Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Drīzāk kā zāles
«Mēdzu teikt, ka vitamīni nav nekādas konfektītes – tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras jālieto tad, kad vajag,» uzsver ortomolekulārās terapijas speciāliste Antra Briede. Ortomolekulārā medicīna ir zinātne par to, kā ar organismam nepieciešamajām uzturvielām, nodrošinot tās pietiekamā daudzumā, saglabāt veselību un ārstēt slimību.
«Tāpat kā zālēm ir noteiktas devas, arī vitamīniem ir noteiktas efektīvās devas – tomēr, salīdzinot ar zālēm (to iedarbības efektu var izmērīt, jo zāles darbojas uz noteiktiem receptoriem un veic kādu noteiktu funkciju), ar vitamīniem nav tik vienkārši. Ikviens vitamīns organismā iesaistās daudzos simtos reakciju, tāpēc to efekts ir ļoti plašs. Un jēdziens vitamīni ir vispārinājums, pareizāk būtu teikt – mikrouzturvielas,» skaidro ārste. Un piebilst: «Ne mazums dzirdēts arī par to, ka vitamīnu lietošana var izrādīties kaitīga. Es uzskatu – agresīva vēršanās pret vitamīnu lietošanu ir absurda galējība.»
Vitamīnus vajag lietot kopā ar ēdienu vai tūlīt pēc ēšanas, nevis tukšā dūšā, tad tie labāk uzsūcas.
Jo lielāka slodze, jo vajag vairāk?
Vitamīnu lietošanas pamācībās bieži ir norāde, ka tie paredzēti cilvēkiem, kuriem ir paaugstinātas fiziskās un psihiskās slodzes. Jo lielāka slodze, jo vajag vairāk? «Jā, no bioķīmiskā viedokļa tā ir – jo lielāka slodze, jo vairāk organisms sintezē stresa hormonus, jo straujāks metabolisms. Gan fiziskās, gan psihiskas slodzes laikā organisms patērē ļoti daudz mikroelementu, un lielākais patērētājs ir tieši stresa reakcijas. Pirmkārt, stresa situācijā visas uzturvielas organismā tiek koncentrētas to bioķīmisko procesu nodrošināšanai, kas ir svarīgi izdzīvošanai pašreizējā brīdī. Piemēram, ja lācis nāk virsū, man ir jābēg, tātad organismam strauji jāsaražo adrenalīns, un tur aiziet liela daļa uzturvielu. Otrkārt, tiek veikts muskuļu darbs – mūsdienās, arī sēžot biroja krēslā, stresa situācijā muskuļi tiek sasprindzināti –, un šim procesam vajag vairāk uzturvielu. Turklāt – jo vairāk organisms sintezē enerģiju, jo vairāk rodas arī brīvo radikāļu, kas jāneitralizē – tātad, organismā jābūt gana daudz antioksidantiem, kas brīvos radikāļus var apkarot. Ja cilvēka uzturā ir pietiekama dārzeņu un augļu daudzveidība, tad organisms antioksidantus var nodrošināt, ja nav… Mēs visi neesam vienādi – kaut vai runājot par to pašu stresa līmeni, kas līdzīgās situācijās vienam ir zemāks, otram augsts, un attiecīgi vienam vajag vairāk, citam mazāk. Ir arī cilvēku grupas, kurām ir lielāks uzturvielu patēriņš – bērni, grūtnieces, sportisti, gados veci cilvēki un cilvēki slimības laikā,» stāsta daktere Briede.
Organisms pats gudrs?
Gan jau ir dzirdēts arī šāds teiciens, ka organisms pats zina, kas tam nepieciešams, bet nevajadzīgo izvada ārā. «Zināmā mērā tā ir, jā. Bet te jāatceras par jau skolā mācīto – ka ir ūdenī šķīstošie un taukos šķīstošie vitamīni. Tie pirmie patiešām, tautas valodā runājot, izčurājas laukā, piemēram, C vitamīns, B grupas vitamīni. Un tad ir bubulis KEDA (K, E, D un A vitamīns) – šie vitamīni šķīst taukos, un organisms tik viegli tos izvadīt nevar. Teorētiski šos vitamīnus var pārdozēt, bet praktiski gan to nemaz tik vienkārši izdarīt nevar. Es teiktu, ka vairāk jāuzmanās ar mikroelementiem, piemēram, ar selēnu un cinku, kas tiek lietoti mikrogramos. Tos tiešām nevar ilgāku laiku lietot nekontrolēti.»
Lieto pareizi!
Vai ar vitamīniem pēc slimošanas organismam var palīdzēt ātrāk tikt uz strīpas? Jā, turklāt daktere Briede norāda, ka vitamīnu terapija var palīdzēt arī, lai aizkavētu novecošanas procesus un palīdzētu, ja ir hroniskas slimības: «Piemēram, cukura diabēta pacientiem, kuri lieto zāles, iespējams piemērot arī atbalstošu vitamīnu kompleksu, kas var mazināt zāļu izraisītās blakusparādības. Šādā gadījumā vitamīnu terapija varētu būt ilgstoša.
Antioksidantus asinīs noteikt nav lielas jēgas, jo tie nemitīgi izreaģē un mainās.
Tā kā ikvienā bioķīmiskajā procesa piedalās ļoti daudz vitamīnu un mikroelementu, nevar noteikt, ka kāds būtu svarīgāks par citiem. Ja ar vitamīniem grib panākt noteiktus efektus, tad vēlams, lai polivitamīnu sastāvā būtu ne tikai pilns vitamīnu komplekss, bet arī mikroelementi. Labāk lietot ražotāja piedāvātu jau gatavu polivitamīnu kompleksu, nevis kombinēt dažādus vitamīnus, jo, veidojot kompleksu, jau ir padomāts par vitamīnu savienojumu savstarpējo saderību.»
Nereti dzirdēts arī, ka šķidrā veidā vai pulverīšos vitamīni uzsūcas labāk nekā tabletes, tāpat tiek minētas forte formas, kas iedarbojoties labāk. «Forte visdrīzāk nozīmē, ka uzsūkšanās notiks vienmērīgi visas dienas laikā, kas ir labi. Par šķidrajām formām, pulverīšiem un tabletēm – te jāskatās individuāli, kā kuram patīk, ne visiem garšo šķidrumi, ne visi var norīt lielas tabletes. Katrā ziņā vitamīnus vajag lietot kopā ar ēdienu vai tūlīt pēc ēšanas, nevis tukšā dūšā, jo dabā vitamīni ir kopā ar šķiedrvielām, olbaltumvielām, ogļhidrātiem, tad arī tie labāk uzsūcas.»
Cukurs izkonkurē C vitamīnu
Kā to saprast? Lūk, kā, skaidro daktere Briede: «Maizi, rīsus, kartupeļus, makaronus būtu jāuztver tikai kā ar ogļhidrātiem bagātu uzturu, kas sniedz enerģiju, bet imunitātes veicināšanai tie nepalīdzēs. Drīzāk otrādi! Lieta tāda, ka, piemēram, C vitamīnam un glikozei ir līdzīgas molekulas, un tāpēc vieni un tie paši receptori uz šūnas virsmas piesaista gan cukuru, gan askorbīnskābes molekulu, lai tās ielaistu šūnā noteiktu darbu veikšanai – vienkāršiem vārdiem sakot, organismā tās abas iet iekšā pa vieniem vārtiem. Tātad, ja uzturā ir daudz vieglo ogļhidrātu – cukura, baltmaizes, makaronu – C vitamīnam vienkārši nepietiek vietas! Varētu teikt, ka cukurs un cietes produkti C vitamīnu izkonkurē.
Tādēļ – īpaši jau domājot par bērnu veselību – uzturā svarīga ir ne tikai augu valsts produktu daudzveidība, bet arī, cik vien iespējams, vajadzētu izslēgt cukuru un nepārspīlēt ar citiem cukura avotiem (galvenokārt cieti saturošiem produktiem) ikdienas ēdienkartē. Ja šos divus principus ievērotu, tad jauna, vesela cilvēka organismam ar vitamīniem vajadzētu būt pietiekami nodrošinātam.»
Kam pievērst uzmanību bērnu ēdienkartē
- Jāizvērtē bērna ēdienkarte, īpaši lielajiem slimotājiem, jo uzturvielu nepietiekamība var izpausties arī kā bieža slimošana – vai nav par daudz vieglo ogļhidrātu, cukura. Ieilgusi C vitamīna nepietiekamība bērnam var izpausties kā trauslas smaganas, kas asiņo, tīrot zobus. Vai arī – pārāk izteikta zilumu veidošanās uz rokām un kājām. Bērna imūnās sistēmas šūnu vielmaiņa ir strauja, un nepieciešamība pēc vitamīniem un minerālvielām – pastiprināta. Dažkārt ar noteiktām vitamīnu kombinācijām, iekļaujot arī C vitamīnu, var modulēt imūnās sistēmas darbību.
- Cik zaļa ir bērna diēta (tiešā veidā – cik daudz zaļo augu bērns apēd)? Augu zaļo krāsu rada hlorofils, bet tā molekulas centrālais atoms ir magnijs. Ja uzturā ir pārāk daudz saldumu, šūnās tiek patērēts daudz magnija un mazāk paliek citām nozīmīgām bioķīmiskām reakcijām organismā. Magnija trūkums var izpausties kā muskuļu sasprindzinājums, galvassāpes, jo ir sasprindzināta kakla muskulatūra, vai kā krampji ikru muskuļos. Taču magniju serumā laboratoriski noteikt nav jēgas, jo tas neatspoguļo reālo magnija pietiekamību šūnās.
- Ir bērni, kas ir tā saucamie sliktie ēdēji – pareizāk sakot, vecākiem liekas, ka bērns gandrīz neko neēd. Tomēr, ja šie bērni ir veseli un moži, nav indikāciju papildus vitamīnu lietošanai.
- Vairums nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu atrodas augu valsts produktos, tāpēc bērnam uzturā jāpiedāvā iespējami daudzveidīgāki augu valsts produkti. Piemēram, tā dēvētā varavīksnes diēta – censties katru dienu iekļaut uzturā maksimāli daudz dažādu krāsu augus, dažādas augu daļas. Lai nav tā, ka vienīgie, kas tiek ēsti, ir ierastie gurķi un tomāti.
- Augošam bērnam ir sevišķi svarīgi uzturēt D vitamīna līmeni asinīs normas robežās, jo šim vitamīnam ir būtiska nozīme ne tikai kaulu un muskuļu sistēmas veidošanā, bet tas nepieciešams gandrīz ikvienā šūnā, arī imūnās sistēmas šūnās. Par D vitamīna trūkumu var vēstīt pastiprināta svīšana, īpaši – iemiegot, pakauša svīšana. Ziemas tumšajā laikā ir vērts noteikt D vitamīna līmeni asinīs, un, ja tas ir zems, uzņemt D vitamīnu papildus.
Svarīgi!
Ja dod bērniem vitamīnus, dari to tā, lai bērns uztvertu, ka vitamīni ir zāles noteiktu veselības problēmu risināšanai, nevis konfektes vai balvas.
Kā pārbaudīt, vai vitamīnu pietiek?
To var pārbaudīt, nododot konkrētas asins analīzes. Piemēram, vienā no lielākajiem laboratoriju tīkliem Latvijā – E. Gulbja laboratorijā – nosaka D vitamīnu (cena 7 eiro), B12 vitamīnu (kopējo – 6,90 eiro), aktīvo B12 vitamīnu (13,30 eiro), folijskābi (7,35 eiro). Jāņem vērā, ka ir analīzes, uz kurām jāierodas tukšā dūšā, piemēram, B12 vitamīns (kopējais) un folijskābe. Ir arī tādas analīzes, ko laboratorija sūta uz citām Eiropas laboratorijām, piemēram, B1 vitamīnu (15 eiro), E vitamīnu (23 eiro) un A vitamīnu (22 eiro). Jārēķinās, ka rezultāts no ārzemēm būs jāgaida aptuveni mēnesi.
Kā pastāstīja E. Gulbja laboratorijas darbiniece Tamāra Piekusa, visbiežāk cilvēki pārbauda D vitamīna līmeni asinīs, un tieši šā vitamīna mums arī visbiežāk trūkst. Daudzi arī grib noskaidrot, vai netrūkst B12 vitamīna, tad seko folijskābe, vitamīni E, A un B1. Piemēram, B12 un folijskābes trūkums ietekmē sarkano asins ķermenīšu sintēzi, izraisot megaloblastisko anēmiju (mazasinību). To var redzēt asins ainā – tur nosaka asins šūnu skaitu, eritrocītu lielumu, hemoglobīnu, hemoglobīna saturu sarkanajās asins šūnās utt. Tātad – pilna asins aina varētu būt viena no papildu analīzēm.
E. Gulbja laboratorijā tiek piedāvāti arī speciāli analīžu paneļi, kas nozīmē, ka analīzēs iekļauta arī vitamīnu noteikšana, piemēram, ir veģetāriešu panelis (vitamīni + citas analīzes), anēmiju panelis (B12, folijskābe + citas analīzes) u. c. Ar paneļiem var sīkāk iepazīties egl.lv sadaļā Analīzes, tālāk attiecīgi Analīžu paneļi (kreisajā pusē apakšā) – ieklikšķina, un parādās paneļu saraksts. Pie simbola i atrodama pilna informācija.
Neanalizē uz savu galvu!
«Asins analīzēs laboratorijās var noteikt tikai kaut ko, bet ne visu un ne pilnīgi,» skaidro daktere Briede. «Piemēram, antioksidantus serumā noteikt nav lielas jēgas, jo tie nemitīgi izreaģē, mainās – teiksim, pēkšņi ir situācija, kad ir liels stress, un antioksidantu līmenis strauji sarūk.
Analīzēs jāskatās kopējā aina. Ir arī citi marķieri, kas liecina par konkrētu vitamīnu funkcionēšanas spēju, piemēram, homocisteīna līmenis. Homocisteīns (kardioloģisko risku marķieris) ir sēru saturoša aminoskābe, kas nelielā daudzumā atrodas ķermeņa šūnās, un tā metabolismam nepieciešami vitamīni B6, B12 un folijskābe.
Homocisteīns asinīs korelē ar B grupas vitamīnu pietiekamību. Piemēram, var būt tā, ka vitamīns B12 serumā uzrādās pat par daudz, taču šūnās tā nepietiek – ne vienmēr vitamīna daudzums, kas parādās serumā, rāda patieso ainu organismā. Katrā ziņā neiesaku bez ārsta ziņas neko izmeklēt un pašam interpretēt analīžu rezultātus, jo vienmēr jāņem vērā konkrētā klīniskā situācija, anamnēze.»
DIĒTAS ĀRSTA VIEDOKLIS:
Ar pilnvērtīgu uzturu var uzņemt visus vitamīnus
Dr. ZIGURDS ZARIŅŠ, gastroenterologs un diētas ārsts:
«Vispirms uzsvēršu, ka mēs te nerunāsim par vitamīnu trūkumu, ja cilvēkam ir kāda slimība, bet gan par praktiski veseliem cilvēkiem un viņu uzturu. Mums katram ir atšķirīga vielmaiņa, tāpat mēdz būt arī dažādi kaitīgi ieradumi, kas var kavēt un traucēt vitamīnu uzsūkšanos. Tāpēc ir reizes, kad vajadzīga vitamīnu papildus lietošana, bet vispirms ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, ko cilvēks līdz šim ir ēdis un dzēris, kāds ir ikdienas uzturs. Vai pamatā ir balto miltu izstrādājumi, ātrās uzkodas un pusfabrikāti, vai arī cilvēks tomēr raugās, lai uzturs būtu pilnvērtīgs?
Jo būtībā ar pareizu, pilnvērtīgu uzturu var uzņemt pilnīgi visus vitamīnus. Ja kāds vēlas uzņemt tos papildus, vispārīgā likumība ir tāda, ka divkārtīgās fizioloģiskās devās vitamīni skādēt nevar (par normām var izlasīt gan internetā, gan grāmatā Uztura mācība, kas veidota, ņemot vērā Latvijas apstākļus un pieejamo pārtiku).
Liela problēma mūsdienās daudzās ģimenēs ir nemitīgā steiga un stress – tā, ka nav laika pat vienreiz dienā apsēsties visiem kopā pie galda un mierīgi paēst labu, veselīgu, mājās gatavotu ēdienu. Tā vietā vecāki uzkož kaut ko pa ceļam, bērniem atstāj izvārīt cīsiņus, vakarā nevienam nav spēka neko gatavot – pasūta picu…
Svarīgākais ikdienas uzturā ir tas, lai būtu gan makro (olbaltumi, ogļhidrāti, tauki), gan mikro (vitamīni, minerālvielas) uzturvielas un – lai uzturs būtu iespējami daudzveidīgs un vienkāršs, dabisks.
Jāēd pēc iespējas krāsaināk – lai uzņemtu, piemēram, A provitamīnu, no kura organismā veidojas A vitamīns, katru dienu jāapēd kāda sauja pēc iespējas spilgtākas krāsas dārzeņu, kuros ir vērtīgie antioksidanti, karotinoīdi, piemēram, burkānus, brokoļus, lapu kāpostus, paprikas. Jo krāsaināk, jo labāk!
Mana pieredze rāda, ka daudziem cilvēkam uzturā varētu būt par maz olbaltumvielu, īpaši dāmām un kungiem cienījamos gados, tāpēc mans ieteikums – pirmkārt, katru dienu katrā ēdienreizē iekļaujiet kaut ko no biezpiena (vājpiena!) vai siera, gaļas vai zivs. Nevis UN, bet VAI! Otrkārt, katram jāraugās, lai netiktu ēsts pārāk daudz tauku? Jo, ja tauku ir par daudz (piemēram, lieka speķa šķēle), tie ļoti viegli pārvēršas paša cilvēka taukos. Bet pilnīgi bez taukiem iztikt arī nevar, citādi būs pagrūti uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus. Treškārt, ja ietur kādu notievēšanas diētu (līdz 1000–1200 kcal dienā), iespējams, vajadzētu palietot arī kādu polivitamīnu kompleksu.
Ir jāuzmanās gan no D vitamīna trūkuma, gan arī no tā pārmērīgas lietošanas – tagad izpētīts, ka D vitamīns ir nozīmīgs ne tikai kaulu vielmaiņai, bet arī daudzās citās sarežģītās sistēmās organismā, tomēr, ja to uzņem stipri par daudz, var rasties neatgriezeniskas (!) izmaiņas nieru un sirds asinsvados.
Lai dabiski uzņemtu D vitamīnu, no aprīļa līdz pat novembrim jāstaigā iespējami plikākiem – aukstākā laikā vismaz bez cimdiem un cepures, lai saule tiek klāt ādai. Bet rudenī un ziemā D vitamīnu var padzert papildus – par devām gan ieteicams konsultēties ar ārstu.
Kādas pazīmes liecina par vitamīnu trūkumu? Biežas saslimšanas ar vīrusiem, saaukstēšanās. Neveselīga sejas ādas krāsa, nespodri, pastiprināti izkrītoši mati, trausli, lūstoši nagi, mutes kaktiņu plīsumi. Asins analīzēs par problēmām ar uzturvielām var liecināt aknu proves – ASAT, ALAT rādītāji, sārmainā fosfotāze, triglicerīdi… Tomēr atkal – jāskatās individuāli, nevajag analizēt savas analīzes bez ārsta klātbūtnes.»
