Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Pelējums ir gan ārā, gan telpās. Kad tas kļūst bīstams veselībai?
Pelējumu veido mikroskopiskas sēnītes, kas vairojas ar sporām. Ārā tās ir normāla dažādu augu sabrukšanas procesa sastāvdaļa, kas, piemēram, palīdz noārdīties kritušajām lapām. Taču iekštelpās pelējums ir bīstams pat nelielā daudzumā! Pirmkārt, pārmērīgi liels mitrums un ventilācijas trūkums nozīmē, ka pelējuma kļūs arvien vairāk.
Otrkārt, telpās mēs uzturamies pietiekami ilgi, lai pelējums nodarītu kaitējumu veselībai.
Kādā veidā? Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs ir nozīmīgs alergēnu avots, turklāt pelējuma sēnītes producē potenciāli toksiskas vielas – mikotoksīnus, endotoksīnus, kuru paaugstināta koncentrācija iekštelpu gaisā rada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai.
2. Kam no pelējuma būtu jāuzmanās visvairāk?
Alerģiskiem un atopiskiem (ar noslieci uz alerģiju) cilvēkiem. Taču arī tiem, kuri nav alerģiski un skaitās pilnīgi veseli, pelējums var izraisīt dažādas elpceļu slimības. Piemēram, bronhītu, pneimoniju, atopisku dermatītu citādi pilnīgi veseliem bērniem. Ir arī pierādījumi, ka ilgstoša saskare ar mitrumu un pelējumu mēdz veicināt reimatiskās slimības. No pelējuma īpaši jāizvairās bērniem, grūtniecēm, vecāka gadagājuma ļaudīm ar hroniskām slimībām, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
3. Kā saprast, ka alerģija radusies tieši pelējuma dēļ?
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko plaušu ārsti uzdod saviem pacientiem, ir: vai mājās ir pelējums. Pasaulē eksistē vairāk nekā trīssimt dažādu pelējuma sēnīšu, bet parasti cilvēku sūta uz analīzēm, lai noteiktu alerģiju uz biežāk sastopamajām un alerģiju provocējošajām sēnītēm – Alternaria, Penicillium, Aspergillus un Cladosporium.
Alerģija pret pelējumu ir grūti ārstējama. Vienīgais, ko var darīt, – no pelējuma izvairīties! Jāmaina dzīvesvieta!
Ja ne, tad visu laiku būs jālieto astmas medikamenti, taču arī tie diemžēl negarantē, ka tā vairs neizpaudīsies, jo – no astmas uzliesmojumiem var pasargāt tikai un vienīgi no pelējuma brīva vide!
Piemēram, ja ģimene dodas apciemot radus, kuriem mājās ir daudz pelējuma, tam, kuram ir alerģija pret pelējumu vai astma, jau laikus jāsāk lietot pretalerģijas līdzekļus vai astmas medikamentus. Pirmo devu vajadzētu ieņemt, jau dodoties ceļā vai pat pāris dienu iepriekš! Parasti pacientiem ar alerģiskām iesnām iesakām profilaktiski iedzert pretalerģijas medikamentus no otrās paaudzes antihistamīnu grupas, kuri nerada miega efektu, savukārt bronhiālās astmas pacientiem jālieto pretiekaisuma medikamenti inhalatoru formā un līdzi jābūt inhalatoram ar glābējmedikamentu.
Vēlamais mitruma līmenis mājoklī, lai neveidotos pelējums?
30–50 %, ne vairāk par 60 %. Ja mitruma līmenis ir krietni zemāks, mājoklī ir sauss gaiss, kas arī nav labi, jo tāds gaiss kairina elpceļus un sausina gļotādas. Sausā gaisā ir vairāk putekļu daļiņu, kas paaugstina risku saslimt ar dažādām elpceļu vīrusu infekcijām. Tāpēc ir vērts iegādāties ierīci, kas nosaka mitruma līmeni telpā, lai zinātu, kā rīkoties – sausināt vai mitrināt gaisu. Ja jāizvēlas mazākais no ļaunumiem, labāk būtu dzīvot mājoklī ar sausu gaisu, jo to vienmēr varēs mitrināt. Samazināt mitrumu dzīvoklī un apkarot pelējumu ir krietni grūtāk.
