Visbiežāk locītavas sāp, jo ir D vitamīna deficīts. D vitamīns ir kritiski svarīgs ne tikai kopējai imunitātei, sirds, asinsvadu un psihiskajai veselībai, bet arī locītavu saitēm un cīpslām.
Jāatceras, ka jebkuram iekaisumam ļoti garšo cukurs, savukārt alkohols, dažādi marinējumi, kūpinājumi, trekni un sāļi ēdieni veicina urīnskābes sāļu izgulsnēšanos un uzkrāšanos locītavās. Ja vēlies veselas locītavas, no šiem produktiem ir jāatsakās. Lai cīnītos ar iekaisumu, jābūt veselam kuņģa un zarnu traktam, jo tas ir ļoti nozīmīgs imūnsistēmas darbībā.
Locītavu veselībai vajadzīgas pastaigas svaigā gaisā, ļoti labi līdz peldēšana, stiepšanās, vingrošana, izmantojot pašas svaru.
Arī tad, kad locītavas jau sāp un ir stīvas, tās ar mēru ir jākustina, nevis jātur mierā.
Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma parasti samazinās locītavu smērvielu produkcija. Organisma fabrika ražo arvien mazāk glikozamīna, kolagēna, hondroitīna – vielu, kas veido un ieeļļo locītavu. Ja skrimslis netiek eļļots, locītava nodilst. Tāpēc locītavām nepieciešamās aktīvās vielas, tostarp, omega 3 neaizvietojamās taukskābes, atkārtotu kursu veidā jāuzņem papildus. Turklāt tas jādara visu atlikušo mūžu.
Shēma ir vienkārša: trīs mēnešus lieto, pēc tam divu mēnešu pārtraukums.
Locītavām vajadzīgs kolagēns 2, un, ja iepriekš nosauktajām vielām klāt ir arī hialuronskābe, tad pavisam labi. Pievienojot tautas medicīnā pazīstamo kurkumīnu, kura vispārējā pretiekaisuma iedarbība ir arī zinātniski pierādīta, rezultāts būs vēl labāks. Bet no uztura bagātinātāju lietošanas nebūs nekādas jēgas, ja sēdēsi dīvānā. Vērtīgās vielas locītavās nonāk ar asinsrites palīdzību, bet pat veselas locītavas ir diezgan vāji apasiņotas.
Lai preparāti sasniegtu mērķi, ir jāveicina asinsrite, un tas panākams kustoties!
































































































































































