Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tu varbūt brīnies, kāpēc vispār tagad būtu jārunā par karstuma viļņiem, jo ne savu radinieču, ne draudzeņu un kolēģu lokā nezini nevienu (!), kam tādi būtu… Tad es tevi apsveicu! Tu esi no laimīgajām, kam pāreja no viena sievietes dzīves posma citā norit mierīgi un līdzsvaroti.
Taču ir arī sievietes, kam notiek citādi. Iedomājies situāciju… Viņa savos četrdesmit deviņos gados beidzot sastapusi sapņu vīrieti, veidojas attiecības… Vai arī sieviete ir savas karjeras virsotnē un lasa lekciju uzņēmējiem vai jauniem, foršiem studentiem, un brīdī, kad visu skatieni pievērsti viņai, sieviete pēkšņi pietvīkst, augumu pāršalc svelme, izsitas sviedri. Kā viņa var justies?! Tas ir tikpat kā uz pieres pēkšņi iespīdētos luminiscējošs uzraksts – vairs neesmu auglīga!
Labi, ja viņai ar pašapziņu viss kārtībā, – kā Samantai no seriāla Sekss un lielpilsēta, kura līdzīgā situācijā visiem klātesošajiem mikrofonā tā arī publiski paziņoja: «Jā, man ir klimakss, man ir karstuma viļņi!» Bet, ja nu konkrētās sievietes pašapziņa šajā jomā klibo, sajūtas tik tiešām var būt nogalinošas. Nepatīkamas arī tad, ja ar tavu pašapziņu viss ir kārtībā. Jo šādi karstumi vienkārši traucē arī strādāt. Piemēram, ārste, kura konsultē pacientu un pēkšņi nosvīst…
Sākumā karstuma viļņi biežāk uznāk naktīs, tie var traucēt miegā, sieviete neizguļas. Dažām komplektiņā ar karstumiem nāk līdzi arī nervozitāte, nomāktība, slikts garastāvoklis, un parasti šādas situācijas visvairāk pārdzīvo sievietes, kuras strādā ar cilvēkiem. Sievietes vadošos amatos, augstskolu pasniedzējas, skolotājas, mākslinieces, ārstes.
Kurš scenārijs būs tavējais? To nevar paredzēt. Mans padoms: painteresējies, kā bija tavai mammai. Simtprocentīgas sakarības tur nav, un tomēr.
Kāpēc viļņi rodas?
Sievišķais hormons estrogēns dod mums enerģiju. Viena no vietām, kur estrogēns izstrādājas, ir olnīcas. Izpētīts, ka olnīcu funkcija pamazām sāk izsīkt jau no 35 gadu vecuma.
Protams, ka sieviete pati fiziski to vēl nejūt, bet, tuvojoties menopauzei, parādās arī pirmie simptomi. Organisms sajūt hormonu trūkumu, it sevišķi estrogēna, bet estrogēns ir tas musketieris, kurš atbild arī par organisma iekšējo termoregulācijas sistēmu galvas smadzenēs. Tātad tās vairs nesaņem tik precīzus impulsus, un smadzenēs rodas signāls – organisms ir pārkarsis! Sākas karstuma vilnis, un izsitas sviedri, lai atvēsinātu it kā sakarsušo miesu. Ar svīšanas palīdzību ķermenis strauji atdziest, kļūst vēsi, un var sākties drebuļi.
Karstuma viļņi mēdz būt dažādi. Cik ilgi? No dažām sekundēm līdz četrām minūtēm. Cik bieži?
Ir sievietes, kas karstuma viļņus izjūt 4–5 reizes dienā, ir, kas vairākas reizes stundā, bet citas – pāris reižu nedēļā vai retāk.
Atšķiras arī karstuma viļņu intensitāte. Vilnis var būt tik izteikts, ka redzams no malas, – sieviete pietvīkst, uz ādas izsitas sviedru lāses, un tas nav kontrolējami. Bet ir sievietes, kuras vilni tikpat kā nejūt, – jā, man kādreiz ir mazliet karsti, un tas arī viss.
Ko piedāvā medicīna?
Pierādīts, ka menopauzes hormonālā terapija ir visrezultatīvākā, ko var lietot, lai pasargātu sevi no karstuma viļņiem.
Vispirms tev būs jāveic dažādas analīzes un izmeklējumi. Dzemdes kakla pārbaude, ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, mamogrāfija, asinsanalīzes – jānosaka hormoni, lipīdi, cukura līmenis, jāpārbauda vairogdziedzeris…
Ginekologam ir jāpārliecinās, vai karstuma vilni patiesi izraisījusi menopauze.
Karstumam var būt arī citi iemesli, piemēram, vairogdziedzera vai virsnieru saslimšana.
Kamēr sieviete veic nepieciešamās analīzes, tas ir arī pārdomu laiks, vai viņa izmantos menopauzes hormonālās terapijas iespējas. Patiesībā ir ļoti svarīgi, lai sieviete pati būtu gatava lietot hormonus. Lai gan pieņemts, ka hormonu preparātu iesaka lietot, ja ir izteikti karstuma viļņi, kas sievietei traucē ikdienā, tomēr arī jāsaprot, ka tā nav simtprocentīgi obligāta terapija, ka tas nav tavas dzīvības vai nāves jautājums. Turklāt ne vienmēr izdodas ar pirmo izrakstīto preparātu panākt vēlamo efektu, un tad vajadzīgas devas korekcijas, varbūt pat nomainīt medikamentu, un sievietei ir jābūt gatavai to darīt.
Pacientes man dažkārt vaicā: «Dakter, jūs pati esat par hormoniem?» Protams, ārstam jābūt savam viedoklim, jo tad viņam vieglāk par to pārliecināt arī savas pacientes… Jā, esmu par hormonterapiju, ja domāju par savu veselību vai par savas dzīves kvalitāti arī vēlākos gados.
Šis ir labs brīdis, kad varu ielikt labus pamatus, jo karstumi jau ir tikai viena no menopauzes izpausmēm. Zinu, ka, lietojot hormonālo terapiju, samazināšu menopauzes vēlākās sekas – gan savus osteoporozes riskus, gan sirds un asinsvadu slimību riskus, arī visa mana kognitīvā funkcija būs saglabāta ilgāk un labāk, pasargāšu sevi no Alcheimera slimības… Cita lieta, ka hormonterapiju nedrīkst lietot jebkura sieviete. Ārstam jāzina viņas anamnēze – viņas agrākās slimības –, kā arī jāveic analīzes un izmeklējumi.
Kuras tad nedrīkst lietot hormonus? Tās ir sievietes, kuras pašas vai kāda tuva asinsradiniece – mamma vai māsa – slimojušas ar krūts vēzi, dzemdes vēzi, olnīcu vēzi. Tās ir sievietes, kurām dzīvē bijusi trombembolija vai trombflebīti, kurām bijušas smagas aknu patoloģijas.
Mazliet vairāk par krūts vēzi…
Sievietēm bieži vien radies priekšstats, ka tieši menopauzes hormonterapijas dēļ viņas vairāk slimo ar krūts vēzi, taču tā nav tiesa. Pirmkārt, klīniski pierādīts, ka, lietojot hormonterapiju, krūts vēža sastopamības biežums nepieaug, ja to lieto piecus gadus.
Otrkārt, Latvijā vairākums sieviešu, kuras ir saslimušas ar krūts vēzi, šos medikamentus nav lietojušas. Tāpēc apgalvojumi, ka hormonterapiju nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, ir pārspīlēti.
Pierādīts, ka hormoni var paātrināt tikai tā audzēja attīstību, kas jau radies.
Bet izmeklēties pirms hormonterapijas izrakstīšanas – jā, tas gan noteikti vajadzīgs. Un tieši tāpēc! Starp sievieti ar pirmsmenopauzes simptomiem (tātad arī ar karstuma viļņiem), kura ir pilnīgi vesela, un sievieti, kurai ir vai ir bijusi onkoloģiska slimība, ir ļoti liela atšķirība.
Sievietei ar onkoloģisku slimību ārsts menopauzes hormonterapiju neieteiks. Te ārstu viedoklis ir vienots – pirmām kārtām jāievēro piesardzība. Gan tāpēc, ka no medicīnas zinātnes viedokļa vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, gan arī tāpēc, ka mūsu veselības aprūpes nesakārtotības dēļ pagaidām izveidojusies situācija, ka iespējas veikt krūšu izmeklējumus ir, bet paliek pamatotas bažas par to kvalitāti. Svarīgi, ar kādu mamogrāfu krūtis tiek pārbaudītas, kurš to veic un kurš speciālists izvērtē attēlus un apraksta rezultātu. Te pagaidām vēl ir problēmas.
Ja esi gatava lietot hormonus
Hormonālie preparāti pieejami gan tabletes veidā, gan kā spreji, gan plāksteri, gan geli. Katra sieviete var izvēlēties sev piemērotāko un ērtāk lietojamo variantu.
Vissaudzīgākie skaitās transdermālie preparāti – tātad tie, kurus uzņem caur ādu, jo tiem ir vismazākā ietekme uz trombu veidošanos.
Tomēr ir sievietes, kam vienkāršāk iedzert tableti, jo tā satur abus hormonus – gan estrogēnu, gan progesteronu. Kāpēc vajadzīgi abi? Ja tev ir dzemde – tā nav izoperēta –, nepieciešams arī saudzējošais faktors endometrijam – dzemdes gļotādai –, lai hormonu lietošanas laikā neizveidotos kāda ļaundabīga slimība. Tāpēc, ja tu izvēlies estrogēnu uzņemt caur ādu, tad reizi mēnesī desmit dienas šai terapijai būs jāpievieno klāt cits hormona preparāts – mikronizētais progesterons –, un tas, lūk, ir nedaudz apgrūtinoši. Turklāt progesterons jebkurā gadījumā būs tabletīte. Tāpēc ir sievietes, kuras izvēlas uzreiz lietot tabletes, kas satur abus šos hormonus – gan estrogēnu, kas ir galvenais, kurš pasargā sievieti no karstuma viļņiem, gan progesteronu.
Pēc kā var secināt, ka terapija ir efektīva? Loģiski, ka traucējošajiem karstuma viļņiem pakāpeniski būtu jāpazūd. Bet vajadzīgas vismaz divas nedēļas, lai spētu saprast, ka notiek uzlabošanās. Nākamā kontrole pie ginekologa parasti ir pēc trim mēnešiem, tad jau ir pavisam skaidrs, vai šī terapija der… Dažkārt devu vajag palielināt, jo mēs vienmēr sākam ar iespējami mazāko. Var arī nomainīt preparātu.
Vēl jārēķinās, ka, uzsākot lietot hormonterapiju, tu lietosi to vismaz gadu, citādi nemaz nav jēgas sākt.
Hormoni nav lieta, ko var padzert ik pa brīdim vai trīs mēnešus, un viss – karstumi pazuduši! Ja karstumi vēl nebūs fizioloģiski beigušies paši, tiklīdz pārtrauksi terapiju, tie var atjaunoties. Tāpēc tev jānoskaņojas uz ilgtermiņa sadarbību ar ginekologu un arī jāatlicina noteikta naudas summa medikamentam. Kādreiz tas vajadzīgs gadu, kādreiz trīs, piecus…
Variants zaļajām meitenēm
Man gribas domāt, ka zaļās meitenes, kuras ir pret ķīmijas un arī hormonu lietošanu, pašas par sevi ir fiziski aktīvas, pareizi ēd – ka pamatā lieto pākšaugus un maksimāli samazina cukura daudzumu savā uzturā. Līdz ar to viņu iespēja – klīniski pierādīta – ir sojas preparāti, kas satur fitoestrogēnus un nopērkami kā uztura bagātinātāji aptiekā bez receptes.
Fitoestrogēni ir dabiskas, nesteroīdas vielas, kuru struktūrā ir līdzība ar sievietes ķermenī esošajiem hormoniem estrogēniem. Kad fotoestrogēni tiek apēsti, zarnu trakta baktērijas tos sašķeļ, un atšķelšanas brīdī tie iegūst estrogēna aktivitāti, uzsūcas asinīs un tad mērķorgānos saistās ar tiem pašiem estrogēna receptoriem, pie kuriem saistās arī hormonestrogēni.
Taču jāņem vērā, ka fitoestrogēni ir simtiem un tūkstošiem reižu vājāki nekā hormonestrogēni.
Tāpēc, ja ir ļoti izteikti karstuma viļņi, fitoestrogēni visdrīzāk nepalīdzēs, bet tām, kam ir nelieli karstuma viļņi, mazāka svīšana un garastāvokļa svārstības, – jā, tie var lieti noderēt. Tādi ir arī uztura bagātinātāji ar sarkano āboliņu. Savukārt, ja, divus trīs mēnešus lietojot šos fitoestrogēnu preparātus, ne par mata tiesu nekļūst labāk, visdrīzāk konkrētajai sievietei tie neder. Tiesa, tas ir par fitoestrogēniem, kas saspiesti kapsulās, taču ar pārtiku mēs tos uzņemam katru dienu – ar sojas produktiem, linsēklām, pilngraudu maizi, ķiplokiem, pētersīļiem, gailenēm…
Vēl sievietēm jāzina, ka šiem fitopreparātiem nav labo tālejošo seku, tie nepasargās no menopauzes vēlīnajiem komplikāciju riskiem, kas ir osteoporoze.
Kā vieglāk pārdzīvot karstuma viļņus?
Apģērbam jābūt elpojošam un plānākam. Parasti saka – kokvilnas, bet mūsdienās audumu tehnoloģijas ir tā attīstījušās, ka radīti lieliski sintētiski risinājumi, pat labāki par kokvilnu… Lieliska ir satīna gultasveļa – vēsāka par klasisko kokvilnu.
Tomēr svarīgākais, pie kā tiešām tev tagad jāpiedomā, ir uzturs un fiziskās aktivitātes. Atrodi savu veidu, kā izkustēties, – skriešanu, nūjošanu vai vienkārši regulāru ātru iešanu, peldēšanu. Protams, ar to no saviem karstuma viļņiem neaizbēgsi, ja tādi būs, taču tos noteikti pārdzīvosi vieglāk.
Ļoti būtiski arī, kā sieviete visu uztver. Ja viņa gaida savu karstuma vilni ar traģiku un bailēm, tas ļoti bieži arī izvēršas traģiski. Menopauze nav nekāds pasaules gals! It sevišķi, ja par šo lietu laikus aprunājas ar savu ginekologu un meklē reālus risinājumus.
