• Šobrīd

    weather img

    Rīga +10°C Daļēji apmācies, Z vējš, 9.77 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Kāpēc ceļot ir veselīgi?

    Ceļošana
    Santa.lv
    Santa.lv
    10. aprīlis
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ceļošana uzlādē teju ikvienu no mums, bet kā varam sevi uzmundrināt šajā periodā, kad vēl nav skaidrības, kad tieši situācija nostabilizēsies?

    Plānošanas pozitīvā ietekme 

    “Plānošanai, tai skaitā atpūtas un ceļojumu, ir pozitīva ietekme uz cilvēka psihi,” skaidro psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere. “Plānošana liecina par sakārtotību, struktūru un tam bieži ir nomierinošs efekts, īpaši trauksmainības un neskaidrības apstākļos.”

    Pēc psihoterapijas speciālistes teiktā, atpūtas plānošana kā aktivitāte ieskicē pozitīvas nākotnes ieceres, kas var palīdzēt arī cīņā ar nomāktību.

    Kāpēc ceļot ir veselīgi?

    Solvita Vektere norāda, ka atpūta ir pamatnoteikums cilvēku iekšējo resursu atjaunošanā, kas izskaidro cilvēku vēlmi plānot atvaļinājumus. “Atpūtas brīžos mēs atjaunojam savus fiziskos un garīgos resursus. Atpūtas izpausmes ir ļoti individuālas, vieniem tā ir aktīvā atpūta ar pārgājieniem vai velobraucieniem kalnos, otriem – mierīga vienatnē būšana. Galvenais ir ieklausīties sevī un izprast, kas palīdzēs iegūt balansu.” 

    Lai arī pandēmijas laikā valsts robežu šķērsošana ir ierobežota, eksperte aicina padomāt par atpūtas plānošanas pozitīvajiem aspektiem, jo tieši robežu šķērsošanai arī var būt simboliska nozīme. “Pati ideja par robežu šķērsošanu var paātrināt šo resursu atjaunošanu, jo nomainām vidi un pārslēdzamies, atslēdzam stresu un pieslēdzam jaunas emocijas.” 

    Personīgais auto gūst popularitāti ārzemju ceļojumos

    Pasažieru un loģistikas uzņēmuma DFDS pētījuma dati par Baltijas valstīm norāda, ka 57% latviešu, 54% lietuviešu un 60% igauņu patlaban ir daudz mazāk ieinteresēti ceļot uz ārzemēm salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu.

    “Vislielākais pieprasījuma kritums vērojams starp personām vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Visās Baltijas valstīs šī vecuma grupa pagaidām neplāno ceļot. Tomēr mēs redzam arī pretēju tendenci, kad gandrīz katrs trešais respondents vecumā no 18 līdz 24 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norādīja, ka viņus pašlaik vairāk interesē ceļošana nekā pirms pandēmijas,” norāda DFDS Baltijas valstu komunikācijas vadītājs Vaids Klumbis.

    Atbildot uz jautājumu, kādu transporta līdzekli – autobusu, lidmašīnu, vilcienu vai personīgo transportlīdzekli (automašīnu vai motociklu) – , respondenti izvēlētos ceļošanai uz ārzemēm, vairākums balsoja par labu personīgajam transportam.

    38% latviešu, 45% lietuviešu un 36% igauņu, braucot uz ārzemēm, izvēlētos automašīnu kā vēlamāko pārvietošanās līdzekli. Latvieši no pārējo Baltijas valstu pilsoņiem atšķiras ar to, ka gatavi ceļot arī ar prāmi, kas var tikt skaidrots ar samērā plašo ceļojumu piedāvājumu no Latvijas ostām.

    “Tiem, kas ceļo ar automašīnu, prāmji ir ērts līdzeklis, lai nakts laikā nokļūtu Rietumeiropā vai Skandināvijā. Mēs redzam, ka 19% latviešu vairāk izvēlētos ceļojumus ar prāmi, un tas ir saprotams – atšķirībā no citiem transporta veidiem prāmī var izkāpt uz atklāta klāja, elpot svaigu jūras gaisu vai atpūsties privātā kajītē, pilnībā ierobežojot saziņu ar citiem," norāda Klumbis.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+