Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Tu esi bijusi kara izpostītajā Sīrijā, sabombardētajā Alepo. Kāda ir kara izpostīta valsts, kā to vispār atjaunot?
– Ko es uzreiz pamanīju Sīrijā un arī tagad redzu fotogrāfijās no Ukrainas – karš padara zemi pelēku. Iebraucot Alepo, pirmais iespaids bija drūma un neauglīga noskaņa. Sabombardētas un sašķaidītas mājas, pārlauzti lielie tilti, apstādījumu vietā kapsētas.
Taču līdzīgais sīriešiem un ukraiņiem ir viņu spēks.
Kad beidzās bombardēšana, sīrieši jau pirmajās dienās ķērās pie drupu novākšanas, lai var sākt visu atjaunot. Man liekas, ukraiņiem būs tāpat.
– Pirms gada tu reportāžā stāvēji Vašingtonā uz jumta un stāstīji mums par ASV prezidenta inaugurācijas ceremoniju. Kārtis varēja sakrist arī tā, ka Ukrainas kara laikā ASV prezidents ir Donalds Tramps. Kā tev šķiet – kā tad viss varētu izvērsties?
– Tas ir interesanti, jo Tramps ir republikānis, un viņi vienmēr bijuši vēl lielākā opozīcijā Krievijas režīmam. Kad par to spriedām redakcijā, daži kolēģi teica, ka mēs varbūt jau sen būtu daudz lielāka kara vidū, jo Trampa politika ir ārkārtīgi grūti prognozējama. Es nezinu, vai Tramps varētu izlemt par Ukrainas gaisa telpas slēgšanu, jo viņš nevarētu to lemt viens. Bet, ja godīgi, man reizēm šķiet, ka Trampa neprognozējamība ir kaut kas tāds, no kā Putins, iespējams, baidītos pat vairāk.
– Mēs daudzi spriežam par krīzes somām, joda tabletēm un pagrabiem, kur slēpties. Vai arī tu esi domājusi par savu un savas ģimenes drošību?
– Par pagrabiem un joda tabletēm noteikti nē! Bet esmu domājusi, kā rīkotos, ja te pēkšņi sāktos krīze, kā es, iespējams, mēģinātu dabūt laukā no valsts savus tuvos. Bet šobrīd noskaitu līdz desmit. Man prioritāri ir, kas notiek Ukrainā, un domāju, ka mēs pašlaik pilnīgi noteikti esam drošībā.
Visu interviju ar Inu Strazdiņu lasi Santa+ vai žurnāla Ieva jaunākajā numurā!
