Rīga +21°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Vienu stundu ir 36,4 grādu temperatūra, pēc stundas tev ir 40 grādu temperatūra, un tu nevari to temperatūru nosist. Un tad tu saproti, ka tu neko vairs nekontrolē, ka tā slimība dzīvo savu dzīvi un tu neko nekontrolē, un tad es vienkārši ļāvos,» stāsta Ingrīda Baļčune.
"Un tad sākās īstā elle, – kad man likās, ka nu viss tagad beigsies, bet tad tikai sākās. Tad es gulēju gultā, es nezināju, vai ir diena vai nakts, un galvenais – vajadzēja būt ūdenim pie gultas, jo vajadzēja padzerties.
Ja gribēju kaut kur piecelties, uz tualeti aiziet, tu tūlīt ģībi nost un gāzies nost.
Vispār tas ir briesmīgi, tas ir briesmīgi, neko briesmīgāku savā dzīvē neesmu izbaudījusi, kaut arī man ir trīs bērni piedzimuši un gripa kādreiz ir bijusi," atminas neretniece.
«Tēvs arī saslima, un tad, kad es beidzu slimot, tad tēvs, bet viņš ļoti vieglā formā, bet viņam bija insults uzreiz sakarā ar Covid-19, un viņš februāra sākumā nomira,» atzīst Ingrīda Baļčune.
"Man pēkšņi sāka mati krist laukā, es ķemmēju, man visa māja bija vienos matos.
Man visur bija mati, kad ķemmēju matus, man pilnīgi saujām gāja, man vispār bija pieci mati uz galvas.
Tāpat sieviete atklāj, ka bijis pamatīgs nogurums un elpas trūkums.
«Tagad es sēžu godīgi mājās un ne soli nekur, es šausmīgi baidos saslimt. Es zinu, ka es esmu vakcinējusies, varbūt tas būs vieglāk un decembrī ir tā trešā Pfizer pote. Es noteikti arī iešu uz to, es negribu saslimt, negribu, nē, tikai ne to," saka Ingrīda.
