Vai kaprīzus zobus var pāraudzināt?

Pēdējo gadu laikā pacientu skaits, kas sūdzas par zobu jutīgumu, ir krietni palielinājies. Visbiežāk tie ir jaunieši, kuri uzturā lieto daudz fast-food pārtikas un dzer gāzētos dzērienus.

Zobu jutīgums var būt īslaicīgs vai arī hronisks, skart atsevišķu zobu vai arī visus zobus. Tam mēdz būt dažnedažādi iemesli, taču vairumā gadījumu zobu jutīgumu var novērst, mainot mutes dobuma higiēnas paradumus.

Signāls, kuru nedrīkst ignorēt

Vispirms mēģināšu paskaidrot, ko īsti nozīmē jutīgi zobi… Vesels zobs nesāp. Zobu klāj emaljas slānis, kas ir viscietākie audi cilvēka organismā. Emalja satur līdz 97 procentiem minerālvielu, un tajā nav nervu šķiedru.

Citi lasa

Terēze Upmale

Attiecības

Mēs abi bijām precējušies. Trakā love, kādu vairs negribu piedzīvot

Evija Kalnbērza

Skandāls

Dzelzīša skandālā iesaistītā aktrise atklāj, kas patiesībā notika pēc «Spēlmaņu nakts»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Paaugstināta zobu jutība rodas, kad tiek atsegts dentīns – zobaudi, kas atrodas zem emaljas un veido zoba pamatmasu. Dentīnā atrodas smalki kanāliņi ar nervu šķiedru izaugumiem. Bojājoties emaljai, tie tiek kairināti, kas izpaužas kā zobu jutīgums, ko provocē auksts, karsts, salds ēdiens vai dzēriens un skābi produkti. Nepatīkamas sajūtas var rasties, arī tīrot zobus un skalojot muti ar aukstu ūdeni.

Zobu jutīgums liecina arī par dažādiem zobu bojājumiem un signalizē, ka nepieciešama neatliekama vizīte pie zobārsta.

Zobi ir jutīgi arī kariesa, emaljas erozijas un smaganu atkāpšanās gadījumos, taču tad nepatīkamā sajūta beidzas, zūdot kairinātāja iedarbībai. Ja iekaisis zoba nervs, iekaisuma sāpju raksturs ir citādāks. Tās nepāriet uzreiz, beidzoties kairinātāja ietekmei, bet ilgst vēl kādu laiku. Turklāt sāpes var parādīties pēkšņi, bez acīmredzama iemesla, vakaros un naktīs.

KĀPĒC zobi kļūst kaprīzi

1. Kariess.
   Kad bojājums sākas emaljā, kur nav nervu šķiedru, zobs nesāp. Bojājumam progresējot un sasniedzot dentīnu, parādās jutīgums uz saldu. Ja ir dziļš kariess, rodas sāpes, ēdot aukstu vai karstu ēdienu. Tad gan nevajadzētu atlikt vizīti pie zobārsta, lai izvairītos no iespējama zobu nerva iekaisuma, kas bieži vien ir saistīts ar nopietnāku zobu bojāšanos un lielām izmaksām.
2. Skābu produktu lietošana uzturā.
   Ja esi iecienījusi svaigi spiestas augļu sulas, apelsīnus, greipfrūtus, citronus, kivi, nav nekāds brīnums, ka sūdzies par zobu jutīgumu. Skābju iedarbības rezultātā rodas emaljas bojājums, ko sauc par eroziju. Visplānākais emaljas slānis ir pie smaganas zobu kakliņa rajonā. Šajā rajonā augļu skābes arī veicina emaljas minerālvielu šķīšanu, ļoti ātri tiek atsegts dentīns, kas veicina zobu jutīgumu.
   
   Emaljas erozijas attīstību veicina citrusaugļi, sojas mērce, salātu dresingi, tomātu kečups, Austrumu virtuves ēdieni, saldie un arī kraukšķīgie našķi, piemēram, čipsi un krekeri, aukstās tējas, aromatizēts dzeramais ūdens, kas satur daudz citronskābes, enerģētiskie dzērieni, vīns, gāzētie dzērieni, limonādes. Gāzētie dzērieni burbulīšu dēļ ir ļoti skābi, tāpēc ar savu zemo pH veicina emaljas eroziju.
3. Nepareiza zobu tīrīšana.
   Atceries, ka ļoti cītīga zobu tīrīšana, lietojot lielu spēku, turklāt ar horizontālām kustībām, kairina smaganas un veicina to atkāpšanos. Ja nekādi neizdodas no šī paraduma atbrīvoties, iesaku elektrisko zobu suku ar spiediena sensoru, kas palīdzēs kontrolēt izmantoto spēku.
   
   Neiesaku lietot vidējas cietības (medium) zobu suku, jo šādi tiek kairinātas smaganas un var tikt veicināta to atkāpšanās, atsegta visjutīgākā zobu vieta – zoba kakliņš. Atceries, ka zobi jātīra vertikālā virzienā un – ar mīkstu zobu suku!
   
   Zobi var kļūt jutīgi, arī lietojot balinošu vai abrazīvu zobu pastu. Būtu jāizmanto tīrīšanas līdzeklis ar zemu abrazivitātes indeksu, tādas rekomendē zobārsts.
4. Smaganu kaites.
   Ja ir zobu balstošo struktūru saslimšana periodontīts, kad aplikums un zobakmens netiek regulāri noņemts, smaganas ilgstoša iekaisuma rezultātā atkāpjas, un līdz ar to arī balstaudi – kauls. Rezultātā izveidojas smaganu kabatas un zobi kļūst jutīgi, jo tiek atsegti zobu kakliņi un saknes. Periodontīts ir hroniska, lēni progresējoša slimība, kuru nepieciešams kontrolēt un ārstēt pie zobārsta periodontologa.
5. Kuņģa un zarnu trakta, kā arī citas slimības.
   Zobu jutīgumu novēro atviļņa slimības gadījumā, kad kuņģa skābe, nokļūstot kaklā, pazemina pH arī mutes dobumā un veicina zobu iekšējo virsmu emaljas eroziju. Tad stingri jāseko gastroenterologa rekomendācijām. Atkarībā no emaljas bojājuma pakāpes zobārsts izvēlēsies atbilstošu ārstēšanas veidu. Nereti jutīgi zobi ir arī sausas mutes sindroma, bulīmijas un anoreksijas gadījumā.
6. Zobu griešana jeb bruksisms.
   Ja arī tev piemīt šis nelāgais paradums, rēķinies, ka līdz ar zobu griešanu naktīs dilst zobi un tiek atsegts dentīns, kas ilgākā laika periodā izraisa zobu jutīgumu. 
7. Nepareizs sakodiens.
   Ja zobs kopējā rindā ir novietots nepareizā vietā vai tas ir rotējis, košļāšanas pārslodzes dēļ zobu kakliņa rajonā sāk izkrist emaljas kristāli, un izveidojas cieto audu defekts, kas arī mēdz būt jutīgs. Nodilstot zobiem, emaljā var parādīties arī plaisas un jutīgums. Turklāt plaisas ir kā ieejas vārti mikrobiem, bet smēķētājiem un kafijas cienītājiem ar laiku iekrāsojas.
8. Zobu balināšana.
   Ja vēlies baltākus zobus un gribi tos izbalināt, noteikti konsultējies ar zobārstu, kas novērtēs emaljas biezumu, kopējo stāvokli un zobu restaurāciju. Nekādā gadījumā zobus nevajag balināt skaistumkopšanas salonos vai izstādēs, jo izvērtēt situāciju un izvēlēties atbilstošāko balināšanas metodi var tikai zobārsts. Rēķinies, ka procedūras laikā un arī pēc tās var parādīties īslaicīgs zobu jutīgums, taču zobārsts ieteiks, kā to samazināt.
   
   Ja ir jutīgi zobi, priekšroka dodama saudzējošākai balināšanas metodei ar zemāku balinošās vielas koncentrāciju. Pirms un pēc procedūras nepieciešams speciāls kurss ar mineralizējošiem geliem, kas stiprina emalju un novērš jutīgumu. Svarīga ir sadarbība ar savu zobārstu un regulāras kontroles.
9. Jutīgums pēc plombēšanas.
   Dažreiz zobi īslaicīgi var būt jutīgi pēc plombēšanas vai kanālu ārstēšanas. Ja tas saglabājas, apmeklē zobārstu, lai noskaidrotu iemeslu.

Kā rīkoties

Ja zobi sagādā nepatīkamas sajūtas, svarīgi savlaicīgi noteikt bojājumu un izvēlēties pareizu ārstēšanas taktiku atkarībā no iemesla, kas šo problēmu izraisījis.

• Zobārsts vai higiēnists ieteiks zobu pastu, kas samazina jutīgumu. Šīs pastas satur kālija nitrātu un stroncija hlorīdu, kas aizpilda smalkos dentīna kanāliņus, samazinot jutīgumu. Dažās ir arī emaljas pamatuzbūves elements – hidroksiapatīta kristāli, kas atjauno emaljas gludumu, aizpilda plaisas tās virsmā, atjaunojot minerālu līmeni zobu emaljā.
  
  Šīs pastas var lietot pastāvīgi, pēc zobārsta konsultācijas nomainot pret citu pastu no jutīgo zobu kopšanas klāsta. To var kombinēt arī ar citu pastu, piemēram, pastu jutīgiem zobiem izmantot vakaros, bet no rīta tīrīt ar citu. Vienīgi vēlams atturēties no balinošu zobu pastu lietošanas. Smēķētājām iesaku jutīgiem zobiem paredzētu pastu kombinēt ar tādu, kas noņem smēķēšanas pigmentu.
• Papildus lietojot arī mutes skalojamo līdzekli, zobu jutīgumu var samazināt efektīvāk. Piemēram, varu ieteikt skalojamo, kas satur fluoru vai emaljas hidroksiapatīta kristālus. Nav vēlams ilgstoši lietot skalojamo līdzekli ar antibakteriālo vielu hlorheksidīnu. Šī viela pigmentē zobus, kā arī, ilgstoši lietojot, izjauc mikrofloru mutes dobumā, nogalinot gan sliktos, gan labos mikrobus. Nevajadzētu izmantot arī spirtu saturošus skalojamos līdzekļus, jo tie sausina mutes dobuma gļotādu.
• Ja izveidojusies emaljas erozija, kopā ar ārstu vajadzētu pārskatīt uzturā lietotos produktus, ierobežot vai izslēgt no ēdienkartes tos, kas kaitē zobiem. Grūtāk ir atteikties no augļiem, jo tie ir vitamīnu un minerālvielu avots. Sulu vēlams dzert caur salmiņu, lai skābes nesaskartos ar zobu virsmu. Malkojot vīnu, neturi to ilgi mutē.
• Pēc skābu produktu lietošanas izskalo muti ar ūdeni vai fluoru saturošu mutes skalojamo līdzekli. Bet uzreiz tīrīt zobus gan nevajag, jo tā skābe tiks ierīvēta zobu emaljā. Zobu tīri stundu pēc skābu produktu lietošanas, jo šajā laikā uz zobiem būs izveidojusies plāna aizsargājoša plēvīte. Ieteicams arī košļāt košļājamo gumiju, kas stimulē siekalu izdali un neitralizē skābo vidi mutes dobumā, vai uzēst cietā siera gabaliņu, kas satur daudz kalcija jonu.
• Zobārsts un higiēnists var jutīgo zobu kakliņus pārklāt ar speciālu jutīgumu samazinošu laku. Tīrot zobus, tā 1–2 mēnešu laikā norīvēsies, taču ik pa laikam laku var atjaunot.  
• Ja tev ir nelāgais ieradums griezt zobus, būtu vērts izgatavot nakts kapi, kas pasargā zobus no nodiluma. Tā jālieto katru nakti. Izteikta bruksisma gadījumā veic arī botulīna toksīna injekcijas košļāšanas muskulī.
• Nepareiza sakodiena gadījumā jākonsultējas ar ortodontu par iespēju regulēt zobu novietojumu zobu rindā.
• Ja zobu pastas un skalojamie līdzekļi situāciju neuzlabo, un emaljas bojājums, kas izraisa zobu jutīgumu, ir liels, zobārsts var estētiski saplombēt kakliņus.
• Ja ir izteikti atkāpušās smaganas, kas ne tikai padara zobus jutīgus, bet arī bojā izskatu smaidot un runājot, vari konsultēties ar zobārstu par iespēju ķirurģiski veikt smaganu plastiku, lai novērstu defektu, zobu sakņu jutīgumu un uzlabotu vizuālo smaganu līnijas līmeni.

Kā produkti ietekmē tavu zobu emalju?