Gribu pierādīt, ka viņš ir bērna tēvs!

Privātā Dzīve
Gundega Gauja
Gundega Gauja
26. februāris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Negaidīta grūtniecība, uzturlīdzekļu piedziņa, dzimšanas apliecības aizpildīšana – kā pierādīt, ka tieši šis vīrietis ir bērna tēvs? Jāveic paternitātes tests! Par to domā ne viena vien… Konsultē Dr. biol. JURIS ŠTEINBERGS, GenEra DNS testēšanas laboratorijas molekulārbiologs.

Lasītājas vēstule

Labdien!

Pirms neilga laika satiku cilvēku, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā, bet bija atbraucis uz Latviju apciemot radus. Man likās, ka iemīlējāmies. Bet laikam jau viss bija citādi. Drīz sapratu, ka esmu stāvoklī, bet mans izredzētais jau bija atgriezies Anglijā. Aizrakstīju, kas un kā. Grūtniecība noritēja normāli, piedzima bērniņš. Bet vīrieti tas nekādi nav ietekmējis, neko par bērnu negrib zināt. Man gribas tam angļu futbola fanam pierādīt, ka tas ir viņa bērns. Apsveru vēršanos tiesā un paternitātes testa veikšanu. Bet – kā tieši testa ņemšana notiek un kur?

Ilze

Speciālista atbilde

Šis ir klasisks stāsts, ar ko mūsu laboratorijā sastopamies regulāri, jo paternitātes tests jeb paternitātes noteikšanas ekspertīze ir vienīgais veids, kā pierādīt, ka konkrētais vīrietis ir bērna bioloģiskais tēvs, ja viņš pats šo faktu neatzīst.

Kāda ir testa būtība? Katras šūnas kodolā atrodas DNS, un DNS sastāv no 46 hromosomām jeb molekulām. Ikviens cilvēks pusi savu DNS molekulu – tātad 23 – manto no savas mātes un otru pusi – arī 23 hromosomas – no sava tēva. Salīdzinot bērna un vecāku DNS, var iegūt pārliecību, ka māte un tēvs ir bioloģiskie vecāki.

Tātad, ja mēs paņemam faktiski jebkuru bērna šūnu un tiekam klāt DNS, tad tur atradīsim pusi molekulu no mammas un otru pusi no tēta. Atliek tikai vienoties, ko mēs šajās molekulās meklējam un pārbaudām. Mūsdienās pasaulē izvēle ir apstājusies pie tā, ko mēs saucam par STR lokusiem – tie ir konkrēti iecirkņi DNS molekulās, kurus testē, lai pierādītu, ka šī molekula ir mantota no tās vai citas personas. Mūsu laboratorijā izmantojam metodi, kas paredz 24 STR lokusu testēšanu un savstarpēju salīdzināšanu iesaistītajām personām.

Tests kā pierādījums

Paternitātes testu var veikt jebkurā vecumā, arī tikko dzimušam zīdainītim. Visērtākais materiāls testēšanai ir siekalu paraugs – uztriepe no mutes gļotādas, ko ar tamponu paņem no vaiga iekšpuses vai zem lūpas. Taču testēšanai var izmantot arī jebkuru citu audu paraugus – piemēram, asinis, matus ar saknēm… Lai rezultāts būtu maksimāli ticams, paraugi jāpaņem laboratorijā, tāpēc vēlams vienoties ar otru personu (šajā gadījumā ar iespējamo bērna bioloģisko tēvu) un abiem ierasties laboratorijā, līdzi ņemot arī bērnu. Ne vienmēr tas ir iespējams, tāpēc te nu nonākam pie juridiskām un ētiskām problēmām.

Proti, mēs, laboratorijā, varam notestēt jebkādas šūnas. Arī dažādus eksotiskus paraugus, ko mums reizēm mēdz atsūtīt, piemēram, no Āfrikas vai Anglijas… Taču te ir kāda ļoti svarīga nianse – juridiski derīgi ir tikai tie paternitātes testi, kuru paraugi ņemti uz vietas laboratorijā, pārliecinoties par cilvēka identitāti. Tas nozīmē, ka testēšanā iesaistītajiem cilvēkiem jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti un jāparaksta piekrišanas veidlapas, kur smalki izstāstīts, kas un kāpēc tiks darīts un kas notiks ar viņu personas datiem. Tikai tad šī paternitātes testa rezultāts ir juridiski derīgs un mēs varam un drīkstam atzinumā ierakstīt cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu un citus datus.

Knupīši un izsmēķi ar DNS – bez juridiska spēka

Notestēt, protams, var jebko. Absolūtā klasika, ko cilvēki nes testēt, lai noteiktu paternitāti, ir knupīši, izsmēķi, košļenes, mati ar sakni, asins traipiņi uz salvetītēm. Ir nestas arī pulksteņu siksniņas, rotaslietu ķēdītes, krūzītes ar lūpu nospiedumiem… Tiesa, šādos gadījumos krūzīti, pirmkārt, jāmāk paņemt un iesaiņot, lai uz tās nebūtu paša ņēmēja šūnu. Un, otrkārt, jāatceras, ka jebkurš šāda tipa paraugs ir nezināmas izcelsmes, anonīms paraugs. Tā tas arī tiek traktēts visos pierakstos un atzinumos, un tur nekādi nav iespējams ierakstīt konkrētas personas vārdu, ka tas ir Jānis, Pēteris vai Mārtiņš no Anglijas – nē, tas ir nezināmas izcelsmes paraugs, un punkts. Tests var apliecināt, ka parauga īpašnieks ir bērniņa tēvs, taču šim atzinumam nav nekāda juridiska spēka.

Tāpēc arvien biežāk cilvēki testa materiālu nodod klātienē, jo pārsvarā šīs ekspertīzes rezultāts viņiem nepieciešams kaut kādu tālāku darbību veikšanai, lai gan ne vienmēr juridisku. Kādreiz tests vajadzīgs vienkārši, lai pārliecinātu partneri vai radus, vai vēl kādu citu par radniecīgajām saitēm, un tad, protams, ērtāk to izdarīt, ja uz rokas ir dokuments ar vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Latvietes un Austrumu prinči

Situācija, ko savā vēstulē apraksta Ilze, ir klasika, un varu apliecināt, ka mums, kas veic paternitātes testus, darba tiešām pietiek. Dzīvē ir dažādas situācijas, bet pēdējos gados arvien biežāk DNS testa stāstā ir iesaistīti ārzemnieki, un tieši latviešu meitenes un bērnu tēvi no Tuvajiem Austrumiem. Viņi pārsvarā ir austrumu izcelsmes studenti, kas Latvijā studē, vai arī biznesa ļaudis. Pamatā ir divi scenāriji. Pirmais – latviešu meitene pūlas piedabūt vīrieti maksāt bērnam uzturlīdzekļus, otrais stāsts ir gluži pretējs – šie Austrumu prinči ar melnajiem matiem un mirdzošām melnām acīm grib pierādīt, ka tas ir viņu bērns (īpaši, ja piedzimis puika), bet sieviete neparko nevēlas savam bērnam šo tēvu.

Esmu bijis liecinieks tam, kā mammas no prieka apraudās, uzzinot, ka vīrietis ir viņas bērna tēvs, gan arī otrādi – uzzinot, ka šis vīrietis tāds nav. Ir dzirdēti apvainojumi, ka laboratorijā visi darbinieki ir uzpirkti, dati falsificēti. Bet – šim paternitātes testam ir viena milzīga priekšrocība: to nav iespējams noviltot, jo pieķert viltojumu būtu ārkārtīgi elementāri. Ir pilnīgi vienalga, vai šos lokusus testē Rīgā, Maskavā, Stokholmā vai Tokijā, rezultāts būs mats matā tas pats, jo cilvēkam DNS profils dzīves laikā nemainās.

Divi BŪTISKI jautājumi

1. Vai pirms bērna piedzimšanas var noteikt, kas ir viņa īstais tēvs?

Var. Ir divi iespējamie testēšanas varianti.

Pirmais: ja laboratorijai pieejamas augļa šūnas – piemēram, amniocīti, kas atrodami augļūdens paraugā –, tad tas ir parasts trīs personu tests. Tātad vajadzīgi vēl audu paraugi no pašas grūtnieces un potenciālā bērna tēva, parasti ņem tradicionālās uztriepes no mutes gļotādas. Tiesa gan, augļūdens paraugu paņemšana (amniocentēze) ir invazīva procedūra, kuru parasti veic gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamām augļa hromosomu patoloģijām un vajadzīga to izmeklēšana.

Otrais: neinvazīvs prenatāls paternitātes tests, kad augļa DNS tiek iegūta no grūtnieces perifēro asiņu parauga, bez jebkāda riska auglim un mātei. Protams, vajadzīgs arī potenciālā tēva audu paraugs. Šī testa ticamība un precizitāte mūsdienās ir ļoti augsta, diemžēl pagaidām tāda ir arī cena – ap 1500 eiro. GenEra piedāvā arī šo iespēju, sadarbībā ar partneriem ārzemēs.

 2. Kā pieradīt paternitāti, ja tēvs miris?

Tad materiāls DNS testam jāpaņem no mirušā. Ja iespējamais bērna tēvs miris vardarbīgā nāvē, kapa atrakšanas procedūra var arī izpalikt, jo šādu cilvēku bioloģiskais materiāls desmit gadus glabājas Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra arhīvā, bet tad arī DNS testēšanu veic tikai šīs iestādes laboratorija.

Ja nav pieejami mirušā cilvēka audu paraugi (piemēram, notikusi kremēšana), paternitātes pierādīšana var izrādīties ļoti problemātiska. Ja mirušajam ir vairāki citi bērni, tad, notestējot viņus un viņu bioloģisko māti, iespējams vismaz daļēji restaurēt mirušā vīrieša DNS profilu virtuāli, un to tad var izmantot DNS salīdzināšanai. Veiksmes gadījumā tas dod iespēju vai nu izslēgt paternitātes iespējamību, vai pat iegūt pozitīvu rezultātu ar visai augstu ticamību. Taču, kā rāda līdzšinējā prakse, Latvijas tiesas šos rezultātu neņem vērā.

TIPISKĀKĀS situācijas, kad grib noteikt paternitāti

  1. Uzturlīdzekļu jeb alimentu piedziņa.
  2. Lai bērnam, kurš dzimis vientuļai sievietei, dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā nebūtu jāvelk svītriņa.
  3. Bērns dzimis civillaulībā, un vīrietis rakstiskā veidā apliecinājis, ka ir šī mazuļa tēvs. Bet pēc tam viņš šo ierakstu vēlas anulēt…
  4. Saistībā ar mantojuma lietām. Vīrietis nomirst, laulībā dzimušie bērni pretendē uz mantu. Bet tad pēkšņi uzrodas vēl divi trīs bērni, kuri arī pretendē uz māju vai naudu bankas kontos.

 

Kur veic testu?

Jebkura persona privāti var vērsties jebkurā no šīm trim sertificētajām iestādēm.

  • Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs. Tests tiek veikts gan pēc privātpersonu lūguma, gan arī krimināllietu un civillietu ietvaros, pamatojoties uz tiesu lēmumu.

Testa cena trim iesaistītām personām (mamma, tētis un bērns) – 375 eiro, divām personām – 292 eiro. Civillietas gadījumā testa izmaksas parasti sedz prasītājs, taču tiesa var lemt, ka izdevumi jāsedz atbildētājam, vai arī tos sadalīt starp prasītāju un atbildētāju. Ja personai ir maznodrošinātā statuss, tiesa var lemt, ka testu apmaksā valsts – Tiesu administrācija. Pieņem arī anonīmus paraugus, taču šim testam tad nebūs juridiska spēka.

  • Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu birojs.  Tests pieejams privātpersonām, kā arī tiek veikts krimināllietu un civillietu ietvaros.

Testa cena divām vai trim iesaistītām personām – 407 eiro. Tiesvedības gadījumā arī šeit tiesa var noteikt, kurš apmaksās testa veikšanu. Anonīmi paraugi šeit netiek pieņemti!

  • SIA GenEra laboratorijā. Paternitāti nosaka pēc privātiem iesniegumiem un civillietu ietvaros.

Klasiskais tests trim iesaistītiem cilvēkiem maksā 390 eiro, divu personu tests – 335 eiro. Var būt, ka testu privātā laboratorijā apmaksā valsts – ja tā ir ekspertīze, ko civillietas ietvaros pasūtījusi tiesa, un iesaistītajai personai, kas vēlas šo ekspertīzi, ir oficiāls trūcīgā statuss. Bijuši arī gadījumi, kad izdevumus par testa veikšanu sedz bāriņtiesa.

  • Vēl viena iespēja – testu noteikt neklātienē. Internetā tādu firmu, kas šo pakalpojumu piedāvā, var atrast visai daudz. Shēma ir vienkārša – internetā jāaizpilda pieteikums, firma no ārzemēm atsūta komplektiņu ar vates tamponiņu un instrukciju, kā pareizi paņemt šo paraugu un cik jāmaksā. Tad paraugs jāiesaiņo un jānosūta pa pastu. Pēc pāris nedēļām pienāk atbilde. Daudzas no šīm firmām nemaz nekrāpjas un visu dara tiešām pareizi, bet galvenais mīnuss – šādi veikta testa rezultātam, atzinumam, nav juridiska spēka. Testu cena svārstās no 100 līdz 180 eiro. Ticēt vai neticēt rezultātam – tava atbildība.

KĀ tulkot rezultātu?

Negatīvs

Par paternitātes izslēgšanu (negatīvu rezultātu) var runāt tad, ja bērna DNS profilā vismaz divos un vairāk DNS lokusos redzami rezultāti, kas nesakrīt ar iespējamā tēva rezultātu. Šajā gadījumā nav nekādu šaubu, ka testētais vīrietis NAV bērna bioloģiskais tēvs, jo negatīva rezultāta ticamība ir simtprocentīga.

Pozitīvs

Par paternitātes apstiprināšanu var runāt, ja visos testētajos DNS lokusos viens no bērna rezultātiem sakrīt ar iespējamā tēva rezultātu, bet otrs – ar mātes rezultātu. Svarīgi saprast, ka pozitīvs testa rezultāts vienmēr ir ar ļoti augstu statistisko varbūtību – parasti no 99,99 līdz pat vairāk nekā 99,9999999999 procentiem, bet tomēr ne visi 100%, jo pastāv iespēja, ka pasaulē ir arī citi vīrieši, kuriem testētajos DNS lokusos ir tāds pats rezultāts kā analizētajai personai. Šis ir salmiņš, pie kura dažreiz vīrieši vēlas pieķerties, taču mūsdienās juridiskajā pasaulē tas netiek ņemts vērā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+