Rīga +14°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Riteņbraucējiem retāk ir mehāniskā ceļā iegūtas traumas, piemēram, sastiepumi, bet traumas, kas parasti rodas pēc kritieniem lielā ātrumā, ir daudz nopietnākas. Protams, katram sportistam iegūtais savainojums atšķiras, līdz ar to arī rehabilitācija ir individuāla, tomēr ir dažas vadlīnijas, kas jāievēro visiem neatkarīgi no traumas specifikas.
Galvas traumas
Galvas traumas visbiežāk gūst, krītot no velosipēda un saņemot triecienu pa galvu. Pat ja šķiet, ka trieciens nav bijis spēcīgs, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks diagnozi un turpmāko ārstēšanu, kas visbiežāk ir miers, smagākos gadījumos – ārstēšanās slimnīcā. Ja ārsts nosaka miera režīmu, tas nozīmē, ka ir nepieciešams īsts miers un klusums, nevis gulšņāšana ar telefonu rokā pie TV ekrāna. Jāļauj smadzenēm pilnībā atpūsties un atgūties.
Tiklīdz atsāk pirmos riteņbraukšanas treniņus, jābūt piesardzīgam gan tempa, gan intensitātes ziņā. Sākumā vēlams trenēties, nepārsniedzot aerobo slodzi. Lai arī mūsdienās galvas traumas ir ļoti paši pētītas, tomēr var būt arī daudz neparedzamā. Briesmas var rasties tad, ja augstas intensitātes treniņi un sacensības tiek atsākti pārāk agri. Jā, taisnība, organisms ļoti ātri reaģē uz pārtrauktiem treniņiem – pāris nedēļu laikā samazināsies gan ātrums, gan izturība –, taču, pilnībā neizārstējot galvas traumu, var rasties komplikācijas, kas nākotnē traucēs parādīt labāko sniegumu. Labā ziņa ir tā, ka zaudētā fiziskā forma ir atgūstama īsā laikā.
Ķermeņa augšdaļas trauma
Kritienos gūtās roku un plaukstu traumas ir nepatīkamas un sāpīgas. Taču, ja vien papildus tam nav gūta cita trauma, jāsaka, ir gūts mazākais no ļaunumiem. Ķermeņa augšdaļas kaulu lūzumu gadījumā atlabšanas process ir samērā ātrs. Atkarībā no sāpju līmeņa vai traumas smaguma atsākt riteņbraukšanu var pāris dienu laikā pēc traumas gūšanas. Dažkārt viegli treniņi pat spēj paātrināt atlabšanas procesu, jo palīdz uzlabot asinsriti un labsajūtu, tādējādi veicinot dzīšanu. Uz savu galvu tā rīkoties gan nevajadzētu, vēlams saskaņot ar ārstu. Ieteicams vērsties pie sporta ārsta un fizioterapeita, kas strādā ar sportistiem. Tie zinās visefektīvākās metodes veiksmīgai un drošai atlabšanai.
Cits stāsts, ja ir lauztas ribas. Ikviens, kas ir piedzīvojis ribu lūzumu, var apstiprināt, ka jebkura darbība, kas nav gulēšana un mierīga elpošana, ir apgrūtinoša. Lauztu ribu gadījumā pacietība ir īsākais ceļš uz treniņu atsākšanu.
Ķermeņa lejasdaļas traumas
Ķermeņa augšdaļas traumu gadījumos ir redzama zelta maliņa, proti, ļoti retos gadījumos trauma ietekmē spēju pārvaldīt pedāļu mehānismu, diemžēl, ja esi traumējis ķermeņa lejasdaļu, šādu maliņu saskatīt neizdodas.
Gluži kā galvas traumu gadījumos, ja traumēta ķermeņa lejasdaļa, noteikti nedrīkst steigties ar atgriešanos pilnas intensitātes treniņu režīmā. Šajā situācijā visīsākā taciņa uz pilnvērtīgu atgriešanos treniņos un sacensībās ir kārtīgi sadziedēta trauma. Daudzi sportisti pagarina atlabšanas posmu, jo, negribot zaudēt formu, pāragri atsāk riteņbraukšanu, nesadziedējot traumēto vietu vai gūstot citu traumu.
Tiklīdz ārsts ir atļāvis atsākt riteņbraukšanu, nekādā gadījumā nevajadzētu domāt, ka jāpārvar limiti. Nav ieteicams sev noteikt mērķi – datumu, līdz kuram jābūt atpakaļ ierindā. Tādējādi koncentrēsies tieši uz šā mērķa izpildīšanu, un pacietība vairs nebūs prātā. Katram pašam jāieklausās savā ķermenī. Pāris nedēļu jābrauc mierīgi – atjaunošanās vai izturības treniņu režīmā. Tiklīdz jūt muskuļu, locītavu vai cīpslu sāpes, treniņš jāpārtrauc vai jāsamazina pretestība. Treniņu intensitāte jāpalielina lēnām un pakāpeniski. Riteņbraukšana ir ļoti pateicīga zemas intensitātes treniņiem – lēnā tempā var mērot garus gabalus nepiekūstot un nepārpūloties.
