Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Katra sieviete ir citādas ķermeņa uzbūves, ko nosaka ļoti daudzi faktori, un arī tas, kā, gadiem ejot, izskatīsies mūsu vēderiņš, atkarīgs no vairākiem aspektiem.
Proti, vai bijušas grūtniecības? Cik? Kāds ir vēdera muskuļu stiprums un garums? Kā anatomiski novietots iegurnis?
Ja iegurnis, piemēram, dabiski vērsts uz priekšu un sēžamvieta ir nedaudz atšauta, arī taisnajiem un slīpajiem vēdera muskuļiem jāmēro garāks ceļš, lai piestiprinātos pie citām struktūrām, un tas rada lielāku slodzi uz vēdera priekšējo sienu, tāpēc tā iestiepjas.
Galvenie vainīgie
-
Diastāze
Taisnie vēdera muskuļi attālinās cits no cita, nav tik cieši līdzās, kā tam vajadzētu būt, un šādā veidā tiek iestiepta baltā līnija (līdzīga vistas filejas plēvei), kas satur muskuļus kopā.
Rezultātā veidojas tāda kā trūce, jo iekšējos orgānus tagad balsta nevis stingri muskuļi, bet tikai šī plēve.
Fizioterapeits, sporta ārsts vai cits ārsts diastāzi noteiks, tev esot guļus stāvoklī. Sasprindzinot vēdera presīti un mazliet paliecoties uz augšu, – šajā brīdī diviem vertikālajiem muskuļiem (tie ir taisnie vēdera muskuļi), kas atrodas virs nabas, būtu jāsakļaujas. Ja tas nenotiek un spraugā var ielikt pirkstus, atkarībā no tā, cik liela ir nosacītā bedre, speciālists diagnosticē diastāzi.
Ja diastāze ir izteikta, slaidāku vidukli ne vienmēr tu iegūsi, tikai un vienīgi vingrojot.
Var nākties veikt vēdera plastikas operāciju, kuras laikā vēdera taisnos muskuļus novieto dabiskajā vietā, lai tie pildītu savu funkciju.
Reizēm, kad diastāze tiešām ir ļoti izteikta un vēdera priekšējā siena stipri izvelvējusies, šāda operācija nepieciešama arī veselības dēļ, jo, gadiem ejot, muskuļu audi mainās, tie kļūst vēl vaļīgāki, tāpēc var palielināties risks, ka diastāzes dēļ nav pasargāti ārējie orgāni.
-
Hormonālas izmaiņas
Saistaudus, kam ir liela nozīme orgānu un locītavu saturēšanā pareizā novietojumā un to aizsargāšanā, ietekmē hormoni. Estrogēns un progesterons strādā pie tā, lai saistaudi būtu elastīgi, spējīgi pielāgoties.
Taču hormonālās izmaiņas, kas pēc piecdesmit gadu vecuma skar katru sievieti, tos vājina.
Rezultātā presītes muskuļi grožus palaiž vaļīgāk, tāpēc sieviete ap sešdesmit gadu vecumu pēkšņi pamana, ka jostasvietā kļuvusi dūšīgāka.
-
Vāja muskulatūra
Muguras muskuļi, sānu muskulatūra un vēdera muskuļi veido vienu kopēju telpu. Piemēram, veicot pietupienus, vēdera priekšējā siena ir kā stingra priekšpuse, mugura un tās muskulatūra – kā stingrs balsts aizmugurē, bet iekšējie orgāni ķermeņa vidū veido tādu kā gaisa spilvenu.
Ja vēdera priekšējā siena nav spēcīga, tā ļaujas izvelvēties, pastiepties.
Savukārt, ja muguras muskulatūra nav stingra un stabila, tā ļauj kustēties iegurnim un kā pa ķēdīti tālāk ietekmē arī balsta spējas vēdera sienā.
Organismā viss ir savstarpēji saistīts. Vēdera muskulatūrā ir vairāku veidu muskuļu šķiedras. Vienas no tām ir tā dēvētās ātrās šķiedras, kas jau no dabas spēj žigli reaģēt un noturēt stingru muskulatūru tad, kad mums to nepieciešams sasprindzināt, – hops, un ir!
Taču, ja muskuļi netiek regulāri trenēti, ātrās šķiedras kļūst vājākas, to reakcija vairs nav tik ātra, un tās nespēj pildīt tām doto uzdevumu – balstīt iekšējos orgānus.
-
Hroniskas sāpes jostasdaļā
Ja kaut kas sāp, tas rada diskomfortu, un cilvēks cenšas atrast pozu, kurā diskomforts ir mazāks. Savukārt šie ērtuma meklējumi rada disbalansu citās ķermeņa vietās – atslābina vai sasprindzina kādus citus muskuļus.
Vietā, kur sāp, arī ķermenis pats mēģina sev palīdzēt.
Muskuļi saspringst kā neredzams pārsējs, lai šādā veidā saudzētu, pasargātu smeldzošo rajonu, un citi – pretēji novietotie – muskuļi ne vienmēr spēj turēt līdzi šim sasprindzinājumam.
-
Tauku izgulsnēšanās
Ja tauki izgulsnējas zemādā, tas parasti notiek vienmērīgi, un cilvēks vienkārši kļūst dūšīgāks. Savukārt tā dēvētā ābola tipa aptaukošanās ir tad, kad tauki vairāk izgulsnējas ap iekšējiem orgāniem un vizuāli lielāks kļūst tieši vēders, bet pārējais ķermenis paliek slaids.
Kādā veidā sievietēm katrai tauciņi izgulsnējas, lielā mērā nosaka ģenētika.
Prognozēšanā nedaudz palīdz palūkošanās uz tuvākajiem asinsradiniekiem. Piemēram, ja mammai brieduma gados kļuvis apaļīgāks tieši viduklis, iespējams, tā būs arī meitai. Pieredze rāda, ka tauku krokas uz vēdera un muguras ir biezākas nekā, piemēram, uz rokām vai citviet ķermenī. Tas izskaidro vēl kādu niansi…
Proti, rokas un kājas mēs ikdienā aktīvi kustinām – audi darbojoties tiek iestiepti, tad atkal saīsinās.
Šādā veidā tiek izkustināti arī zemādas tauciņi, tādēļ kustīgajos ķermeņa rajonos tie tik daudz neizgulsnējas. Savukārt ķermeņa vidus lielākoties ir statiskā pozīcijā. Pat ja tu aktīvi nodarbojies ar skriešanu vai riteņbraukšanu, ķermeņa vidus tiešā veidā kustībās nepiedalās, līdz ar to viduklim nav lielas amplitūdas kustību.
Zemādas audi šādā situācijā ir mazkustīgi, un, tā kā taukaudi jau pēc sava rakstura ir pasīvie zēni, tajos dabiski notiek daudz lēnāka vielmaiņa, nekustoties tajos tauciņi izgulsnējas vēl vairāk.
-
Iekšķīgas kaites
Mūsu organisms ir ļoti gudrs, un, ja kaut kur skeletā ir sāpīga vieta, ap to dabiski veidojas muskuļu buferis, lai šo vietu aizsargātu un pasaudzētu.
Savukārt, ja kāda kaite vai iekaisums radies iekšējos orgānos, piemēram, ginekoloģiska kaite, problēmas ar gremošanu, tiem piemīt tendence izplesties, lai iegūtu sev vairāk vietas.
Tātad, lai vēderā visam pietiktu vietas, ieplešas jeb fizioloģiski atslābinās arī vēdera priekšējā siena, un tādēļ vēders izskatās lielāks.
