Kas notiek ar ķermeni viegla skrējiena laikā?

Veselība
Ieva Smilga
Ieva Smilga
3. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Sākot skrējienu, jutīsi enerģijas pieplūdumu, un var pārņemt sajūta, ka skriet nemaz nav tik grūti un šādi varētu visu dienu. Tas tāpēc, ka līdz ar aktīvāku kustību ķermenī paātrinās vielmaiņas procesi – pārvēršot vienas sarežģītas molekulas par citām, pastiprināti tiek ražota enerģija. Konsultē trenere Anita Kažemāka.

Pirmajās 30 sekundēs

Enerģijas ražošanai ķermenis izmanto glikozi, kas tikusi uzkrāta muskuļos un asinīs. (Šī iemesla dēļ skriešana ir viens no veidiem, kā cīnīties ar augstu cukura līmeni asinīs.) Savukārt glikozi uzņemam ar ēdienu.

Vienvārdsakot – kaloriju dedzināšanas mašīna uzņem apgriezienus. Parasti stundā sadedzinām, piemēram, 150 kaloriju, bet skrienot, iespējams, līdz 700–800.

Pirmajā minūtē

Lai ķermenis veiksmīgi pārvērstu glikozi enerģijā, nepieciešams skābeklis, tāpēc elpošana pamazām kļūst aizvien smagāka. Sirds sāk sisties straujāk, un palielinās pulss. Palielinās arī asins plūsma muskuļu virzienā, lai tos nodrošinātu ar nepieciešamo enerģiju.

Skrējiena laikā muskuļi ir prioritāte, citus orgānus, kas tieši nepiedalās skrējienā, atstājot otrajā plānā.

Viens no tiem ir kuņģis, kura darbība skrējiena laikā samazinās, – šī iemesla dēļ pirms skrējiena nav ieteicams ieturēt lielāku maltīti, kuņģis nespēs to pilnvērtīgi sagremot.

Pirmajās piecās minūtēs

Ķermenis pieprasa enerģiju, un muskuļos veselīgos daudzumos sāk izdalīties pienskābe, kas ir paātrinātās vielmaiņas blakusproduktus. Līdz ar pienskābju izdalīšanos smadzenes saņem signālu, ka ķermenis nonācis fiziska stresa situācijā.

Cukura un skābekļa dedzināšana paaugstina ķermeņa temperatūru, un, lai izvadītu ārā siltumu, ķermenis sāk pastiprināti apasiņot ādu (tāpēc vaigos parādās veselīgais sārtums) un izdalīt sviedrus, cenšoties novērst pārkaršanu.

Desmitā minūte

Ja trenējies un uzturi sevi pieņemamā fiziskā formā, ķermenis ir iemācījies, kā slodzes laikā efektīvi regulēt enerģijas veidošanas procesus un skābekļa patēriņu. Šajā brīdī nogurumu vēl nevajadzētu just.

Citādi ir tad, ja šis ir sezonas (vai dzīves) pirmais skrējiens. Tad jau desmitā minūte var šķist kā gatavais murgs. Ķermenis nezina (vai ir aizmirsis), kā efektīvi izmantot pieejamo enerģijas daudzumu un skābekli. Muskuļi pieprasīs vairāk enerģijas, nekā ķermenis spēs saražot, tāpēc temps sāks mazināties. Arī skābekļa būs par maz, līdz ar to muskuļi sāks pastiprināti ražot pienskābes, pēcāk radot muskuļu sāpes.

Labākā izeja no šīs situācijas – pamazām trenējot izturību, pieradināt ķermeni pie slodzes.

Pēc skrējiena

Iespējams, ķermenis brēks, ka skrējiens bija grūts un prasīja piepūli, tomēr ir kāds orgāns, kurš par šo izkustēšanos ir stāvā sajūsmā. Smadzenes. Papildu skābeklis un asinsrites paātrinājums smadzenēm sniedz tonusu, palīdz tām labāk fokusēties darbiem un domām.

Pēc slodzes smadzenes jūtas uzlādētas, nereti tām sāk klausīt arī pārējais ķermenis, un pēc nelielas atpūtas tam ir vairāk enerģijas nekā skrējiena sākumā.

Pēc skrējiena vielmaiņa turpina strādāt turborežīmā, kā arī izdalās dopamīns – labsajūtas hormons, kas nereti samazina apetīti, tāpēc tūlīt pēc laba skrējiena reti kuram prātā ir doma par cepeti.

Skrien sirdij

Skriešana ir viens no labākajiem sirds treniņiem – viegls 5–10 minūšu ikdienas skrējiens samazina iespēju, ka cilvēku nākotnē varētu piemeklēt sirdstrieka vai sirdslēkme.

Pētījumos arī pierādīts, ka skrējējiem ir līdz 45% zemāks risks saslimt ar kādu no kardiovaskulārajām slimībām.

 

Skrien stiprākiem kauliem

Katru reizi, kad skrienot kāja saskaras ar zemi, trieciens rada stresu kauliem. Lai izvairītos no traumām, tie pielāgojas situācijai, laika gaitā kļūstot blīvāki. Jā, tas ir labi, jo mazina iespēju salauzt kaulus, piemēram, krītot.

Skrien veselīgai ādai

Skrējiena laikā āda tiek apasiņota vairāk, nekā sēžot dīvānā. Tas nozīmē – tā saņem daudz vairāk gaisa un barības vielu, kas savukārt palīdz aktīvāk ražot kolagēnu.

Skrien redzei

Acis un laba redze noteikti nav pirmais, kas nāk prātā, runājot par skriešanas lielākajiem ieguvumiem. Tomēr ir atklāts – regulāriem skrējējiem pastāv mazāka iespēja, ka izveidosies katarakta jeb acs apduļķošanās. Šī ir viena no biežākajām ar vecumu saistītajām redzes problēmām, kas var radīt arī redzes zudumu. Tas, kāpēc skrējējus tas piemeklē retāk, tiek saistīts ar faktu, ka kataraktu var izraisīt diabēts un augsts asinsspiediens, ko iespējams mazināt tieši ar skriešanu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+