Bērzu sulas — dzert, nedzert, cik dzert?

Uzturs
Ginta Auzniece-Jaunzeme
Ievas Veselība
Ievas Veselība
3. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Katrs pavasaris Latvijā nāk ar lielām pudelēm veikalos, mājās un ceļmalās, kas pildītas ar bērzu sulām. Vieni saka – eliksīrs, citi netic. Vieni dzer pa pieciem litriem dienā, citiem pietiek ar glāzi. Kam taisnība? Skaidro INESE SIKSNA, vecākā eksperte un uztura speciāliste laboratorijas BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļā.

– Jāteic tā – bērzu sulas galvenokārt vērts dzert tāpēc, lai uzņemtu šķidrumu, kas daudziem nemaz nav pārāk ierasta lieta un nav izveidojies kā stabils paradums. Jā, sekojot modei, sievietes iegādājušās skaistas dzeramā ūdens pudeles, līdz ar to pamazām palielinās arī uzņemtā šķidruma daudzums, un tomēr – šajā lietā mums vēl ir, kur augt!

Esmu dzirdējusi ne vienu vien sakām, ka ūdens negaršojot, un šādā situācijā bērzu vai kļavu sulas tiešām ir laba alternatīva, kā padzerties, tā teikt, garšīgi. Institūta BIOR pētījumā par bērzu sulām noskaidrojām, ka ir cilvēki, kas bērzu sulas patērē ļoti lielos daudzumos – izdzerot pat piecus litrus dienā, bet ir arī tādi, kas sulu laikā uzturā iekļauj tikai papildu glāzi šī dzēriena. Tātad – gaumes jautājums.

Ko īsti bērzu sulas satur? Salīdzinot ar ūdeni, tajās ir mazliet vairāk atsevišķu minerālvielu, piemēram, kālija, mangāna, magnija, cinka un dzelzs. Tāpat tajās ir arī neliels daudzums cukura, kas mainās atkarībā no sulu tecināšanas laika, tecināšanas vietas un citiem apstākļiem.

Papildus bērzu sulās var atrast arī mikroorganismus, kas potenciāli varētu labvēlīgi ietekmēt mūsu gremošanas sistēmu, kā arī bioloģiski aktīvas vielas – tās varētu organismā darboties kā antioksidanti. Tomēr šajā lauciņā vēl ir daudz, ko pētīt, lai pavisam precīzi pateiktu, kā un vai šie savienojumi labvēlīgi ietekmē mūsu veselību. Kopumā galvenais, kas, dzerot sulas, liek justies labāk, ir pilnvērtīga šķidruma uzņemšana – organismā uzlabojas vielmaiņa, ar uzņemto šķidrumu tiek pabarotas visas mūsu šūniņas, tas veicina ķermeņa spējas funkcionēt, un tāpēc mēs jūtamies labāk.

Sulās esošie mikroelementi tomēr ir ļoti mazās devās, tāpēc tās ir labs papildinājums ikdienas uzturam, bet nevar pilnībā aizstāt citus minerālvielu avotus, kā, piemēram, pilnvērtīgu uzturu.

Vai bērzu sulās varētu būt kaut kas ne visai labs?… Jebkas, ko lietojam neadekvāti lielos daudzumos, lai arī cik veselīgs produkts tas būtu, var kaitēt. Tāpēc drošāk turēties pie principa – visu ar mēru.

Kā jau teicu, bērzu sulās mikroelementu koncentrācija ir tik mazās devās, ka nekādu kaitējumu nodarīt tā nespētu arī pie liela patēriņa, vienīgais izņēmums varētu būt mangāns – var gadīties, ka, ikdienā lietojot piecus litrus sulu, tiek pārsniegta mangāna dienas deva. Tas ir nepieciešams mikroelements, tomēr pārāk liels mangāna daudzums spēj nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Ja mangāns uzņemts par daudz, var rasties galvassāpes, muskuļu krampji, nogurums.

Noteikti ir vērts padomāt, kā bērzu sulas tiek iegūtas un vai izmantotie trauki ir tīri, un vai nav iespējams, ka sulās varētu nokļūt slikti ķīmiskie savienojumi, mikroorganismi.

Tā varētu gadīties, ja sulas tiek tecinātas, piemēram, tuvu autoceļiem vai citās piesārņotās vietās. Visdrošāk tecināt sulas sterilos, noslēgtos traukos (veikalos nopērkamajos vienreizējos vakuuma maisos), tad nebūs jāuztraucas, vai tik tajās nav iekļuvis kas nevēlams. Salīdzinot pilsētā un lauku teritorijās iegūtas sulas, institūta BIOR pētnieki secināja, ka būtiskas atšķirības elementu daudzumā nav. Mazliet atšķiras cukura daudzums – sulās, kas iegūtas pilsētā, cukura ir nedaudz vairāk. Bērzu sulās ir gan glikoze, gan fruktoze – kopējais cukura daudzums vidēji ir ap 7 gramiem vienā litrā sulu. Tātad glāzē nebūs vairāk par 2 gramiem cukura. Protams, ar nosacījumu, ka sulām neko papildus nepievieno.

Par glabāšanu… Ja sulas tiek sasaldētas, minerālvielu saturu tas neietekmē. Glabājot sulas istabas temperatūrā, tās baktēriju klātbūtnē rūgst, tomēr arī tas nemaina minerālvielu saturu sulās.

Bērzu sulas nav panaceja!

Dr. pharm. VIJA ENIŅA, farmācijas doktore un ārstniecības augu pazinēja:

– Bērzu sulas nav sliktas, bet nav arī nekāds brīnumlīdzeklis. Būtībā tas ir ar vitamīniem un minerālvielām bagātināts no zemes uzņemtais ūdens. Daudzi bērzu sulas pastiprināti lieto, lai attīrītu organismu, un tas nav melots – uzņemot vairāk šķidruma, tiek nodrošināts urīndzenošs efekts un attīrīšanās patiešām notiek. Protams, šķidrums būtu jālieto arī ikdienā, bet sulu laikā mēs īpaši piedomājam pie tā, lai regulāri padzertos, jo cilvēkam psiholoģiski šķiet – o, bērzu sulas jau nav parasts ūdens, tas ir kas īpašs! (Smejas.)

Katrā ziņā apgalvot, ka bērzu sulas ir panaceja un tās dzerot cilvēks noteikti neslimos – noteikti nevaru. Tāpēc – lūdzu, nepārspīlē!

Kas gan ir tiesa – sulu kvalitātē daudz ko nosaka tas, kur bērzs ir audzis… No bērziem, kas aug zemās, purvainās vietās, kurām maz piekļūst saulītes, sulas būs negaršīgākas, var būt pat purva piegarša. Savukārt no saulainās vietās augošiem bērziem sulas būs saldākas, dzidrākas, intensīvāk tecēs. Patiesībā visgaršīgākās ir tās sulas, kas tek no bērza zariņa, nevis stumbra, – tādas sulas ir izgājušas cauri visam stumbram, tāpēc tajās ir lielāka cukuru koncentrācija.

Ja sulas glabā ilgstošāk, tajās, pateicoties dabiskajām baktērijām un raugiem, notiek pienskābā rūgšana – tāda pati, kāda ir, skābējot kāpostus. Nekā slikta tajā nav, tomēr veselīgāk skalot organismu ar svaigām sulām, cik vien ilgi var. Arī mēs ar vīru pavasaros tecinām bērzu sulas – pārsvarā dzeram tās svaigas, bet esmu arī glabājusi, pievienojot upeņu zariņus, citrona mizas, rozīnes… Interesanti, ka glabājas katru reizi dažādi – vienā un tajā pašā partijā kāda pudele mēdz smuki saglabāties, bet cita sarūgst un sulas kļūst negaršīgas vai pat uziet gaisā.

Ja nieru kaites, uzmanies!

Dr. ARTŪRS TEREŠKO, ārsts fitoterapeits ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi:

– Noslēpums, kāpēc mums garšo bērzu sulas, ir tas, ka tajās ir daudz cukura un ļoti daudz ūdens. Bet, protams, ir arī vērtīgas lietas – bērzs caur saknēm no zemes dzen uz augšu minerālvielas, lai varētu plaukt pumpuri un veselīgas lapas. Pa ceļam šajā sulu ceļojumā notecinot kaut ko sev, arī mēs tiekam pie vērtīgās zemes enerģijas un B grupas vitamīniem, kālija, magnija – tieši šie vitamīni un mikroelementi sulās ir visvairāk… Arī es pats pavasaros dzeru bērzu sulas – sulu laikā katrs ģimenē izdzeram pa spainītim, bet pakāpeniski, nevis vienā rāvienā.

Domāju, ka ar bērzu sulām, tāpat kā ar daudz ko citu, ko lietojam pār mēru, iespējams arī pārforsēt.

Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kam nieres nedarbojas, kā nākas, ir nieru mazspēja – negausīgi sadzeroties it kā veselīgu dzērienu, var sākties ķermeņa tūska.

Arī tad, ja zināms, ka nierēs ir akmeņi, ar bērzu sulu dzeršanu jābūt prātīgākai, jo, pēkšņi sākot dzert vairāk, nekā ikdienā ierasts, akmentiņi var saskalināties, iesprūst, un tā var izprovocēt nierakmeņu lēkmi. Savukārt, ja nierēs tikai sāk veidoties smiltis, ir urīnceļu iekaisumi, sulu dzeršana varētu palīdzēt izskalot organismu. Bet tas būs īslaicīgs efekts, jo, tāpat kā nevar paēst nedēļu uz priekšu, arī šķidrumu nevar uzņemt uz priekšdienām.

Patiesību sakot, man ir duālas domas par uzskatu, ka cilvēkam jālieto ļoti daudz šķidruma. Daudz kas šķidruma lietošanā atkarīgs no tā, cik fiziski aktīva tu esi, vai svīsti izteikti vai gandrīz nemaz… Piemēram, cilvēkiem, kas vairāk svīst, ir vairāk jādzer, lai atgūtu zaudēto šķidrumu un atjaunotu elektrolītu līdzsvaru organismā, bet tiem, kuri svīst maz – nav liela šķidruma zaudējuma –, ar dzeršanu nevajag aizrauties.

Tibetieši, ājurvēdas un citu tradicionālo medicīnas virzienu pārstāvji uzskata, ka cilvēkam jādzer tik, cik viņam slāpst, vadoties pēc sava tipa un rakstura īpašībām, nevis kaut kādu konkrētu, vienādu daudzumu katram.

Vēl kāda nianse – jo vairāk lieto šķidrumu, jo vairāk nieres ieskrienas skalot organismu un visu lieko izvadīt, tāpēc, ja tiek dzerts neadekvāti daudz, līdz ar lieko šķidrumu no organisma tiek izvadītas arī vajadzīgas vielas. Un paradoksāli, bet – cilvēks kļūst nevis mitrāks, bet sausāks. Tāpēc – ar prātu un ar mēru.

Kas attiecas uz rūgšanu – to nodrošina sulās dabiski esošie cukuri un baktērijas, un nekas kaitīgs tas nav. Taisni otrādi – šis process varētu palīdzēt aktivizēt labās baktērijas arī zarnās.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+