi. Citos gadījumos – maksā ragā!» Uz karstām pēdām radusies pat anekdote! NMPD brigāde zvana pie bagātnieka durvīm: «Jūs izsaucāt neatliekamos?» – «Jā, runcītim sasāpējies vēders…» Turīgais tos 62,20 eiro samaksās kā nieku!
– Tātad par visu pēc kārtas… Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pamatfunkcija ir sniegt NEATLIEKAMO palīdzību, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un izšķirošas ir minūtes – gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana, un medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties. Tā vienmēr ir bez maksas. Taču dienestam ir arī maksas pakalpojumi, kurus tas sniedz, jāteic, ar katru gadu arvien mazāk un mazāk. Jo maksas pakalpojumus mēs drīkstam sniegt vienīgi papildus, neapdraudot savus pamatpienākumus. Maksas pakalpojumi ir, piemēram, pacientu repatriācija no ārvalstīm. Mēs arī nodrošinām neatliekamo medicīnisko palīdzību lielos masu pasākumos, slēdzam līgumus ar to organizatoriem. Tāds bija, piemēram, lielais Rīgas maratons, Rammstein koncerts, Eda Šīrana koncerts… Savukārt aptuveni divi procenti no visiem kopējiem maksas pakalpojumiem ir saistīti ar brigādes izsaukšanu uz mājām pie pacienta, kad nav apdraudēta viņa veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta vai pie dežūrārsta, speciālista poliklīnikā vai slimnīcā. NMP dienests lielākoties nedodas šādos ambulatoros izsaukumos, jo mūsu resurss ir paredzēts neatliekamās palīdzības nodrošināšanai. Taču, ja pacients vēlas, ja uzstāj, lai pie viņa ierodas mediķu brigāde, tādā gadījumā dispečers par telefonu paskaidro, ka tas būs maksas pakalpojums, kura cena kopš 1. septembra ir 62,20 eiro. Cilvēks ar dispečeru jau sarunas laikā par šādu scenāriju ir vienojies, un mēs dodamies uz izsaukumu. Izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu, un tas jāapmaksā mēneša laikā.
– Kas ir šie gadījumi?
– Cilvēkam bieži notiek dažādas sīkķibeles vai uznāk slikta pašsajūta pēc alkohola lietošanas, un viņam šķiet, ka vajadzīga neatliekama palīdzība. Taču, sazinoties un izrunājot situāciju ar 113 dienesta dispečeru, izstāstot simptomus, top pilnīgi skaidrs, ka neatliekamā palīdzība viņam nav nepieciešama.
– Vai pa telefonu to tā – nekļūdīgi – var konstatēt?
– Pa telefonu notiek izsaukumu primārā šķirošana visā pasaulē – Eiropā, Amerikā, Indijā, Latvijā, visur darbojas specifiski algoritmi. Jāteic, ka Latvijas situācija ir īpaša – pie mums izsaukumus pieņem un tos izvērtē ārstniecības persona, nevis kā vairumā valstu, kur to dara speciāli apmācīti dispečeri, kas nav ārstniecības personas. Viņi pieņem lēmumu – sūtīt brigādi pie cilvēka vai ne. Turklāt, ja brigāde netiek sūtīta, tas nenozīmē, ka pacients nesaņem nekādu atbalstu. Nē, viņš tiek telefoniski savienots ar ārstiem konsultantiem, kuri NMPD dežurē cauru diennakti un sniedz padomu, kā rīkoties. Izstāsta par iespējām pašiem doties uz ārstniecības iestādi – pat norādot, uz kuru tuvākajā apkārtnē. Ja nepieciešams, pārvirzām zvanītāju uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Bet, atgriežoties pie konkrētajām situācijām… Piemēram, cilvēks iespiedis durvīs pirkstu. Daudziem pirmā reakcija: zvanīšu 113!
– Nu beidziet!
– Tieši tā tas notiek. Mums ir izsaukumi, ka acī iekritusi skaida. Mums ir izsaukumi, ka – es aizķēros ar nagu pret kaut ko, un tas atlūza. Mums ir izsaukumi – sakāvos, tagad asiņo uzacs, jāsašuj… Vai – man ir aizcietējums, trīs dienas neiziet vēders… Vai – man trīs dienas sāp kāja… Izdalījumi no maksts, sēnīte… Piesūkusies ērce… Šodien man uzlēkusi augsta temperatūra. Bērnam ir temperatūra 39 grādi un nekas cits… Atvainojos, bet šie nav izsaukumi, kas saistīti ar neatliekamo palīdzību. Tie nav izsaukumi, kad jāglābj dzīvība.
– Pat mazam bērnam ar 41 grāda temperatūru?!
– Šāda temperatūra bērniem ir ļoti bieži, it sevišķi pirmajās dienās pie vīrusinfekcijām. Te nekas cits nav jādara, kā jāmazina temperatūra. Ja tā nekrītas, tad jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Ja tas nav iespējams, labi, zvani 113, bet rēķinies, ka dispečers visu sīki un smalki izjautās. Vai, esot augstai temperatūrai, ir arī izsitumi, vai ir tūska, dzelte, vai bērns ēd, vai normāli čurā… Visas šīs lietas tiek liktas kopā un izvērtēta situācija. Jo, ja mēs dotos uz katru izsaukumu, mums varētu pienākt brīdis, kad vairs nav brigādes, ko sūtīt pie cilvēka, kam patiešām jāglābj dzīvība. Mēs atsakām ne jau tāpēc, ka gribam kādam atteikt palīdzību, nē, tas notiek tāpēc, ka mūsu galvenais uzdevums ir – lai tad, kad kāds aizrijies ar gaļu, vai tad, kad kādam noticis infarkts vai insults, vai tad, kad kāds pakļuvis zem vilciena vai cietis autoavārijā, mums būtu brīva brigāde, kas momentā dotos glābt cilvēka dzīvību.
Plašāk par to, kādos gadījumos drīkst saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību bez maksas, kā arī kur vērsties, kad palīdzība nav gluži dzīvības un nāves jautājums, taču jāsaņem pēc iespējas ātrāk, lasi šī nedēļas žurnālā Ievas Veselība.