Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
4
-
0
-
0
-
0
-
Mūžsenais jautājums, ko par kaķiem mēdz uzdot: kāpēc kaķis murrā? Ilgus gadus pastāvēja priekšstats, ka kaķi murrā, lai paustu savu labsajūtu, tomēr šāds apgalvojums nebūs pareizs, jo kaķi murrā arī tad, kad ir ievainoti, cieš sāpes un pat mirst. Arī radību laikā kaķenes mēdz murrāt! Turklāt savas emocijas kaķis prot izpaust ar balss palīdzību – ņaudot dažādā intensitātē un skaļumā, iešņācoties, sprauslājot. Tad kam gan paredzēta šī noslēpumainā dzirnaviņu malšana – murrāšana?
Skaņa, kas dzirdama, kaķim murrājot, rodas atšķirīgā veidā – tā veidojas gan diafragmas, gan balsenes īpašu kauliņu vibrācijas rezultātā un atgādina tādu kā klusa motoriņa darbošanos.
Dzīvnieku pētnieki pēdējās desmitgadēs secinājuši, ka murrāšanu nevar sasaistīt ar dzīvnieka balss vokalizāciju, kuras laikā kaķis pauž savu atšķirīgo emocionālo un fizioloģisko stāvokli. Turklāt zinot, ka kaķis murrā, būdams ļoti dažādā noskaņojumā un fiziskā stāvoklī, to nevar saistīt ar kādu īpašu emociju paušanu vai savdabīgu komunicēšanu ar apkārtējiem. Zinātnieki drīzāk sliecas domāt, ka murrāšana ir kaut kādā veidā saistīta ar kaķa izdzīvošanas spējām. Ja kaķis, laižot pasaulē mazuļus un ciešot sāpes, murrā, tātad viņš rada enerģiju, kas tam palīdz arī šajos mokpilnajos procesos. Un, ja kaķis šādi var palīdzēt pats sev, kāpēc lai tas nevarētu palīdzēt arī citiem, tostarp cilvēkiem?
Septiņas dzīvības – tas nav mīts
Ne velti dažādās tautās izplatījies teiciens, ka kaķim piemīt septiņas vai pat deviņas dzīvības. Katrā no tautas ticējumiem ir savs racionālais grauds, to varētu apstiprināt arī veterinārārsti, kas ikdienā strādā ar slimiem dzīvniekiem. Ja salīdzina, piemēram, kā pēc līdzīgas traumas sadzīst suņa un kaķa kauli, tad murrātājam noteikti ir izredzes atveseļoties pirmajam. Arī stāstiem par kaķiem, kas krituši no liela augstuma, bieži ir laimīgas beigas. Šo fenomenu – izdzīvot pat pēc ļoti smagām traumām – jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pētījuši amerikāņu zinātnieki, kuri savus novērojumus publicējuši respektablos zinātniskos izdevumos, tostarp Journal of the American Veterinary Medical Association.
Kaķi labāk pārcieš arī dažādas ķirurģiskas manipulācijas, atzīst amerikāņu veterinārārsti. Apstrādājot datus par suņu un kaķu atveseļošanos pēc kastrācijas, atklājies, ka aptuveni 10 procentiem suņu novēro pēcoperācijas sarežģījumus, bet kaķiem šādas komplikācijas ir daudz retāk – 1,2 procentos gadījumu. Tāpat, izpētot 31 484 suņus un 15 226 kaķus 52 veterinārārstu praksēs, secināts, ka tāda kaulu saslimšana kā artrīts apdraud 2,4 procentus no suņu populācijas, bet kaķiem nav novērota vispār.
Murrātājiem mazāk novēro arī saišu un muskuļu traumas, turklāt pēc lūzumiem reti gadās, ka kaķim kauli nesaaug un jāveic papildu operācija.
Kaķus reti piemeklē arī dažādas kaulu un locītavu slimības, toties suņiem, tāpat kā to saimniekiem, tās nav retums – osteohondroze, gūžas displāzija, locītavu iekaisums, dažādi kaulu audzēji u. tml. Vienīgi zoodārzos mītošajiem kaķveidīgajiem paretam novērots osteoartrīts, kas savvaļā mītošiem nav reģistrēts. Pētnieki izvirza hipotēzi, ka tieši murrāšana pasargā kaķi no kaulu slimībām. Un ne tikai. Arī pētījumos par sirds muskuļa slimībām miokardītiem, kas mēdz piemeklēt mūsu četrkājainos draugus, kaķim ir labākas izredzes izveseļoties nekā sunim, kuru biežāk apdraud sirds muskuļa daļas nekroze. To pašu var attiecināt arī uz bronhu un plaušu slimībām. Tāpat brūces ādā kaķim sadzīst ātrāk nekā sunim, kā arī veiksmīgāk noris ādas pārstādīšanas operācijas pēc plašām ķermeņa traumām. Tas liecina, ka kaķis spēj sevi dziedināt pats, lai gan plaši zinātniski pētījumi par šo tematu nav bijuši.
Vibrāciju ārstnieciskā iedarbība
Tomēr līdz apstiprinājumam faktam, ka kaķa murrāšana labvēlīgi ietekmē kaulu veselību un veicina kaulu dzīšanu, zinātnieki nonākuši, ejot pa nedaudz atšķirīgu izpētes ceļu. Pirms vairākiem gadiem amerikāņu biomedicīnas doktors Klintons Rubins atklāja, ka 20–50 Hz frekfences garuma vibrāciju viļņi labvēlīgi iedarbojas uz kaulaudiem, paaugstinot to blīvumu. Diemžēl ar gadiem cilvēkiem kaulu blīvums sarūk, izraisot nopietnu slimību – osteoporozi, kuras dēļ cilvēki biežāk cieš no kaulu lūzumiem pat niecīgu traumu gadījumos.
Rubins veica eksperimentus ar mājputniem – katru dienu tos uz 20 minūtēm novietoja uz vibrējošas plates, tā atklādams, ka to kauli ar laiku kļūst stiprāki. Par šo atklājumu varēja lasīt žurnālā National Gepgraphic 2001. gada janvārī. Drīz vien turpmāko pētījumu rezultātā atklāja metodi, kā astronautiem, kas ilgstoši atrodas kosmosā bezsvara stāvoklī, izvairīties no strauja kaulaudu sabrukuma un tam sekojošām kaulu slimībām.
Mehānisko vibrāciju efektu sāka pētīt arī citu valstu zinātnieki, un mūsdienās dažādas vibrāciju metodes bieži lieto medicīnā slimnieku rehabilitācijai.
Pētījumos apstiprinājies, ka vibrāciju rezultātā šūnās tiek veicināti anaboliskie procesi, kas stimulē kaulu dzīšanu, un ar laiku, iespējams, šādi varēs izvairīties no osteoporozes, kas it īpaši apdraud pusmūža vecuma sievietes.
Apstiprinājies arī fakts, ka mehāniskas zemo frekfenču vibrācijas 50–150 Hz diapozonā spēj mazināt hroniskas sāpes, kā arī dziedē cīpslas un muskuļaudus.
Biomehānisko stimulāciju 18–35 Hz robežās Krievijā mēdz izmantot sporta medicīnā. Šādas vibrācijas uzlabo muskuļu struktūru un palielina cīpslu stieptspēju, palīdz atbrīvoties no slodzes radītā saspringuma, mazina spazmas, kā arī novērš venozo nepietiekamību kāju muskuļos. Ar biomehānisko stimulāciju pat iespējams uzlabot muskuļu masu.
Baudiet bezmaksas terapiju!
Atliek vien savu mājas mīluli liegi apmīļot un paturēt klēpī vai ļaut tam apgulties blakus gultā, pieglausties saimniekam, un bezmaksas dziednieciskā vibrāciju terapija nodrošināta jums izdevīgā laikā un vietā! Turklāt kaķa murrāšana noteikti ir arī psiholoģiski nomierinoša, mīlulis ļaus atslābt, mazinās stresu un baiļu izjūtu. Savukārt, ja kaķis pats jūtas nevesels, saimnieks var censties stimulēt tā biežāku murrāšanu. Ir novērots, ka kaķi biežāk sāk murrāt, kad tos glauda un samīļo.
Vērīgākajiem lasītājiem, protams, netrūkst arī jautājumu, kāpēc, piemēram, viens no varenākajiem kaķu dzimtas pārstāvjiem – tīģeris – nemurrā? Vai viņam nerūp sava veselība? Un kā jūtas tie kaķi, kuri kāda dzīves laikā gūta savainojuma vai iedzimta defekta dēļ nespēj murrāt? Vai viņi ir slimīgāki par kaķi, kurš var murrāt, kad vien tam labpatīkas? Jādomā, ka uz šiem jautājumiem zinātnieki turpinās meklēt atbildes.
