Kā rūpēties par savu mentālo veselību Covid-19 laikā?

Dzīve infekciju slimību uzliesmoja laikā, piemēram, Covid-19, var būt satraucoša, pat biedējoša un ietekmēt mentālās veselības stāvokli.

Nenoteiktības apstākļos ir dabiski just paaugstinātu stresu saistībā ar jaunās informācijas parādīšanos par slimības izplatību, garām darba stundām vai neskaidrību par ģimenes finansiālo vai veselības stāvokli.

Izjust raizes par savu, tuvinieku un draugu veselības stāvokli, par saslimušo slimības gaitu kā arī piedzīvot bailes no iespējamas saslimšanas ir dabiski.

Citi lasa

Gita Vīksne

Attiecības

«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?

Marta Kalniņa

Slavenības

«Traki. Tā notiek pirmo reizi.» Račs pēkšņi paziņo ka «bet bet» koncerts šodien Ventspilī nenotiks

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Izvēlēties uzticamus avotus

Lai saglabātu psihoemocionālu līdzsvaru, svarīgi ikdienā ievērot palīdzošus soļus. Izvēlieties uzticamus, drošus informācijas avotus, kur atrast nepieciešamo informāciju par vīrusa pazīmēm, izplatību un ieteicamām rīcības stratēģijām.

Informācijas plūsma šodien ir apjomīga un tai pat laikā nekontrolējama. Ne visiem cilvēkiem izdodas atsijāt pamatotu, patiesu informāciju no melīgas, uzpūstas informācijas. Tas var radīt dezinformētību, pastiprināt trauksmi vai, gluži pretēji, bezatbildīgu rīcību.

Nepatērē pārāk daudz informācijas

Samaziniet laiku, ko pavadiet informācijas meklēšanai par vīrusa slimību. Pārmērīga TV, radio un ziņu, kā arī interneta vietnēs pieejamās cita veida informācijas skatīšanās, klausīšanās un atkārtota pārbaude nesamazina vīrusa izplatību.

Ziņu atkārtota skatīšanās vai apstiprināšana no pārmērīgi daudz informācijas avotiem nemazinās raizes, bet tikai pastiprinās trauksmi. Rūpējieties par sevi!

Lietas, kas palīdzēs pretoties stresam

Pamata lietas, kas stiprina mūsu spējas pretoties stresam: miega režīms (pietiekams miega stundu skaits un laicīga došanās pie miera), fiziskās aktivitātes (pastaigas, vingrošana, sportiskās aktivitātes), regulāra un sabalansēta ēšana (samaziniet saldumus, kofeīna daudzumu, izvairieties lietot alkoholu), svaigs gaiss (ja nav iespējama distancēta uzturēšanās svaigā gaisā, regulāri vēdiniet telpas), hobijs vai intereses.

1. Pieņem nenoteiktību
   Mācieties pieņemt nenoteiktību! Ne visas dzīves norises ir iespējams ieplānot un kontrolēt. Sāciet ar ikdienas situācijām, piemēram, neuzstāj, lai otrs tev atbild nekavējoties, atļauj sev kaut ko neizdarīt no ieplānotā un nepārmest sev.
2. Akceptē savas emocijas
   Akceptējiet un nenoliedziet izjustās emocijas. Nenosodiet sevi, ja jūties satraukts, bēdīgs vai nobijies. Pieņem, ka izjust emocijas ir dabiska reakcija un tā ir mūsu dzīves pieredzes daļa. Savu izjūtu apspiešana un noliegšana ir tikai īslaicīgs risinājums.
   

   

3. Iedrošini citus
   Atgādiniet sev un citiem par dzīvesspēku un izturību! Pasaulē ik pa laikam ir kādas katastrofas, epidēmijas, globālas izmaņas. Taču laika griezums rāda, ka kopumā cilvēce ir izturīga un spējīga pielāgoties izmaiņām.

Ja nepieciešama palīdzība, zvani uz diennakts krīzes tālruņiem +371 67222922, +371 27722292