Santa.lv
  • Plastmasa džemperī un saindētās «indigo upes»: ko noklusē apģērbu ražotāji

  • SAGLABĀ RAKSTU
    20.11.2026
  • Iveta Dzērve
    Foto: Mediamodifier / Unsplash
    Pieprasījums regulē piedāvājumu. Šī ekonomikas aksioma darbojas, arī izvēloties apģērbu. Pamazām, bet pavisam reāli mēs varam ietekmēt, ko ražotāji piedāvās turpmāk. Jo vairāk pircēju interesēsies par tērpa auduma izcelsmi un jautās, vai ražošana ir pēc iespējas mazāk piesārņojoša, jo lielāks būs stimuls uzņēmumiem mainīties. Kā saprast, kurš audums videi un klimatam izmaksājis tik daudz, ka varbūt tu nevēlies par to balsot ar savu maciņu?

    Poliesters – nafta tavā skapī

    Poliesters ir sintētiska šķiedra, ko lielākoties ražo no fosilajām izejvielām jeb, vienkāršāk sakot, no naftas iegūtiem ķīmiskajiem savienojumiem, kuru pārvēršana pavedienos patērē daudz enerģijas. Turklāt poliestera kopējo vides slodzi palielina tā milzīgie ražošanas apjomi. Vēl viena problēma ir mikroplastmasa – sīkas sintētisko šķiedru daļiņas izdalās jau šķiedru un audumu ražošanā, vēlāk arī apģērba lietošanas un mazgāšanas laikā.

    Veiksmīgāka izvēle ir pirkt pārstrādāta poliestera preces. Bet! Meklē precīzi, cik procentu tajā ir otrreiz izmantotā materiāla, lai nesanāk, ka tiec zaļmaldināta.

    Akrils jeb plastmasas vilna

    Akrilu bieži izmanto adījumos kā vilnas aizstājēju, taču arī tā ir sintētiska šķiedra, kuras ražošanā izmanto fosilās izejvielas. Jā, mīksts džemperis patiesībā var būt plastmasas tekstilizstrādājums. Eiropas Vides aģentūra akrilu un neilonu īpaši izceļ starp sintētiskajām šķiedrām, kurām fosilās izcelsmes un ražošanā patērētās enerģijas dēļ ir vislielākā klimata ietekme. Plimutas Universitātes pētnieki pētījuši akrila, poliestera un kokvilnas ar poliestera piejaukumu audumu mazgāšanu, un tika aprēķināts, ka sešu kilogramu akrila veļas mazgāšanā izdalās ap 729 tūkstošiem šķiedru. Poliestera – ap 496 tūkstošiem, bet poliestera un kokvilnas maisījumam – ap 138 tūkstošiem. Un kur tās nonāk? Notekūdeņos, tad gruntsūdeņos, upēs un jūrā. Turklāt akrils nekalpos ilgi. Vilnu, rūpīgi kopjot, var lietot gadu desmitiem. Arī savēlušās detaļas var uzfrišināt ar īpašiem līdzekļiem vai mehāniski noņemot bumbulīšus. Un, ja vilnas džemperis neglābjami bojāts, no dzijas var uzadīt zeķes, bet ar savēlušos akrila izstrādājumu neko īsti nevar iesākt. Tā ir plastmasa, kas burtiski sakususi bumbiņās, to nāksies izmest, radot vēl vienu atkritumu.

    Džinss un saindētās upes

    Džinss visbiežāk ir kokvilna vai tās un cita materiāla maisījums, bet tā ļaunums slēpjas nevis sastāvā, bet krāsā. Džinsu zilais indigo tonis slikti pieķeras kokvilnai, tāpēc, lai to panāktu, izmanto arī citas ķīmiskās vielas. Krāsošana patērē ļoti daudz ūdens, enerģijas, un pēc tās paliek piesārņoti notekūdeņi, kas būtu jāattīra, bet ražotāji bieži vien to nedara.

    Apzīmējums indigo upes spilgti raksturo radīto ūdens piesārņojumu. Uzskatāmi dokumentēts piemērs ir Ķīnas džinsu ražošanas centrs Sintana (Xintang), kur organizācija Greenpeace parādīja, ka upe līdzās ražošanas zonai bija pārvērtusies teju melna. Vietējie iedzīvotāji sūdzējās par nepanesamu smaku un to, ka vairs neuzdrošinās upē zvejot vai izmantot tās ūdeni saimniecības vajadzībām, kur nu dzeršanai.

    Lai iegūtu diluma efektu, džinsu vēl vairākas reizes mazgā un apstrādā ar ķīmiskām vielām. Water Footprint Network lēš, ka viena vidēja kokvilnas džinsu pāra ūdens pēda vidēji ir ap 8000 litru.

    Taču ANO Vides programma 2026. gadā aprakstīja Tunisijas džinsu rūpnīcas, kurās samazina noteiktu ķīmisko vielu izmantošanu, attīra ūdeni un atkārtoti izmanto ražošanā. Reizēm džinsu balināšanai izmanto ozonu, samazinot šajā apstrādes posmā nepieciešamo ūdens daudzumu. Tas gan nenozīmē, ka pazūd visa džinsu ražošanas ietekme uz vidi, tomēr tā ir daudz saudzīgāka.

    Neilons – izturība par augstu vides cenu

    Poliamīdu jeb neilonu pazīstam no zeķbiksēm, lietusmēteļiem, sporta apģērba. Arī tā ražošanā izmanto fosilās izejvielas. Un arī neilons ir mikroplastmasu radošs materiāls.

    Eiropas Vides aģentūras aplūkotajā kokvilnas un izplatītu sintētisko šķiedru audumu salīdzinājumā neilonam bija vislielākā ietekme uz klimatu un fosilo resursu patēriņu uz vienu kilogramu auduma.

    Mūsu, pircēju, rokās ir izvēlēties, kuriem apģērbiem šī šķiedra ir tiešām vajadzīga, bet kad tā ir modes kaprīze. Piemēram, vējjakai, ko nēsāsi gadiem, apģērba izturība pret mitrumu ir būtiska. Savukārt spožam topiņam – nemaz. Un vēl – pērkot neilona apģērbu, pārbaudi arī šuves, rāvējslēdzējus un kopšanas prasības, lai vari lietot ilgi.

    Viskoze  – koks, kas pārtop šķiedrā

    Viskozi izgatavo no celulozes, tomēr starp koku un mīkstu blūzi ir vairāki rūpnieciskas apstrādes posmi, kuros izmanto ķīmiskus produktus.

    Viskozes ražošanā būtiski ir kontrolēt ķīmisko vielu emisijas, tāpēc varam teikt, ka ražošanas ietekmi uz vidi nosaka, cik efektīvi rūpnīca ķīmiskās vielas uztver un atgūst, kā arī attīra notekūdeņus. Tehnoloģijas ir uzlabojušās, un Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs norāda, ka uzlaboti procesi var ievērojami samazināt piesārņojumu. Meklē konkrētu šķiedras nosaukumu un ražotāju, piemēram, LENZING™ ECOVERO™ viskozi, kurai ir EU Ecolabel sertifikācija. Labi, ja arī norādīta koksnes izcelsme, piemēram, ar FSC sertifikāciju, kas apliecina atbildīgu tās ieguvi.

    Kokvilna – ne tik nevainīga

    Kokvilnai nepieciešamas gan platības, kur to audzēt, gan apūdeņošana, mēslojums un pesticīdi. ANO Vides programma kokvilnas audzēšanu izceļ kā nozīmīgu tekstila ražošanas posmu ūdens trūkuma ietekmes ziņā. Pēc Water Footprint Network aprēķina 250 gramu smagam kokvilnas kreklam vidēji tiek iztērēts 2500 litru ūdens. Tā kā norāde 100 % kokvilna raksturo sastāvu, bet neatklāj ražošanas vēsturi, labāka izvēle ir kokvilnas apģērbs ar pārbaudāmu informāciju par tā izcelsmi un apstrādi. OCS sertifikāts apliecina bioloģiski audzētas izejvielas saturu un izsekojamību ražošanas ķēdē. Savukārt GOTS ietver arī prasības tekstila apstrādei, tostarp ķīmisko vielu izmantošanai un notekūdeņu attīrīšanai.

    Vilna, aitu atraugas un metāns

    Vilna ir dabīga un atjaunojama šķiedra, taču tās ražošanas klimata pēdā nozīmīga ir aitu audzēšana. Aitas ir atgremotāji, un gremošanas procesā, lai cik tas varbūt komiski izklausītos, tās atraugājoties izdala metānu – siltumnīcefekta gāzi. Un daudz aitu nozīmē lielu metāna daudzumu. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no vilnas. Svarīgi, cik ilgi un bieži apģērbu lietosi. 2021. gadā tika publicēts dzīves cikla novērtējums 300 gramu smagam merīnvilnas džemperim, kura vilna iegūta Austrālijā, apģērbs ražots Ķīnā, bet tas lietots Rietumeiropā. Pētnieki modelēja dažādus lietošanas un kopšanas scenārijus, aprēķinot ietekmi uz vienu valkāšanas reizi. Palielinot valkāšanas reižu skaitu no 109 līdz 400, klimata ietekme samazinājās par 68 %. Tas bija pat lielāks ieguvums videi nekā mazgāšanas paradumu maiņa – mazgāt labākajā scenārijā pēc katras 14. valkāšanas reizes. Secinājums: vilnas apģērbu vērts izvēlēties tādu, ko gribēsim valkāt gadiem.

    KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti