Normāli krēpas ir gļotas, kas nelielā daudzumā dabiski veidojas elpceļos. Mukociliārais jeb elpceļu attīrīšanas mehānisms tās pamazām izvada laukā no dziļākajiem augšējiem elpceļiem. Krēpu galvenā sastāvdaļa ir ūdens, vēl tajās ir dažādi elektrolīti, sāļi, glikoze, olbaltumvielas un lipīdi.
Parasti cilvēks nelielo krēpu daudzumu vienkārši norij, bet, ja elpceļos ir iekaisums, tad krēpas veidojas pastiprināti, tajās ir leikocīti, limfocīti un baktērijas.
Ja krēpu ir daudz un biezas, mukociliārais mehānisms nespēj gļotas pilnībā izvadīt, lai mēs tās nejustu, un – veidojas klepus, kas palīdz atbrīvoties no krēpām.
Vai labi, ka ir krēpas?
Klasiskas vīrusa infekcijas gadījumā klepus pārsvarā ir sauss, tam nav raksturīgs liels krēpu daudzums (dienā varbūt sanāk pustējkarote), un šajā gadījumā nav jāuztraucas. Liels krēpu daudzums, kas vienmēr ir nopietns simptoms, nozīmē vismaz pusglāzi krēpu dienā! Tas raksturīgs dažādām hroniskām plaušu slimībām, piemēram, bronhektāzēm (paplašinājumi bronhos), plaušu abscesam un tuberkulozei.
Krēpas pastiprināti mēdz veidoties smēķētājiem, jo ar tabaku ieelpotās vielas rada hronisku iekaisumu elpceļos, kas pakāpeniski veicina hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) attīstību.
Ja vīrusu infekcijas gadījumā sāk veidoties krēpas, tas liecina par izveseļošanās sākumu.
Taču bieži vien, piemēram, pie mikoplazmu pneimonijas, klepus ir sauss un krēpas praktiski neveidojas. Tad nav ko arī tās gaidīt, jo šīs slimības gadījumā krēpas nebūs tādā daudzumā, lai cilvēks tās sajustu.
Vai lietot krēpas šķidrinošus medikamentus?
Akūtas vīrusu infekcijas, pneimonijas vai akūta bronhīta gadījumā atkrēpošanas līdzekļu lietošanai nav pamatojuma. Pulmonoloģijā tos izmanto tikai tiem, kam ir daudz grūti atkrēpojamu krēpu, piemēram, bronhektāžu, HOPS vai cistiskās fibrozes pacientiem. Izņēmums, kad var dažas dienas palietot pretklepus līdzekļus, kas nomāc klepu, ir vīrusu infekcijas pašā sākumā, kad ir tik mokošs klepus, kura dēļ nevar gulēt.
Tad var īslaicīgi izmantot kodeīnu vai dekstrometorfānu saturošus līdzekļus.
Savukārt, ja izdalās krēpas, tos lietot nedrīkst, jo tiks traucēta krēpu izdalīšanās un tās uzkrāsies elpceļos, savairosies baktērijas, uzturot un veicinot iekaisuma procesu. Toties, ja krēpas tiek norītas, tas nav nekas slikts, jo krēpas nonāk kuņģa un zarnu traktā, kas arī nav sterila vide un satur dažādas baktērijas.
Vai doties pie ārsta?
Nelielas atkrēpošanas gadījumā, ja ir akūts bronhīts vai iesnas, uzreiz pie ārsta nav ko steigties. Uzmanība jāpievērš klepum, kas ilgst vairākas dienas ar paaugstinātu temperatūru, ja krēpām mainās krāsa, ja ir asins piejaukums vai elpas trūkums.
Arī krēpas ar izteikti nepatīkamu smaku norāda uz strutainu procesu, iespējams, plaušu abscesu, un būtu iemesls, lai dotos pie ārsta.
Lai noskaidrotu, kas par vainu, vajadzētu uztaisīt asins analīzes, kas palīdzēs noteikt, vai organismā ir infekcija, kā arī būs jāveic plaušu rentgens. Ja nepieciešams, ārsts papildus nosūtīs uz krūškurvja datortomogrāfiju un uz fibrobronhoskopiju. Ja ir dzeltenīgas vai zaļganas krēpas, kurām mainījusies krāsa, pieaudzis to apjoms, tad veic krēpu uzsējumus, lai noskaidrotu slimības izraisītāju.
Jāatceras, ka klepus ar krēpām ir tikai kādas slimības simptoms un patiesībā vispirms jāārstē tā, kas ne vienmēr ir iemesls antibiotiku lietošanai.
Antibiotikas nepieciešamas vienīgi tad, ja asinīs ir paaugstināti iekaisuma rādītāji, tāpēc jānosaka C reaktīvais olbaltums (CRO). Savukārt hroniskiem plaušu slimniekiem, kam pastāvīgi izdalās krēpas, izmaiņu asins analīzēs var nebūt. Tad antibiotikas jālieto, ja krēpu daudzums palielinās un tās kļūst zaļas vai dzeltenas.
Un ja ir grūti atkrēpot?
Ja krēpas patiešām ir biezas, lai tās šķidrinātu, dienas laikā vajadzētu izdzert vismaz pusotra litra šķidruma, ja vien nav hroniskas nieru slimības vai smagas sirds mazspējas un nav noteikts uzņemtā šķidruma daudzuma ierobežojums. Biezas, grūti atkrēpojamas krēpas parasti ir hroniskiem plaušu slimniekiem. Tad jācenšas panākt, lai krēpas nepaliktu plaušās, jo tas veicina un uztur iekaisuma procesu.
Krēpas no elpceļiem palīdz izvadīt elpošanas vingrinājumi, ko ierāda fizioterapeiti, pozitīvās izelpas spiediena ierīce, kas pēc savas būtības ir elpošanas trenažieris.
Krēpu šķidrināšanai izmanto arī nebulaizerus, kuros ielej fizioloģisko šķīdumu, ko cilvēks dažu minūšu laikā izelpo. Elpceļi šādi samitrinās, krēpas sašķidrinās, un tiek veicināta to atdalīšanās no elpceļu sieniņām.




































































































































































