Rīga +18°C 
- Vidēja
- Vidējas
- 6
- 15m (sagatavošanās)
- 2st (pagatavošana)
Sastāvdaļas:
Pamatnei:
- 250 g miltu
- 100 g mandeļu miltu
- 75 g pūdercukura
- šķipsna sāls
- 200 g auksta sviesta
- 1 liela ola + 1 olas dzeltenums
Pildījumam:
- 2–3 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta
- 200 g šokolādes
- 180 g saldā krējuma
- 30 g sviesta
Greznošanai:
- Pēc patikas žāvēti, konservēti un cukuroti augļi, rieksti un mandeles, mandeļu skaidiņas, konfektes, cukura pērlītes, dekoriņi u. c. greznojumi
Sastāvdaļas:
Pamatnei:
- 250 g miltu
- 100 g mandeļu miltu
- 75 g pūdercukura
- šķipsna sāls
- 200 g auksta sviesta
- 1 liela ola + 1 olas dzeltenums
Pildījumam:
- 2–3 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta
- 200 g šokolādes
- 180 g saldā krējuma
- 30 g sviesta
Greznošanai:
- Pēc patikas žāvēti, konservēti un cukuroti augļi, rieksti un mandeles, mandeļu skaidiņas, konfektes, cukura pērlītes, dekoriņi u. c. greznojumi
Iepazīstieties!
Mazureks ir viens no populārākajiem un tradīcijām bagātākajiem Lieldienu desertiem Polijā. Un, līdzīgi kā citi šo svētku našķi, no salduma un kalorijām tas nebaidās – galu galā Lielā gavēņa četrdesmit dienas (un daudz ilgākie ziemas mēnešu pārbaudījumi) nu ir galā!
Mazureks ir lakonisks un lielisks: tartes pamatā ir bagātīgas kviešu, valriekstu vai mandeļu (vai to maisījuma) smilšu mīklas ripulis, kam pāri tiek klāta šokolādes, marcipāna, valriekstu (vai citu riekstu) krēma kārta, reizēm arī pūdercukura glazūra, bezē vai kāds ievārījums.
Saskaņā ar priekšrakstiem, mazurekam jābūt plānam un elegantam – vēlams, ne augstākam par 4 cm, bet pēc formas aplim vai kvadrātam. Taču īstenā atšķirības – un arī izcilības – zīme te ir bagātīgā virsma, ko klāj dāsnos ornamentos izkārtoti rieksti, žāvēti augļi un ogas, konfektes, šokolādes gabaliņi, krēma ziedi un citi našķi.
Tradicionāli šie garšīgie dekorējumi tika izkārtoti baznīcas simbolikas rakstos. Mūsdienās, baznīcas ietekmei aizvien balējot, arī mazureka vaibsti mainās – tajos nu priecīgajiem svinētājiem pretī māj saulītes un taureņu spārni, plaukst pūpoli un pavasara puķes, kūņojas trusēni, cālēni, pīļuki.
Stāsts
Mazureka izcelsme tiek saistīta ar vēsturisko Mazovijas novadu, kas mūsdienās pārtapis Mazovijas vojevodistē – lielākajā Polijas reģionā pašā valsts centrā (vojevodistes centrs ir Varšava). Mazoviešus reiz dēvēja par mazuriem – un tie reiz Lieldienu galdā sāka celt šo brīnišķīgo kūku, apaļu kā saule, saldin saldu kā pati dzīve pavasarī. Daži gan uzstāj, ka mazureka nosaukums cēlies no ugunīgās poļu dejas mazurkas (poliski to tā arī sauc – mazurek). Abi varianti gan viens otru neizslēdz – arī mazurka pirmo reizi griezta Mazovijā, vēl 16. gadsimtā. Ap to pašu laiku Mazovijas svētku galdos uzradās arī mūsu stāsta varonis.
Un vēl – par mazurek poļi sauc arī lauku zvirbuļus.
Kaut caur un caur polis, mazureks ar tam raksturīgajiem, tolaik visai eksotiskajiem riekstiem, žāvētajiem augļiem, šokolādi un garšvielām, visticamāk, Polijā pa svešzemju garšvielu tirgoņu ratu iemītajiem ceļiem ieradās no Tuvajiem Austrumiem – Turcijas pārbagātajās saldumu tradīcijās atrodami mazurekam ļoti līdzīgi gardumi.
Kā pasniegt?
Vislabākais mazureka kompanjons būs tase stipras melnās tējas, ar citronu vai bez – tējas maigais rūgtums patīkami līdzsvaro tartes saldmi. Labi piestāvēs arī piparmētru vai kumelīšu tēja.
Salduma un svētku pacilātības nekad nevar būt par daudz, mazureks jābauda kopā ar glāzīti laba muskatvīna vai tokajieša, vai arī – ar kādu no slavenajiem poļu augļu un ogu uzlējumiem!
Viena no mazureka priekšrocībām allaž aizņemtajā svētku laikā – tas ātri nebojājas, tāpēc ir pagatavojams arī pāris dienas pirms Lieldienu rīta.
Kā pagatavot?
PAGATAVOŠANA
