Santa.lv
  • Kāpēc, mainoties laikapstākļiem, sāp locītavas un lauž kaulus?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    19.11.2026
  • Ievas Padomu Avīze
    Foto: Africa Studio/Shutterstock.com
    Arī tavs ķermenis ir kā barometrs, kas liek par sevi manīt, mainoties laikapstākļiem? Noskaidrojam, vai tiešām laikapstākļu maiņai ir tik specīga ietekme uz kauliem?

    Ja mērķtiecīgi aptaujātu cilvēkus, droši vien izrādītos, ka vismaz 70 procenti ir jutīgi pret laikapstākļiem, lai gan paši to neapzinās. Visbiežāk šāda jutība ir gados vecākiem ļaudīm ar hroniskām vainām un maziem bērniem, kuriem pilnībā nav attīstījusies termoregulācija jeb organisma spēja saglabāt ķermeņa temperatūru noteiktās robežās. Bērnu meteojutīgums var izpausties, piemēram, kā raudāšana, kaprīzes, apetītes izmaiņas.

    Līdz 40 gadu vecumam pret laikapstākļiem jutīgākas ir sievietes, bet pēc tam atsķirība ar vīriešiem izlīdzinās. A

    rī vecākiem kungiem ir izteikts jutīgums pret laikapstākļiem. It īpaši tas attiecas uz kaulu un locītavu sistēmu.

    Parasti nesāp kauli, bet gan locītavas. Tieši kauli, parasti apakšstilbu lielie kauli, sāp bērniem no 8 līdz 12 gadu vecumam, kad viņi strauji aug. Vēl kauli mēdz sāpēt pēc traumām, kad skarta kaula plēve, kur ir daudz nervu galu, un pēc tam tie sāp, kad gaidāma laikapstākļu maiņa.

    Katram sava vājā vieta

    Meteoroloģiskie apstākļi un to ietekme uz cilvēku pašsajūtu un veselību ir apskatīti visos laikos, visās medicīnās. Piemēram, senie ģermāņi sāpes locītavās dēvēja par laikapstākļu sāpēm. Tibetā uzskatīja, ka visas slimības lielākā vai mazākā mērā saistītas ar laikapstākļu maiņu. Savukārt Ķīnas tradicionālajā medicīnā izdala tā dēvētās aukstā vēja un karstā vēja slimības, sausuma un slapjuma slimības.

    Bija laiks, kad medicīna apšaubīja, ka cilvēka pašsajūtu spēj ietekmēt laikapstākļi, bet tagad tas atkal ir atzīts un šim fenomenam pat dots speciāls nosaukums – meteopātija.

    Tas nozīmē, ka organisms ir pastiprināti jutīgs pret laikapstākļu maiņu – no karstuma uz aukstumu, no aukstuma uz karstumu –, tas reaģē gan uz sniegu, lietu, miglu, gan uz magnētiskajām vētrām un atmosfēras barometriskā spiediena maiņu. Meteojutīgi cilvēki var izjust visdažādākos simptomus, kas visbiežāk ir mainīgi, un tomēr tos var iedalīt vairākās galvenajās grupās. Kur katram ir vājā vieta, tur arī parādās problēma.

    • Smadzeņu simptomi. Kad gaidāma laika maiņa, reibst vai sāp galva, ir migrēnas lēkme.
    • Sirds un asinsvadu simptomi. Sirdsklauves, elpas trūkums, diskomforts un smaguma sajūta sirds apvidū, asinsspiediena pazemināšanās vai paaugstināšanās.
    • Jaukts tips. Gan smadzeņu, gan sirds izpausmes.
    • Astenoneirotiskais tips. Kad gaidāma laika maiņa, cilvēks kļūst nervozs, viegli aizkaitināms, viņam ir miega traucējumi, nomāktība, drūms garastāvoklis un nestabils asinspiediens.
    • Neskaidras, nekonkrētas izpausmes.
    • Vispārēji slikta pašsajūta.
    • Locītavu un muskuļu sāpes.

    Kad organisms netiek galā

    Ķīnas medicīnā par veselu cilvēku uzskata to, kam visos kanālos enerģija plūst bez kavēšanās, bez pārsvara un iztrūkuma. Tradicionālajā medicīnā par veselu atzīst cilvēku, kura reakcija uz apkārtējo vidi, iekšējās vai ārējās vides izmaiņām ir tāda, kas nerada jūtamas funkciju izmaiņas organismā.

    Ja karstums vai aukstums izmaina ķermeņa iekšējo vidi, radīsies veselības traucējumi.

    Piemēram, deguna blakusdobumos mums visiem dzīvo dažādi mikroorganismi, bet ne katram tie izraisa iekaisumu.

    Sākoties mitram, aukstam laikam, desmit cilvēkiem blakusdobumu iekaisuma nebūs, bet diviem būs, jo organismā ir kaut kādi apstākļi, kas šīs baktērijas aktivizē, savairojas patogēnie mikrobi, un organisms tam nespēj pretoties, līdz ar to sākas iekaisuma process.

    Svarīgais atmosfēras spiediens

    Viens no izplatītākajiem simptomu cēloņiem ir atmosfēras spiediena izmaiņas. Tā norma ir 750 mm/Hg, mēs pie šāda spiediena esam pieraduši. Taču, spiedienam paaugstinoties vai pazeminoties, izmainās galvas smadzeņu, sirds vainagartēriju un citu asinsvadu tonuss. Rezultātā meteojutīgiem cilvēkiem var rasties vieglas galvassāpes, reibonis, migrēnas tipa galvassāpes un citas izpausmes līdz pat tik smagām slimībām kā tromboze un infarkts. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi novērojuši, ka pie krasām laika un atmosfēras spiediena maiņām biežāk notiek insulti un infarkti, stenokardijas lēkmes un izsaukumu ir daudz vairāk.

    Pazeminoties vai paaugstinoties atmosfēras spiedienam, ja pieaug gaisa mitrums (lietus vai migla), parasti slikti jūtas tie, kam ir pazemināts asinsspiediens.

    Mitrumā, it īpaši vasarā, kad ir karsts, rodas vēl vienas nepatikšanas – infekciju izplatība.

    Daļa cilvēku savu slikto pašsajūtu nemaz nesaista ar meteoroloģiskiem apstākļiem, jo, no vienas puses, tās izmaiņām ir arī objektīvi cēloņi, piemēram, iestājoties aukstam laikam, notiek fiziskas pārmaiņas organismā. Reaģējot uz aukstumu, asinsvadi sašaurinās, asins plūsma palēninās, skābekļa piegāde audiem samazinās. Arī tas var izraisīt galvassāpes, sirdsklauves un asinsspiediena paaugstināšanos. Pie ļoti straujām gaisa temperatūras svārstībām, piemēram, ja vienas diennakts laikā tā mainās par 10 grādiem, organismā pieaug histamīna izstrādāšanās, un tas pat veseliem cilvēkiem var provocēt alerģisku izpausmju parādīšanos.

    Jāstiprina imunitāte

    Meteojutīgums cieši saistīts ar cilvēka imunitāti. Svarīgi, vai organisms spēj adaptēties ārējās vides izmaiņām, cik ātri un cik adekvāti. Lielā mērā tas atkarīgs no mūsu veģetatīvās nervu sistēmas. Tāpēc ir ļoti būtiski rūpēties par to, lai nebūtu nemitīga stresa, jo tad pazemināsies adaptācijas spējas, organisms nespēs pielāgoties izmaiņām un – sāpēs locītavas, lauzīs kaulus vai būs citi simptomi.

    • Meteojutīguma gadījumā var palīdzēt homeopātija. Lūk, preparāti, kas organismam palīdzēs tikt galā ar laikapstākļu maiņu un kurus var lietot arī profilaktiski. Tad traucējošās izpausmes būs vieglākas.
    • Ja tu ātri saaukstējies, uzpūšot aukstam vējam, pirmais preparāts, ko lietot, būtu Aconitum napellus.
    • Kad ziemā lido uz siltajām zemēm, pielāgoties klimata izmaiņām palīdzēs Bryonia.
    • Atgriežoties no karsta klimata aukstumā, noderēs Phosphorus.
    • Ja pašsajūta pasliktinās lietainā laikā, izmirkstot vai nosalstot, derēs Rhus un Arsenicum album.
    • Tiem, kas nepanes drēgnumu, labi palīdz Dulcamara. Šis preparāts noder augusta beigās un septembrī, kad ir siltas dienas un aukstas naktis.
    • Pret kaulu sāpēm palīdz homeopātiskais preparāts Calcium phosphoricum, bet, ja skarta kaulu plēve, Simfitum.

    Uzmanības centrā

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti