Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Personalizētā medicīna
«Cilvēku genomos ir daudz informācijas par veselību un labklājību, un atslēga, lai piekļūtu šai informācijai, ir ģenētiskā testēšana. Tā varam efektīvāk diagnosticēt slimības, pārbaudīt ģenētisko stāvokli pirms un pēc dzimšanas, prognozēt saslimšanu risku vēlāk dzīvē. Ģenētiskās testēšanas joma attīstās neticamā ātrumā!
Tā ir mūsu nākotne, jo visas medicīnas nozares dodas personalizētās medicīnas un veselības aprūpes virzienā, arī Latvijā.
Jautājums tikai – cik ātri veselības aprūpes speciālisti tam pielāgojas, vai interesējas un izmanto to. Šis viss drīz pilnībā ienāks arī skaistumkopšanā, ilgdzīvošanā, pretnovecošanās sacensībā, jo mēs taču gribam maksimāli ilgi būt jauni un veseli, un šis ir veids, kā tam varēsim tuvoties,» skaidro uztura zinātniece Baiba Iskrova. Viņa ir viena no uztura speciālistēm Latvijā, kas jau strādā ar DNS testu sniegtajiem rezultātiem un palīdz cilvēkiem regulēt svaru, par pamatu ņemot arī gēnu sniegto informāciju.
Gēnu vara
«Svara kontekstā ģenētiskie faktori ietekmē vielmaiņu, apetītes regulēšanu, tauku uzkrāšanos un citus ar svaru saistītos aspektus. Literatūrā minēts, ka ģenētiskie faktori veido 40–70 procentus no tās ietekmes, kāds būs mūsu svars, bet konkrētu skaitli ir grūti pateikt, jo svaru ietekmē arī citi apstākļi,» skaidro uztura zinātniece.
Tātad gēnos tiešām ir ielikts daudz, bet – ne viss.
Kā konkrēti šī mantotā bagāža dzīves laikā izpaudīsies – tas ir arī ļoti atkarīgs no mūsu pašu dzīvesveida un vides. Gēni ietekmēs, piemēram, to, kā un cik ātri ēdam, kā un kur uzkrājas tauki, cik aktīvi darbojas vielmaiņa, kāds varētu būt kopējais ķermeņa masas indekss, taču vainot gēnus it visos pasaules grēkos, skatoties uz sevi spogulī, tomēr nevaram.
«Uztura speciālisti gluži labi var strādāt arī bez gēnu analīzēm – lai atrastu katram pareizo pieeju, dietologs iztaujā klientu, noskaidro visu par dzīvesveidu, paradumiem. Tālāk tiek piedāvāti izvēles varianti diētai un ēšanas paradumiem.
Izmantojot ģenētiku, tas viss notiek ātrāk, iespējams daudz precīzāk pateikt – kas tieši dzīvē jāmaina konkrētajam cilvēkam, lai maksimāli veicinātu sava svara un arī veselības labo stāvokli.
Tiesa, Latvijā uztura speciālisti lielākoties joprojām neizmanto DNS testus savās konsultācijās, jo testi nav lēti. Nav arī apmācību, kur speciālistus izglītotu testu interpretēšanā. Taču speciālistu skaits, kas spēj strādāt arī ar DNS testos iegūtajiem datiem, Latvijā palielinās.»
Nav resnuma un tievuma gēnu
Ko no testiem varam uzzināt tieši svara un tievēšanas kontekstā? Jāsāk ar to, ka nav tādu publiskajā telpā dažkārt pieminēto resnuma vai tievuma gēnu. Par svaru atbildīgie nav konkrēti gēni, bet dažādu gēnu kopums un kombinācijas. «Ir daudzi un dažādi gēni, kas ietekmē visu vielmaiņu, nevis konkrēti resnumu vai tievumu.
Dažādu gēnu varianti atbild par kaut ko pavisam konkrētu, piemēram, par apetīti, par ātrāku tauku uzkrāšanos vai to, kā izmantojam iegūto enerģiju.
Ja tikusi šāda gēnu kombinācija, nosacīti to varētu gribēties nosaukt par resnuma gēnu, jo apetīte ir lielāka, cilvēks vairāk apēd, un rezultāts ir ātrāk uzkrāti tauki, tomēr runa ir par dažādām gēnu kombinācijām,» skaidro Baiba Iskrova.
Personalizētajos ar uzturu saistītajos DNS testos Latvijā nosaka dažādas gēnu kombinācijas, kas parasti ir apvienotas tā dēvētajos dzīvesveida paneļos. Latvijā tādi gēnu paneļi ir izstrādāti divās laboratorijās, taču ir plašas iespējas atrast šādus pakalpojumu sniedzējus arī ārvalstīs un sūtīt savu DNS materiālu testēt turp.
Tiek lēsts, ka Latvijā šis pakalpojums kļūst arvien populārāks – cilvēki izmanto gan vietējās laboratorijas, gan sūta materiālu testēt uz citām valstīm.
Lielāko interesi izrādot tieši sievietes. Testos var noteikt ne tikai dažādas ar svara rādītājiem saistītas gēnu kombinācijas, bet arī citus ar svaru saistītus svarīgus rādītājus, piemēram, kā un cik labi ģenētiski noteikta vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanās vai uzturvielu tālākā izmantošana.
