Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Teikšu godīgi – es tur jūtos slikti, pat ne tik daudz sievas, kā viņas vecāku izturēšanās dēļ. Viņi nezin kāpēc uzskata, ka esmu aizvīlusi bērniem tēvu, lai gan tā nav taisnība. Es viņu saprotu – bērni ir svarīgi. Bet ko darīt man?
– Sanita
ATBILD - psihoterapeite Inese Putniece:
Uzdotais jautājums, iespējams, slēpj daudz komplicētāku atbildi, nekā sākotnēji varētu šķist. Bērni ir viens, bet bijušais partneris – pavisam cits stāsts. Pat Latvijas tiesu sistēma laulības šķiršanas gadījumā paredz kārtību, kādā šķirtie partneri, kuri pēc būtības nekad nevar tapt šķirti kā vecāki, pavada laiku (sevišķi svētkus) ar saviem bērniem.
Visbiežākā prakse ir pamīšus svinēt pie katra vecāka, tāpēc minētā situācija mani vedina domāt, ka patiesībā stāsts ir par nepabeigtām iepriekšējām attiecībām, kuru risināšanā tiek iesaistīta esošā partnere, bijušās partneres vecāki un bērni. Man ir grūti iztēloties, ka vispār kaut viens cilvēks šādā sabiedrībā var justies komfortabli. Katram, protams, būs sava sāpe, kāpēc just diskomfortu, un, ja apgalvos, ka nejūt, tātad spēcīgi darbosies tādi primitīvi aizsargmehānismi kā izolācija, noliegums, šķelšana utt.
Vislielākie cietēji, protams, būs bērni, kuri būs spiesti noskatīties pieaugušo mēmajā cīniņā…
Bet – atgriežoties pie nepabeigtajām attiecībām starp pieaugušajiem. Kaut kāda iemesla pēc abi bijušie partneri nav spējuši līdz galam izrunāt, kas starp viņiem bijis un noticis, kāpēc šķīrušies, ja jau ir tik ļoti liela vajadzība rīkot šādas publiskas eksekūcijas, lai turpinātu risināt savstarpējās attiecības. Aizbildinājums, ka vēlos pavadīt laiku ar bērniem, ir ārkārtīgi ērts, jo katrs pretarguments izklausīsies pēc centieniem izolēt tēvu no bērniem. Bet! Pieaugušam cilvēkam ir jāapzinās – lai kaut ko iegūtu, no kaut kā ir jāatsakās.
Ja reiz kaut kādu iemeslu dēļ mūsu laulība beidza pastāvēt, tad neturpināsies arī idille ar ģimenes kopāsanākšanu Ziemassvētkos. Un nevajag sevī lolot ilūzijas, ka varbūt tomēr es varu iegūt visu un kopā. Tas ir infantili u šajā gadījumā savā veidā pat sadistiski attiecībā pret jauno partneri.
Ko darīt? Izrunāties ar partneri par to, kā jūties patiesībā, un kopīgi mēģināt meklēt risinājumu. Vienu gadu ar partnera bērniem MŪSU mājā pavadīsim Ziemassvētkus, otrā – svinēsim Jaungadu. Ja partneris tam nepiekrīt, tad jādodas pēc palīdzības pie pāru terapeita, jo kaut kas uzvedina sajūtu, ka pārī ir neizrunātas problēmas.
