Negaidīta diagnoze — omei trihomonas!

Ginekoloģija
Ginta Auzniece
9. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Omīte pēc ilgiem laikiem aizgāja pie sieviešu ārsta, un tur viņai analīzēs atklāja trihomonas. No kurienes tās septiņdesmit astoņu gadu vecumā, ja seksa nav?! Skaidro Dr. MAIJA DACE BROŠA, ginekoloģe ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi.

Mainījušas dabu

Vispirms sapratīsim, kas tās trihomonas vispār ir! Medicīniski izsakoties, tie ir vienšūņi, kas pārceļo dzimumkontakta laikā, proti, mīlējoties, un inficē dzimumceļu un urīnceļu gļotādu. Tātad patiesībā trihomonas droši var dēvēt par seksuāli transmisīvu infekciju. Kaitei, ko trihomonas rada, ir pat speciāls nosaukums – trihomoniāze.

Būtībā trihomonu klātbūtne izpaužas diezgan neizteikti, jo īpaši pēdējā laikā. Agrāk tipiska trihomoniāzes ainiņa bija pēkšņs, akūts infekcijas sākums ar lielu daudzumu izdalījumu, niezi, reizēm arī sāpēm ārējo dzimumorgānu apvidū. Ārsts jau ar aci, ņemot iztriepi no maksts, pēc izdalījumu veida un daudzuma vien varēja nojaust, ka stāsts būs par trihomonām.

Savukārt tagad redzu, ka trihomonas arvien biežāk mēdz slēpties – gan vizuāli, gan arī neradīt nekādas sevišķas sūdzības pašai sievietei, kaut gan analīzes nepārprotami rāda: trihomonas ir! Manuprāt, tam ir saistība ar faktu, ka mūsdienās mēs daudz vairāk nekā agrāk lietojam dažādus medikamentus, tostarp antibiotikas, kas nomāc dažādu mikroorganismu darbību.

Nejaušais pārsteigums

Tā kā arvien biežāk sastopama trihomoniāzes hroniskā forma, kad infekcija tiek, tā teikt, nēsāta, bet izpausmju nav, nereti sievietei trihomonas var būt pat visu dzīvi, pašai nemaz par to nezinot. Te arī nonākam pie ceļiem, kā par trihomonu eksistenci vispār uzzina…

Varianti mēdz būt vairāki:

  1.  Trihomonas, kas ilgus gadus sēdējušas rāmas, var pēkšņi pacelt galvu un likt par sevi manīt, ja kādu iemeslu dēļ samazinās imunitāte vai hormonu līmeņa svārstību dēļ mainās maksts mikroflora. Tad var šķietami pēkšņi parādīties izdalījumi, nieze, diskomforts… Samērā bieži tā notiek, sievietei iestājoties menopauzei – organismā sarūk estrogēnu līmenis, maksts gļotāda šī iemesla dēļ kļūst trausla, sausa, un trihomonām rodas labvēlīga vide, kur iegriezt ballīti, lai gan iekšā tās sēž jau ļoti sen. Tikai līdz šim eksistējušas miera režīmā.
  2. Ja nekādu sūdzību nav, visbiežāk trihomonas atklājam nejauši, kā blakus atradni, ņemot uztriepes analīzes, piemēram, lai noteiktu dzemdes kakla vēzi. Ļoti bieži šīs situācijas tiešām ir no sērijas, kādu apraksti tu, Elīna, – omīte pēc ilgiem laikiem aiziet pie ārsta…
  3. Laboratoriski trihomonas iespējams sajaukt ar daudziem citiem, normāliem, šūnu veidojumiem.  Tā gan tam nevajadzētu būt, bet, jāatzīst, ik pa laikam šādi gadījumi ir, ka tiek atklāts viltus pozitīvs rezultāts.

 

Kur dabūt?

Kā jau mēs vienojāmies, trihomonas ir seksuāli transmisīva infekcija. Tātad arī ome tās kaut kad senāk, vai ne tik senā pagātnē, ir ieguvusi seksuālā kontakta ceļā, no vīrieša. Iespējams, tās sēdējušas iekšā jau kopš jaunības, bet tikai tagad uzliesmojušas vai nejauši atrastas.

Strādājot ar sievietēm jau daudzus gadus, esmu pamanījusi, ka, atklājot kādu infekciju, pacientēm gandrīz vienmēr piezogas sašutums: kur es to varēju dabūt un kurš ir vainīgs?

Tad es skaidroju, ka vainīgo nav – dažādas infekcijas dabā cirkulē, un cilvēkam, kas kaut vienu reizi dzīvē ir mīlējies bez prezervatīva, ir iespēja pie tādām dāvaniņām tikt. Lielāka iespēja inficēties ir tad, ja dzīves laikā bijuši vairāki seksa partneri.

Vai var pielipt, ja seksa nav? Būtībā nē, jo pa gaisu trihomonas nelido. Bet ir dažas sadzīviskas situācijas, kad tās tomēr var uzdāvināt, – slaukoties ar vieniem dvieļiem, mazgājoties ar vienu dušas sūkli, pirtiņā…

Trihomonām patīk mitrums un siltums, tāpēc tās ārējā vidē ir daudz izturīgākas par citām seksuāli transmisīvajām infekcijām, piemēram, hlamīdijām un gonokokiem, kas ierosina gonoreju. Pasargāt no tādas, netiešas, inficēšanās var vienīgi pašsaprotamu higiēnas normu ievērošana – dvielim un dušas sūklim, gluži tāpat kā zobu sukai, jābūt katram mājiniekam savam. Un ar pliku dupsi uz lāviņas sēdēt arī nevajag! Paklāj apakšā dvieli vai paladziņu.

Vēl pacientes bieži vaicā, vai trihomonas nevar noķert, peldoties jūrā vai citā ūdenstilpē… Nē, nevar!

Dakteris – svēta lieta

Īstenībā trihomonu stāstā paslēpusies vēl kāda problēma, kas mani uztrauc: savā ārstes praksē ļoti uzkrītoši varu redzēt, ka sievietes, iestājoties menopauzei, aizmirst vismaz reizi gadā apciemot ginekologu. Bieži šķiet: uzaicinājumu uz izmeklējumiem man vairs nesūta, ar vīriešiem arī nedzīvoju, jūtos labi – kam man lieku reizi iet pie daktera?! Arī tad, ja uzaicinājuma vēstules uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem vēl sūta, nereti ir pat agresīva attieksme no sērijas – kam man to vajag? Bet – vajag, mīļā.

Labs piemērs man šķiet sievietes Skandināvijā… Man ir kāda draudzene Somijā, kura pusgadu iepriekš ieplāno vizīti pie ārsta vai iešanu uz izmeklējumiem. Tā ir svēta diena, kad nevar nedz tikties ar draudzenēm, nedz pieskatīt mazbērnus, un – kas svarīgi – atlaides viņa nedod ne sev, ne saviem tuviniekiem, kas viņas plānus vēlas izjaukt ar pēkšņiem piedāvājumiem. Lai cik vilinoši tie būtu, veselības pārbaudes manai draudzenei ir pirmajā vietā!

Tā ir ļoti apsveicama attieksme, kas pauž, ka sieviete sevi mīl un rūpējas par sevi. Un, rūpējoties par sevi, tu patiesībā rūpējies arī par saviem bērniem, mazbērniem, draugiem un kolēģiem. Tu centies aiztaupīt viņiem kreņķus, kādi būtu, ja ar tevi kaut kas slikts gadītos. Padomā par to!

Plāniņš, kā aizdzīt trihomonas

Par laimi, no trihomonām nemirst, bet tās labvēlīgos apstākļos var savairoties daudz un nojaukt vajadzīgo mikroorganismu attiecību makstī, tāpēc no tām labāk atbrīvoties.

  • Parasti kursa veidā 7–10 dienas jālieto vaginālās svecītes vai vaginālās tabletes, kas satur aktīvās vielas hlorhinaldolu un metronidazolu. Lai terapija būtu efektīvāka, lokālos preparātus makstī iesaku likt vakarā, pirms gulētiešanas, lai aktīvās vielas, svecītei izkūstot, neiztecētu ārā. Reizēm lokālo līdzekļu lietošana jākombinē arī ar sistēmisko terapiju jeb iekšķīgi dzeramajiem medikamentiem.
  • Ja sievietei, kurai atklātas trihomonas, ir partneris, jāārstējas arī vīrietim, lai neuzdāvinātu infekciju atpakaļ. Vīriešiem medikamentus parasti mēdz izrakstīt ginekologs, bet tā darīt nav gluži pareizi un tālredzīgi. Kāpēc? Reizēm notiek tā, ka noņemot no trases jeb izārstējot vienu infekciju, pie apvāršņa parādās cita, daudz nopietnāka, kas līdz šim bijusi veiksmīgā trihomonu aizsegā. Tāpēc būtu labi arī kungam doties pie urologa vai venerologa, lai veiktu analīzes. Pēc ārstēšanās abiem jāveic atkārtotas analīzes, lai pārliecinātos, ka trihomonas tiešām ir prom!
  • Vēl kāda svarīga nianse… Tā kā trihomonu un dažādu citu infekciju noķeršanai ieejas vārtus paver arī maksts sausums, gļotādas atrofija, kas rodas hormonu disbalansa dēļ, omei noteikti jāpadomā arī par maksts gļotādas mitrināšanu. Tam der gan bezrecepšu, gan recepšu preparāti – piemēram, vaginālais gels Clivon, Floragyn gel, arī hormonālās recepšu ziedes, kas pabaro maksts gļotādu, piemēram, Linoladiol N.

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs