Lai gan vēlāk teritorijā nosūtītās mednieku brigādes saņēma pavēli pamestos mājdzīvniekus iznīcināt, daļu suņu vīri nespēja nošaut un palaida mežā, bet citi aizbēga paši.
Gandrīz četrdesmit gadus vēlāk aizliegtajā zonā joprojām klīst vairāki simti šo suņu pēcteču – pa šo laiku nomainījušās jau vairāk nekā trīsdesmit paaudzes. Lai gan ārēji tie izskatās pēc parastiem jaukteņiem, ASV pētnieki, analizējot vairāk nekā 300 Čornobiļas suņu genomus un salīdzinot tos ar suņiem visā pasaulē, nonākuši pie pārsteidzoša secinājuma. Izrādās, suņi, kas uzturas pie pašas atomelektrostacijas, ģenētiski atšķiras pat no tiem, kuri mīt vien 16 kilometrus tālāk Čornobiļas pilsētā – tās faktiski ir divas atsevišķas populācijas, kas savā starpā gandrīz nesajaucas.
Vairāk par šo tēmu, tostarp par to, vai radiācija šos dzīvniekus tiešām padarījusi par mutantiem, kāpēc suņi turpina vairoties par spīti regulārai sterilizācijai, kā daļu kucēnu izdodas adoptēt ārpus aizliegtās zonas un kāpēc savvaļas dzīvniekiem Čornobiļā klājas pat labāk nekā parastos mežos, lasi šajā rakstā.



















































































































































































