Hepatīts – dzīvībai bīstams arī bez simptomiem

Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane – hepatīts ir aknu iekaisums, kas var neatgriezeniski bojāt aknu audus un pat izraisīt aknu vēzi. Vīrusa hepatīts ir infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi, un tai ir vairāki veidi: A hepatīts (VHA), B hepatīts (VHB), C hepatīts (VHC) un citi (D un E hepatīts).

Šie hepatītu izraisošie vīrusi var iekļūt organismā dažādos veidos, piemēram, caur gremošanas sistēmu – dzerot netīru ūdeni, lietojot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus, neievērojot personīgo higiēnu (A hepatīts). Arī saskaroties ar inficētām asinīm, piemēram, veicot ārstnieciskas (injekcijas, zobārstniecība) vai kosmētiskas manipulācijas (manikīrs, pedikīrs, tetovēšana, pīrsingi), lietojot inficētas šļirces, dzimumkontaktu ceļā (B un C hepatīts).

Var inficēties arī sadzīves ceļā, piemēram, lietojot kopīgu zobu suku, skuvekli vai pinceti (B un C hepatīts). Tāpat hepatīts  var tikt nodots no inficētas grūtnieces bērnam.

Citi lasa

Ieva Jātniece

Attiecības

Vīrietis ar piekabi. Kā neļaut bijušajai sievai jaukties jaunajās attiecībās?

Zane Piļka- Karaļeviča

Personības

Kreipānu līdz asarām aizkustina sabiedrības atbalsts, taču viņam ir kāds svarīgs lūgums…

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Svarīgi atcerēties, ka nozīmīgs riska faktors saslimšanai ar A hepatītu ir ceļošana uz valstīm, kur ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi un netiek pietiekami kontrolēta dzeramā ūdens kvalitāte (piemēram, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā, Dienvidamerikā).

Savukārt saslimšanai ar B un C hepatītu īpaši pakļauti cilvēki, kam ir saskarsme ar citu cilvēku asinīm, piemēram, medicīnas darbinieki, intravenozo narkotiku lietotāji (biežāk tieši C hepatīts), personas, kas bieži maina seksuālos partnerus, slimo ar HIV vai seksuāli transmisīvam slimībām, kuru ģimenē ir kāds vīrusa hepatīta slimnieks vai nēsātājs, kā arī personas, kas tetovējas vai veic pīrsingu salonos, kur netiek lietoti vienreizlietojami instrumenti.

Var noritēt arī bez simptomiem

Saslimšanu ar hepatītu var atpazīt pēc tādiem simptomiem, kā dzelte (parasti vispirms dzelteni kļūst acu baltumi, vēlāk arī āda), slikta ēstgriba, nelaba dūša un vemšana, nespēks un nogurums, bezmiegs, vēdera sāpes, caureja, tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Taču īpaši bīstami ir tas, ka slimība var noritēt arī bez jebkādiem simptomiem un  tādējādi ilgstoši netikt pamanīta, uzsver ģimenes ārste.

Kā diagnosticēt?

Hepatītu diagnosticē, veicot specifiskas asins analīzes. Personām, kam ir paaugstināts inficēšanās risks, šīs analīzes ir jāveic reizi pusgadā. Savukārt, ja parādās kāds no hepatīta simptomiem, analīzes jāveic nekavējoties. Grūtniecēm analīzes jāveic, stājoties grūtniecības uzskaitē.

Vīrusu hepatītu analīzes noteikti jāveic arī, ja ir epidemioloģisks vai klīnisks iemesls, piemēram, ja veiktas medicīniskas vai citas manipulācijas, narkotiku lietošana, gadījuma dzimumsakari, nelietojot prezervatīvu, vai parādās kāds no hepatīta simptomiem.

Biežāk sastopamais – C hepatīts

Pozitīvi ir tas, ka A hepatīts Latvijā pēdējā laikā nav pārāk izplatīts – ar to gadā saslimst vien 20 – 30 cilvēku. Šīs slimības uzliesmojums bija vērojams 2008.-2009. gadā, kad ar to saslima vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, stāsta Z.Zitmane.

Pašlaik precīzu datu par to, cik iedzīvotāju Latvijā slimo ar B un C hepatītu, nav, taču tiek lēsts, ka tie varētu būt apmēram 50 tūkstoši. Pēdējos gados īpaši pieaudzis ar C hepatītu saslimušo cilvēku skaits. Pasaulē B un C hepatīts skāris jau aptuveni 500 miljonus cilvēku, savukārt Latvijā hepatīts ir konstatēts biežāk nekā Rietumeiropas valstīs, tomēr nav izplatīts tik plaši kā, piemēram, Āzijā un Āfrikā.

Profilakse

Pret hepatītu ir iespējams veikt vakcinēšanos. Lai izstrādātos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, nepieciešams saņemt divas vakcīnas devas. Imunitāte sāk veidoties divas nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas, tāpēc pirms došanās ceļojumā vakcinēšanās ir jāieplāno savlaicīgi.

Kopš 1997. gada tiek veikta visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Obligāti ir jāvakcinējas personām, kas nonāk tiešā saskarē ar pacientiem vai viņu bioloģiskajiem materiāliem. Vakcinācija pret B hepatītu ir svarīga arī visiem C hepatīta un HIV pacientiem, lai novērstu īpaši smagus aknu bojājumus. Vakcinēšanās pret B hepatītu aizsargā arī no D hepatīta, jo ar to var saslimt tikai tad, ja organismā jau ir B hepatīta vīruss.

Ir pieejamas arī kombinētās vakcīnas, kas sniedz aizsardzību gan pret A, gan B hepatītu. Diemžēl pret C hepatītu nav vakcīnas. Pacientiem, kas slimo ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties pret A un B hepatītu, lai novērstu kombinētas (A un C vai B un C hepatītu) infekcijas iespēju.

Kas ir D un E hepatīts?

Visbiežāk tiek runāts par A, B un C hepatītu, taču sastopams ir arī D un E hepatīts. D hepatīts (delta vīruss) ir ļoti reti sastopams. Inficēšanās ar to iespējama tikai tad, ja organismā jau ir B hepatīta vīruss. Slimība norisinās līdzīgi kā B hepatīts, bet smagākā formā, arī nāves gadījumi ir biežāki.

Savukārt E hepatīts ir līdzīgs A hepatītam – profilakse un simptomi abiem ir vienādi. To var pārnēsāt dzīvnieki, piemēram, cūkas. E hepatīts īpaši bīstams ir grūtniecēm – letāli ir apmēram 30% gadījumu.