Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
13
-
0
-
0
-
3
-
0
-
2
-
0
-
Antropozofija ir filozofiska mācība, kuru 19. gadsimtā radīja vācu filozofs Rūdolfs Šteiners – tai pamatā priekšstati par zināšanām par garīgo spēku cilvēkā uz Zemes un kosmosā. Viens no tās pamatmērķiem ir zinātnes, mākslas un reliģijas apvienošana.
Bērnība slimnīcās
Gita Gaņģe pie antropozofās medicīnas nonāca, meklējot ceļu, lai izārstētos pati. Viņa ir sertificēta ģimenes ārste un jau 11 gadu arī sertificēta antropozofās medicīnas ārste, strādājusi arī AIDS profilakses centrā un vadījusi Cilmes šūnu banku.
«Mana bērnība pagāja slimnīcās un sanatorijās – man bija smaga astma, plaušu karsoņi, pleirīti, plaušu saaugumi. Vairākas reizes biju komā pēc smagām astmas lēkmēm, piedzīvoju trīs klīniskās nāves. Kad man bija 16 gadu, ārsti paziņoja, ka būšu invalīde uz mūžu un visu mūžu man būs jālieto stiprās zāles, no kurām jutos kā narkomāne,» stāsta Gita Gaņģe. Tobrīd viņa sapratusi, ka tādu dzīvi nevēlas. Saplēsusi ārstu dotos papīrus un sākusi pati meklēt ceļu uz ārstēšanos.
Gita mācījās medicīnas skolā un pēc tam – par spīti slimojot garām palaistajām mācībām – pati sagatavojās eksāmeniem, izturēja konkursu un sāka studēt medicīnu. Iestājās. Papildus obligātajiem studiju priekšmetiem viņa jau tad meklēja informāciju un mācījās, ko vien varēja: par jogu, par tējām, par diētām – visu iespējamo, lai atrastu ceļu, kā tikt vaļā pašai no savas slimības.
Agri cēlās un vingroja, gāja kontrastdušās – lai, par spīti slimībai, varētu mācīties un pabeigt medicīnas studijas, režīms bija ļoti stingrs.
«Bet tas man deva pārliecību, ka tas, ko daru, darbojas,» uzskata Gita. Viņa atceras, ka jau kopš bērnības instinktīvi meklējusi kaut ko, kas palīdzētu. Pēc kārtējās nonākšanas slimnīcā, kad kļuva labāk, slimnīcas teritorijā atradusi skudru pūžņus, mērcējusi tur zariņu un laizījusi skudruskābi. «Tikai pēc tam es sapratu, ka tā bija neapzināta zāļu meklēšana – skudruskābe jau arī atveseļo!»
Savos meklējumos Gita Gaņģe, jau būdama ārste, lekcijā par antropozofiju iepazinās ar antropozofo ārsti Māru Meijeri. Un Māra viņai palīdzēja nokļūt konferencēs par antropozofo medicīnu. «Visu uzreiz nebija viegli saprast, bet es apjautu: tas ir mans! Tas man bija kā svaigs gaiss! Un apstiprināja daudz ko, ko biju sapratusi jau pirms tam. Tikai nezināju, ka ir tādi ārsti, tāda medicīna un tāda filozofija,» atceras Gita. Zināšanas par antropozofo medicīnu viņai beidzot ļāva atteikties no gadu desmitiem lietotajiem astmas medikamentiem. Tas šķitis kā brīnums – justies veselai!
«Kad visam izej cauri pats, tad arī saproti, kā tas ārstē. Saproti, kā darbojas klasiskā medicīna – arī tā, protams, ir vajadzīga, taču jāizmanto uzmanīgi. Bet vislabākais rezultāts ir tad, ja tās abas var sakombinēt,» uzskata ārste. Gitai Gaņģei ir ģimenes ārsta sertifikāts, Šveicē iegūts antropozofās medicīnas ārsta sertifikāts un arī Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts antropozofajā medicīnā.
Redz visu vienoti
Antropozofā medicīna balstās uz dziļu un sarežģītu filozofiju. Šī medicīna cilvēku redz kā vienotu kopumu un klasiskajai medicīnai pievieno izpratni, ka eksistē arī garīgā pasaule un cilvēka veselību nosaka vairāki līmeņi: fiziskais, ēteriskais, astrālais un es jeb paša noteiktais individuālais. Pēc šiem uzskatiem klasiskie medikamenti iedarbojas tikai uz fizisko ķermeni, taču slimības dzimst citur – astrālajā ķermenī jeb dvēselē. Kad tā tiek dziedināta, vesels kļūst arī fiziskais ķermenis. Un cilvēka paša ķermenī atrodas visi spēki, lai izārstētos.
Bet, lai nesaslimtu, pieaugušajam jādzīvo un bērnam jāaug veselīgā vidē – gan garīgi, gan fiziski, gan dvēseliski veselīgā. Starp citu, no antropozofijas uzskatiem izaugusi arī valdorfskolu pedagoģija.
Arī zāles ir dzīvas
Kā notiek ārstēšana? Vispirms jāsaprot, kuru īsti ārstēt, piemēram, ja pie ārsta ierodas māte ar slimu bērnu, paralēli jāārstē arī mamma, jo bērns slimo tad, ja jūt mātes iekšējo nemieru.
Gita uzskata, ka cilvēkam kā garīgai būtnei antropozofā medicīna svarīga tāpēc, ka katra cilvēka slimība noris individuāli.
Saviem pacientiem viņa nereti savieno klasiskās zāles ar antropozofajām, sevišķi tad, ja klasiskās ir lietotas ilgi, un tad parasti ir iespēja samazināt šo zāļu devu. Viņa gan izmanto parasto diagnostiku un analīzes, gan vajadzības gadījumā izraksta antibiotikas. Taču par iedarbīgākajiem atzīst antropozofās medicīnas līdzekļus. Šai medicīnas jomai ir pašai savas zāles. Tās gatavo no ārstniecības augiem, no minerāliem, no dzīvnieku valsts izejvielām (visbiežāk no tām, kas saistītas ar bitēm vai skudrām).
Antropozofās zāles gatavo tikai no biodinamiski audzētiem, ļoti tīriem augiem pēc ļoti stingriem standartiem. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka atbilstoši antropozofās medicīnas uzskatiem augam ir dvēsele, un ķimikālijas šo dvēseli var iznīcināt. Zāles gatavojo, izmanto arī īpašu metodi – ritmizēšanu. Tā ir maisīšana un sakratīšana saskaņā ar dabas ritmiem, lai zāles būtu dzīvas un iedarbīgas. Varētu teikt, ka šo zāļu gatavošanas process ir alķīmija – medikamenti tiek gatavoti pēc ļoti senām receptēm.
Tāpat kā homeopātijā, arī antropozofajiem medikamentiem nav negatīvu blakņu. «Man, ārstei, tas liekas ļoti būtiski – nekaitēt.
Bet pats svarīgākais ir tas, šīs zāles parāda orgānam, kāda ir viņa īstā funkcija – kāda tā bija, kad šis orgāns vēl nebija slims –, it kā atved atpakaļ veselajā stāvoklī. Parāda, kurp tiekties, lai atveseļotos!» stāsta ārste. Turklāt antropozofie medikamenti nenomāc normālo slimības gaitu, līdz ar to notiek pilnvērtīga atveseļošanās. Tikai precīzi jāsaprot, kādi augi un to daļas katram konkrētajam cilvēkam vajadzīgi. Jo te nav vispārīgu ārstēšanas vadlīniju, bet, tāpat kā homeopātijā, katrs cilvēks jāizprot kopumā.
«Dievs Zemi radīja tādu, lai cilvēks šeit varētu izdzīvot, te ir viss, kas mums nepieciešams: ēdiens, gaiss, ūdens un zāles. Un viss, kas ir apkārt, nodrošina veselību. Ja cilvēka izpratne ir tik dziļa, ka viņš pats spēj kontaktēties ar dvēselisko augu pasauli, iespējams, nemaz nevajag augu plūkt un izgatavot zāles, bet var ārstēties, ieejot mežā pie šiem augiem. Tikai jāpalūdz palīdzība,» skaidro Gita Gaņģe.
Būtiski arī tas, ka antropozofijā augu uztver kā dzīvu būtni ar dvēseli. «Mēs varam augus saklasificēt – šis ir ēdams, šis indīgs utt. –, bet neapjaušam, ka arī augs ir tāda pati būtne kā mēs un sastāv no neredzamām elementārbūtnēm: ja tu ieej pļavā un pasmaržo ziedu, šī smarža ir elementārbūtne, kas lidinās tev apkārt, – silfa,» Gita pieskaras antropozofijas dziļumiem.
Viņa arī māca pacientiem pašiem gatavot apliekamos – kartupeļu, kāpostu, pelašķu, ingvera, biezpiena, sinepju, vaska…
Līdztekus zālēm ir arī citas terapijas, piemēram, eiritmija, kas ārstē caur mūziku un kustībām, ritmiskā masāža, kur lieto eļļas un metālus, lai spēcinātu orgānus, izmantota mākslas un mūzikas terapija.
Ārsts iesaka gan zāles, gan citas terapijas, gan diētu, gan režīmu.
Antropozofo medicīnu izvēlas tie pacienti, kuri gatavi paši domāt līdzi un mainīt arī dzīvesveidu, jo stāsts jau ir par to, ka kaut kas dzīvē ir jāmaina, – ne jau velti ir atnākusi slimība. «Šo medicīnas nozari izvēlas cilvēki, kuri grib normāli dzīvot un paši kontrolēt savu dzīvi, nevis ļaut, lai viņus kontrolē zāles,» uzskata Gita Gaņģe.
Pēc antropozofijas uzskatiem, slimības cilvēkam ir nepieciešamas – lai mācītos. Tās mūs dara nobriedušus – bērnībā stiprina imunitāti un sagatavo tālākajai dzīvei, pieaugušā vecumā ļauj dvēseliski nobriest, bet vecumā sagatavo aiziešanai un māca tuvoties garīgajai pasaulei.
Mēs bieži pieļaujam kļūdu, pēc saslimšanas neuzņemoties atbildību paši, bet visu atstājot ārstu ziņā. Jo slimība tiek sūtīta pacientam, nevis ārstam, un patiesībā cilvēkam ar savu slimību – jā, lai arī ar ārsta palīdzību, – tomēr jātiek galā pašam.
Der zināt
- Antropozofās medicīnas sākums meklējams 1921. gadā, kad Ita Vegmane Šveicē atvēra pirmo antropozofās medicīnas klīniku. Teorētiskos pamatus doktore Vegmane izstrādāja kopā ar antropozofiskās filozofijas tēvu vācu filozofu Rūdolfu Šteineru.
- Šajā medicīnas nozarē veselība tiek uztverta kā dinamisks līdzsvars starp fizisko un garīgo.
- Antropozofo medicīnu drīkst apgūt tikai akadēmisko izglītību ieguvuši diplomēti ārsti.
- Latvijā antropozofā medicīna kā ārstniecības metode oficiāli reģistrēta kopš 2012. gada.
- Mums ir gan vairāki sertificēti antropozofās medicīnas ārsti, gan Latvijas Antropozofo ārstu asociācija.
- Antropozofās medicīnas preparātus Latvijā var iegādāties tikai vienā – Stomatoloģijas institūta – aptiekā (pasūtīt tos var arī citās aptiekās, bet tad tas notiks sarežģīti un ilgi). Tos var pasūtīt arī internetā.
- Šīs medicīnas klīnikas ir Vācija, Šveicē, Zviedrijā, Itālijā un citur pasaulē, un tā tiek izmantota vairāk nekā 60 pasaules valstīs.
Nākamvasar pamēģini!
- Bērza lapu jaunības eliksīrs
Šovasar to vairs nevarēsi pagatavot, jo vajadzīgas tieši jaunas bērza lapas – tādas, kas plūktas līdz vasaras saulgriežiem. Saplūc kilogramu bērza lapu un pasaki kokam par tām paldies. Lapas vienu dienu apžāvē, tad aplej ar uzvārītu tīra avota ūden (vajadzēs trīs ar pusi litrus), samaisa un dienu patur. Nākamajā dienā uzkarsē, samaisa un ļauj pastāvēt vēl vienu dienu.
Trešajā dienā atkal uzkarsē, samaisa, šķidrumu nolej un pievieno tam kilogramu cukura, izmaisa un liek uz mazas uguntiņas karsēties. Pakarsē, noņem no uguns, ļauj atdzist, sapilda pudelēs un liek ledusskapī. Lieto pa ēdamkarotei katru rītu kopā ar glāzi ūdens. Bērza lapu jaunības eliksīrs tīra locītavas un asinsvadus, palīdz šūnām ilgāk saglabāt jaunību.
Kā saglabāt veselību?
- Galvenais ir dzīves ritms – miega, darba un atpūtas režīms un gadskārtu ritmu ievērošana.
- Ēd sezonas un mūsu zemē augušus augļus un dārzeņus! Ziemā – tikai tos, kurus var saglabāt!
- Pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas jāēd divreiz mazāk nekā jaunībā un jākustas divreiz vairāk.
- Ja jāsteidzas, tad labāk nepaēst, nekā paēst steigā.
- Bads ārstē.
- Veselību ieaudzina no bērnības – ar savu paraugu un sarunām.
- Katru dienu cieši apskauj savu bērnu un pasaki, ka mīli viņu.
- Kad nezini, kā rīkoties, nemeklē uzreiz internetā, bet vispirms pameklē atbildi sevī. Kustini smadzenes un nepazaudē domāšanas spēju! Tas palīdz arī pret Alcheimera slimību.
- Izveido pati savas dzīves pozitīvo plānu ar saviem mērķiem un uzdevumiem. Un nevienam neļauj to izjaukt!
