Santa.lv
  • 16 iemesli nākt uz darbu – kā mainās mūsdienu darba vide

  • SAGLABĀ RAKSTU
    19.11.2026
  • Raivis Vilūns
    Raivis Vilūns
    žurnālists
    Aija Lāce
    Foto: Didzis Grodzs
    Atvērto biroju skaļās darba vides ēra tuvojas beigām, tāpat kā mazinās attālinātā darba proporcija. Šodien jāveido telpas, kas vilina strādāt uz vietas, sniedzot patīkamu pieredzi ikdienā.

    Par tendencēm biroju izbūvē un iekārtošanā stāsta dizaina studijas RADADARA izpilddirektore un līdzdibinātāja Anete Šalma, studijas OAD dizainere un operatīvās darbības vadītāja Elīna Tetere un Ņujorkas dizaina studijas Make Make līdzdibinātāja Anna Beitsa.

    Iepriekšējo pārmaiņu vilni biroju telpu dizainā raisīja pandēmija.

    Attālinātais darbs no ārkārtas risinājuma ātri kļuva par normu, un dažos gadījumos uzņēmumi no birojiem atteicās pavisam. Tagad vērojama pretēja tendence. ASV analītikas uzņēmuma Placer. ai dati liecina, ka gada laikā apmeklējumu skaits darbavietās pieaudzis par 8,5 %. Lai gan tas joprojām ir par piektdaļu mazāks nekā 2019. gadā, dati liecina par strādājošo pakāpenisku atgriešanos klātienes darba vidē.

    Starptautiskā arhitektūras un dizaina uzņēmuma Gensler pētniecības institūta 2026. gada aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 16 tūkstoši biroju darbinieku no 16 pasaules valstīm, liecina, ka vairākumam darba vieta joprojām jāpielāgo savām vajadzībām. 64 % telefonsarunas ir jāuzklausa gaitenī, jo piemērotas telpas nav. Taču arī šī tendence mainās – aizvien biežāk tiek saprasts, ka birojs nav vide, kur cilvēkus saspiest kā siļķes mucā.

    Tā ir vieta, kur uzņēmums reprezentē savas vērtības un rūpējas par darbinieku labbūtību – no lielākām virtuves un atpūtas zonām līdz ērtiem krēsliem, pareizai akustikai un klusuma kabīnēm koncentrētai strādāšanai.

    1. Pielāgoties vajadzībām

    Darba specifika nosaka to, kā telpas tiek veidotas un iekārtotas. Elīna Tetere, dizainere un studijas OAD operatīvās darbības vadītāja, norāda: darbinieku klātbūtnei radošajā procesā ir liela nozīme, un digitāli ir «ļoti grūti izveidot komandu, kopēju kultūru un piederības sajūtu». Savukārt dizaina studijas RADADARA izpilddirektore un līdzdibinātāja Anete Šalma uzskata citādi – hibrīddarbs vairs nav izvēle, bet gan darba ņēmēju prasība. Viņas studija šobrīd teju katru projektu veido, balstoties uz šo principu.

    2. Atvērtais plānojums mainās

    Lai arī atvērtais biroja modelis nereti tiek kritizēts, šobrīd pilnīga atgriešanās pie nodalītiem kabinetiem nenotiek, taču tiek pārvērtētas iespējas pielāgot telpas dažādiem darbiem.

    Svarīgs kļūst mērogs.

    «Lai ir nelielas zonas ar mazāku cilvēku skaitu, kur var fokusēti strādāt, nejūtoties kā publiskā vietā,» uzsver Šalma. Tetere piekrīt, ka mūsdienīgā darba vidē vairs nav nepieciešams, lai katram būtu savs izolēts kabinets, un «atvērtais plānojums kombinācijā ar sapulču un klusuma istabām veicina produktivitāti».

    3. Pasūtītājs kļuvis gudrāks

    Pirms desmit gadiem biroju projektēšana šķitusi sausa un pelēka, jo prasība bija vienkārša: vajag galdu un krēslu. Tagad pasūtītājs biežāk telpu jūt kā vidi, kurā cilvēki pavada lielu dzīves daļu, tādēļ tai jāatbalsta gan klusu, fokusētu darbu, gan sadarbību. Šalma skaidro, ka ieguldījums biroja izveidē uzņēmumam parasti tiek plānots aptuveni septiņu gadu periodam. Tāpēc jāvērtē ne tikai pašreizējais darbinieku skaits, bet arī kompānijas izaugsmes perspektīvas un tas, kā šajā laikā varētu mainīties darba organizācija. Priekšizpēte, ko eksperti veic katrā projektā, tādēļ kļūst arvien aktuālāka.

    Protams, vienotas atbildes uz jautājumu, cik lielu biroju īrēt vai celt, nav.

    Vienā uzņēmumā klātienē ikdienā strādā ap 80 % darbinieku, citā – krietni mazāk, un abos gadījumos plānojums būs atšķirīgs. Šalma piebilst, ka lēmumi tiek pieņemti piesardzīgi, arī tāpēc, ka vasarā vairāk cilvēku strādā no mājām, bet rudenī grib atgriezties.

    4. Mainās loģika

    «Idejas bieži rodas nevis ieplānotā sapulcē, bet sarunā pie blakus galda, kopīgi skatoties uz materiālu, skici vai problēmu,» saka Tetere. Tas maina plānojuma loģiku. Telpa vairs netiek dalīta pēc amatiem, bet pēc darba veida – koncentrēšanās brīdim, sarunai vai nejaušai satikšanās reizei. Atpūtas zonas, kuru dizains atšķiras no pārējās telpas, mudina izrauties no ierastās rutīnas.

    5. Virtuve nav palīgtelpa

    Gadu desmitiem virtuve biroja plānojumā tika ierīkota tur, kur bija palikusi brīva vieta. Šobrīd tā kļūst par vienu no centrālajām telpām. Ņujorkā strādājošā Anna Beitsa piebilst, ka tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad biroja uzlabošana neprasa lielus ieguldījumus: «Virtuve uzņēmumā jau ir – jautājums, cik tālu no pārējām telpām tā atrodas, cik ērta tā ir un cik patīkami tajā uzturēties.»

    Kādreizējās VEF kurtuve telpās izveidotā biroja autori ir dizaina studija RADADARA (Anete Šalma, Diāna Čipāne, Agnese Balode, Dace Muceniece, Uldis Lauža). Projekts pieteikts Latvijas Arhitektūras gada balvai 2026.
    Kādreizējās VEF kurtuve telpās izveidotā biroja autori ir dizaina studija RADADARA (Anete Šalma, Diāna Čipāne, Agnese Balode, Dace Muceniece, Uldis Lauža). Projekts pieteikts Latvijas Arhitektūras gada balvai 2026.

    6. Resursu zonas

    Tas ir veids, kā domāt par darbinieku vajadzībām ikdienā. Katram uzņēmumam tās ir citas. Vienam pietiek ar iespēju iedzert kafiju un pastrādāt kopā, cits iekārto meditācijas, mūzikas vai nosnaušanās telpu. Kāds veido plašu atpūtas zonu kopīgām sanākšanām, cits – vidi, kas vairāk atgādina viesistabu. Darba devēji sapratuši, ka ar lielu platību, kurā novietoti vien galdi, kvalitatīvus darbiniekus vairs nepiesaistīs.

    7. Birojs, ne opera

    Sadzīvē laba akustika nozīmē vidi, kas skaņu atbalso, bet «darba videi tā ir katastrofa,» norāda Šalma. No tā izriet praktisks padoms. Ja telpās ir trokšņu problēma, jāizvēlas materiāli, kas skaņu patiešām absorbē, turklāt ar vienu risinājumu nepietiks – svarīgs ir gan plānojums, gan skaņu slāpējoši apdares veidi, gan pārdomāts zonējums.

    8. Gaiss, gaisma, skaņa

    Tetere norāda, ka dabiskā gaisma, laba akustika un ergonomika ir pašsaprotami priekšnoteikumi, kam pievienojas arī gaisa kvalitāte. Šajā kontekstā arvien lielāka nozīme ir viedajiem risinājumiem.

    Beitsa prognozē, ka tie vizuāli kļūs nemanāmāki, lai gan to būs arvien vairāk: «AI, sensori un viedās sistēmas fonā pielāgos apgaismojumu, akustiku un vidi cilvēkam.»

    Šalma projektēšanā aptuveni 70 % uzmanības velta gaisam, gaismai un skaņai, bet 30 % – dizainam. Pirms nomas līguma parakstīšanas klienti arvien biežāk interesējas par gaisa kvalitāti, kā arī par to, cik telpās būs silti ziemā un vēsi vasarā. Beitsa šim sarakstam pievieno vēl divus aspektus, par kuriem runā retāk, – smaržu un pašu ierašanās brīdi. Viņas projektos gaisma, skaņa, temperatūra, smarža un ierašanās pieredze tiek uztvertas kā neatņemama telpas daļa, kas pielāgojas cilvēkam.

    OAD veidotais interjers Inspired mediju un mārketinga aģentūrai. «Virtuvē un ēdamzonā komanda patiesi satiekas, neformālā vidē stimulējot spontānu viedokļu apmaiņu,» saka Tetere.
    OAD veidotais interjers Inspired mediju un mārketinga aģentūrai. «Virtuvē un ēdamzonā komanda patiesi satiekas, neformālā vidē stimulējot spontānu viedokļu apmaiņu,» saka Tetere.

    9. Krēsls joprojām svarīgs

    Nemainīgi būtisks biroja elements ir krēsls – īpaša vērība tiek pievērsta tā ērtumam un ergonomikai. Arī šajā jomā uzņēmumi ir gatavi ieguldīt. Šalma min demogrāfisku iemeslu – aktīvā darba mūža paaudze pamazām noveco, tāpēc piemērots sēdēšanas risinājums ir viens no svarīgākajiem biroja aprīkojuma elementiem, ja domājam par veselības aspektu. Fokuss ir uz ergonomiku un krēsliem, kas atbalsta kustību, turklāt uzņēmumi tos pat testē, lai atrastu labākos un ērtākos. Tā ir mēbele, kuras kvalitāti lietotājs sajūt jau pirmajā dienā.

    10. Elastība

    Hibrīddarba laikmetā, kad birojā reti vienlaikus atrodas visi darbinieki, ne mazāk būtiska par zonējumu vai akustiku ir telpas elastība – iespēja to pielāgot dažādām vajadzībām, darba veidiem un aktivitātēm. OAD pārstāve min pārveidojamas un pārvietojamas mēbeles, viegli pielāgojamas aizkaru zonas un mobilas starpsienas. Šalma uzsver iespēju mainīt noskaņu ar apgaismojumu, savukārt Beitsa domā par funkciju: «Mazāk fiksētu telpu ar vienu nosaukumu, vairāk elastīgas vides.»

    Komentē Raimonds Saulītis, ARHIS Arhitekti, viens no vadošajiem Preses Nama Kvartāla arhitektiem

    11. Integrēšanās pilsētā

    «Biroju neveido tikai ēka, jāiekļauj daudz plašāks konteksts. Svarīgs ir lielais mērogs – kur atrodamies un kādas ir mūsu izjūtas, nākot uz darbu un ejot prom no tā. Publiskā ārtelpa un integrēšanās pilsētā ir vienas no galvenajām augstvērtīga biroja kvalitātēm, un pie tā Preses Nama Kvartāla gadījumā strādājām jau no paša sākuma – pārrunājām ar vēsturiskā centra uzraugiem, pilsētas plānotājiem, iespējami daudz iesaistītajām pusēm. Samērā plaši par to diskutējām arī saistībā ar kreisā krasta attīstību.

    Nozīmīga loma ir vietai pilsētā, apkārtējai videi, Daugavas klātbūtnei, turpat ir vēsturiskais centrs un uz otru pusi – Āgenskalns un vienlaikus jauna, mūsdienīga arhitektūra.

    Kanāla apbūve un ūdens malu aktivizēšana – tas ir ļoti interesants temats, kas mums bija pilnībā liegts okupācijas gados un ir maz attīstīts vēl joprojām. Centāmies arī to iekļaut kopējā teritorijas attīstībā, līdz ar projekta otro kārtu tiks labiekārtota Zundas kanāla krastmala, tā būs daļa no zinību jūdzes, kas savieno vairākas Latvijas augstskolas. Biroja kompleksa ēkas ielas līmenī plānotas publiski pieejamas, un pilsētas iedzīvotāji varēs lietot kvalitatīvu ārtelpu, kas papildināta ar ēku iekštelpu, ko veidos kafejnīcas vai citas komerctelpas.

    Daudzfunkcionalitāte ir vēl viens atslēgas vārds, ja runā par mūsdienīga biroja ēkas nosacījumiem.

    Preses Nama Kvartāla nomniekiem būs pieejama konferenču zāle, vairākas sporta aktivitātes ikdienā, uz daudzfunkcionālās ēkas jumta paredzēts futbola laukums un atpūtas zonas. Domāju, tās būs īpašas izjūtas piektā stāva augstumā spēlēt futbolu un tajā pašā laikā skatīties plašajā apkārtnē, Āgenskalna koku galotnēs vai Daugavas plūdumā uz jūru.»

    12. Veiksme ir kustībā

    «Mūsdienīgs birojs vairs nav klasiska darbavieta, uz kuru nāc tikai izpildīt uzdevumus. Veiksmīgam birojam nepieciešams saliedēts komandas darbs, un kolēģiem būt saķerē citam ar citu palīdz iespēja pa biroju brīvi pārvietoties, savstarpēji komunicēt. Arhitektu uzdevums ir veidot šādu darba vidi, lai tas notiktu neuzspiesti, it kā pats no sevis. Primāra ir funkcionalitātes nodrošināšana ar minēto virsvērtību, lai darbinieks jūtas labi un darbs birojā padodas bez piepūles. Atdalīti kabineti katram strādājošajam varētu derēt specifiskai nozarei.

    Šodien cenšamies projektēt demokrātiski atvērtas telpas, kurās iespējams sarunāties savā starpā, dalīties ar pieredzi.

    Es ieteiktu vadītājiem iet pie savas komandas un būt visiem kopā vienā telpā vienādos apstākļos.»

    13. Redzamās caurules

    Biroja vidē, kas gadu desmitiem slēpa tehniskos risinājumus aiz paneļiem, jau kādu laiku vērojama pretēja tendence. Tetere norāda, ka autentiski materiāli un konstrukcijas arvien biežāk netiek maskēti aiz dekoratīviem risinājumiem, bet gan apzināti integrēti interjerā. Modē ir saglabāt sienas «neapstrādātas ar vēstures un būvniecības procesa liecībām». Arī ventilācijas un citas inženiertehniskās sistēmas kļūst par daļu no kopējās estētikas.

    14. Otrā dzīve

    Ilgtspējība ienāk birojos, mainot arī attieksmi pret apdari, mēbelēm un priekšmetiem. Arvien biežāk tiem tiek dota otra dzīve. Beitsa Ņujorkā novēro: mazāk korporatīva spožuma, vairāk siltuma, dabisku materiālu un ilgtermiņa kvalitātes.

    15. Studija birojā

    Sociālo mediju ērā arī uzņēmumos, kas nestrādā ar komunikācijas jautājumiem, sāk parādīties multimediju studijas. Aizvien biežāk var redzēt video un raidierakstu telpas, kā arī vietas tiešsaistes sarunām, arī speciāli veidotus fonus satura radīšanai.

    16. Ilgtermiņa plāns

    Ņujorkā jautājums par biroju vairs neaprobežojas ar to, kas telpā notiek šodien. Daļa biroju ēku pilsētā jau tiek pārbūvētas par dzīvojamām mājām – nekustamā īpašuma datu platformas RentCafe apkopotie dati rāda, ka šādā veidā Ņujorkā tapuši vai top vairāk nekā 16 tūkstoši dzīvokļu.

    Beitsa no tā secina, ka projektējot jādomā ne tikai par funkciju šodien, «bet arī par to, cik viegli birojs nākotnē varēs mainīties».

    Viņa skatās vēl tālāk. Telpa, kas šodien ir darba vieta, pēc 50 gadiem varot kļūt «par biotehnoloģiju laboratoriju, vertikālu fermu, robotikas centru vai arī par kaut ko tādu, kam šobrīd vēl nav nosaukuma». Latvijā mērogs ir cits, taču jautājums paliek – cik viegli šodien iekārtoto telpu būs iespējams pielāgot rītdienas vajadzībām. 

     

    Raksts tapis ar VKKF atbalstu. 

    Uzmanības centrā

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti