Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
2
-
0
-
2
-
1
-
- AUZAS. Neapšaubāmi: biezputru klasika. Vidējā pārslu un ūdens proporcija: viena daļa auzu pārslu, piecas daļas ūdens. Pārslas var bērt gan aukstā, gan verdošā ūdenī. Ja ber aukstā ūdenī un tad vāra, putra izdodas staipīga, savukārt, ja ber verdošā – tumīga, turklāt tumīgumu vēl vairāk var pastiprināt, ja putru vārīšanas laikā intensīvi maisa. Ļoti, ļoti ātra auzu putra izdodas, ja pārslas vakarā pārlej ar ūdeni, bet no rīta tikai pielej pienu un uzvāra.
- KVIEŠI. Visbiežāk biezputru vāra no smalki samaltiem kviešu graudiem jeb mannas. Pareizās konsistences mannas putra bez piedeguma garšas izdodas ne katrai. Ieteicamā šķidruma un putraimu attiecība: viena daļa mannas, piecas vai sešas daļas šķidruma. Var rēķināt arī tā: uz glāzi šķidruma krietna ēdamkarote mannas. Putraimi jāber verdošā šķidrumā, ievērojot noteikumu: cik ātri ber, tik ātri maisa. Ja nu tomēr bez kunkuļiem neizdodas, mannā putraimus var iemaisīt arī aukstā šķidrumā un tikai tad likt vārīt. Neparastas garšas mannas putra izdodas, ja graudus pirms tam mazliet apcep uz sausas pannas.
- RĪSI. Putru var vārīt gan no rīsu graudiem, gan pārslām. Gardāka izdodas no apaļajiem, nevis gargraudu rīsiem. Ja pirms vārīšanas tos noskalo, putra ir irdena, ja neskalo – tumīga. Rīsi labi saprotas ar vaniļu: putrai ņem divas glāzes piena, glāzi ūdens, glāzi rīsu, šķipsnu sāls, tējkaroti vaniļas cukura un tējkaroti parastā cukura.
- GRIĶI. Īpaši irdena biezputra izdodas, ja 200 gramu griķu uz sausas pannas viegli apcep, tad pārlej ar litru verdoša ūdeni, pieber sāli, pārliek sviesta piciņas un cepeškrāsnī 180 grādos cep gatavu. Griķiem piestāv sēnes, bekons, plūmes, arī cieti novārītas, sagrieztas olas – to visu var iemaisīt putrā.
- MIEŽI. Miežu putraimi un pārslas derēs sāļajām biezputrām, lieliska saskaņa – ar saceptu speķīti un sīpoliem. Putras gatavība atkarīga no putraimu maluma: jo tie smalkāki, jo ātrāk putra gatava. Ja putru grib irdenāku, jāņem rupjāks malums, putraimi pirms vārīšanas jānoskalo un vārīt jāber verdošā sālsūdenī, turklāt tie iespējami mazāk jāmaisa. Savukārt no smalkākiem un neskalotiem putraimiem izdosies krietni tumīgāka putra. Tradicionālo miežu putraimu bukstiņputru var gatavot arī tā: glāzi putraimu vairākkārt noskalo siltā ūdenī, ber katlā, pārlej ar divām glāzēm ūdens, uzvāra un ļauj virt piecas minūtes, tad pieber dažus sīkos gabaliņos sagrieztus kartupeļus un pavāra 10 minūtes, pielej pienu un vāra vēl 10 minūtes. Tad pieliek mazliet sviesta, pārber ar sagrieztiem cūkas cauraudzīša gabaliņiem un uz pusstundu liek līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī.
- RUDZI. Putrām salīdzinoši retāk izmantots graudaugs. Labāk der sāļo putru gatavošanai. Rudzu pārslas iekļauj jaukto pārslu sastāvā, bet putru var vārīt arī tikai no tām. Tradicionāli latvisko rudzu miltu biezputrai vajadzēs 250 gramu ūdens un 40 gramu miltu. Ūdeni sadala, rudzu miltus iemaisa daļā auksta ūdenī un tad tievā strūkliņā lej katliņā ar verdošu ūdeni.
- KUKURŪZA. Lai gan kukurūzas putraimi ir smalki, dzeltenie graudiņi jāvāra ilgāk nekā manna un vēl 15 minūtes jāļauj sabriest. Visčaganākā kukurūzas putra izdodas, ja putraimus vāra ūdenī, tad pielej pienu, pieliek sviestu, vēlreiz uzvāra, katliņu ietin segā un ļauj ēdienam minūtes 15 uzbriest. Lai putra būtu ātrāk gatava, putraimus var iemērkt jau vakarā.
- PROSA. Pirms vārīšanas prosas graudiņus vēlams rūpīgi noskalot – pat piecas reizes, līdz ūdens ir pavisam dzidrs. Lai putrā nebūtu kunkuļu, prosu ber aukstā ūdenī un tad liek vārīt. Ja ņem neuzbriedinātus graudus, ūdens jālej divreiz vairāk nekā graudu. Prosu var arī iemērkt jau vakarā, tad noskalot un likt vārīties, bet var arī apliet ar verdošu ūdeni un atstāt līdz rītam, lai uzbriest. Nemērcētus graudiņus ļoti lēnām vāra aptuveni 20 minūtes. Savukārt nomērcētos graudus vislabāk vārīt nevis tieši uz uguns, bet ūdens peldē. Jebkurā gadījumā – kad graudi no laimes atvērušies, tiem pielej pienu, pieber gan sāli, gan cukuru un pieliek sviestu. Uzvāra, apmaisa un liek zem vāka, lai vēl pabriest. Pirms vārīšanas prosu var maķenīt apcept eļļā vai sviestā. Lieliska putra izdodas, ja, pārlietu ar pienu, to ievieto cepeškrāsnī.
Modīgie graudi:
Kuskuss. No kviešiem gatavots produkts – kviešu miltu lodītes. Kuskusa graudus pietiek tikai apliet ar verdošu ūdeni, pārsegt trauku ar drāniņu vai šķīvi un atstāt uzbriest 5–7 minūtes. Der makaronu un rīsu vietā – lieliska piedeva un pamats salātiem.
Bulgurs. Arī no kviešiem gatavots produkts: ar tvaiku apstrādāti, kaltēti un sasmalcināti kviešu graudi. Bulgurs jāgatavo salīdzinoši ilgāk, turklāt ūdens jālej devīgi, jo graudi krietni sabriest, gataviem tiem piemīt tīkami riekstaina garša. Pirms gatavošanas vēlams izmērcēt, bet skalot nav vajadzības. Lieliski der salātos kopā ar dārzeņiem.
Kvinoja. Balandu, biešu un spinātu radinieks, nevis graudaugs, tomēr izskats ļoti atgādina graudiņus. Kvinojai raksturīga rūgtena garša, tādēļ graudus pirms gatavošanas ieteicams noskalot. Gatavošana – līdzīga kā rīsiem: pavāra, tad uzbriedina. Der pa saujai zupās, lieliski izdodas salātos kompānijā ar tomāta un avokado gabaliņiem.
Amarants. Amarants ir jāvāra ilgāk – gandrīz pusstundu un uz lēnas uguns, pēc tam ļaujot tiem vēl nedaudz uzbriest. Sēklu un ūdens attiecībai ir jābūt 1:3. Var arī nomērcēt un tad vārīt ūdens peldē. Jāvāra tā, lai sēkliņas ir kraukšķīgas. Amarants piestāvēs zupām, bagātinās citu graudaugu ēdienu garšu, labi der desertam – ar medu, kokosriekstu skaidiņām, mandelēm un riekstiem.
