Mikrozaļumu un dārzeņu audzētāja Ilze Lipska: Cilvēkam nevajag daudz

Intervijas
Ilze Klapere
Ilze Klapere
16. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone
Pavasarīgi zaļo dīgstu, mikrozaļumu un dārzeņu audzētājas Ilzes Lipskas vārds retajam ir svešs. Kopā ar vīru Juri abi audzina četrus bērnus un jau desmito gadu saimnieko bioloģiskajā saimniecībā Absolūts ēd Krimuldas novadā, ar savu izaudzēto produkciju priecējot visus veselīgas ēšanas piekritējus.

– Jums ir saimniecība un liela ģimene – kādi ir jūsu ikdienas ēšanas ieradumi?

– Man patīk gatavot ēst, tikai ne vienmēr tam ir laiks. Tāpēc jāplāno uz priekšu. Mūsmājās visi zina, kas kuru dienu būs galdā – mēs sastādām ēdienkarti nedēļai. Piemēram, pirmdienās ēdam salātus – katrs jau laikus var ierakstīt kalendārā savus mīļākos salātus, tad skatos, kas kuru nedēļu ir topā. Otrdienas ir zupu dienas, pēc tam seko pākšaugu diena – ja kāds tos neēd, tas dabū vakardienas zupu. Dažas dienas nedēļā, kad mums jāsagatavo pasūtījumi, ēst gatavošanai vispār neatliek laika. Bērni to jau zina, paši sataisa sev sviestmaizītes ar sieru vai desu. Retu reizi kaut ko pasūtām, man ļoti garšo suši, bērniem – kebabi.

– Katram no četriem bērniem droši vien ir savi ēšanas untumi, vai ne?

– Protams. Nupat nesen veikalā iegādājos smalki maltu zivs masu, izdomāju cept kotletes. Bet jau zinādama, ka viens bērns neēdīs. Tādās reizēs izdomāju tam vienam kādu alternatīvu.

Bērnus nekad neesmu spiedusi kaut ko ēst. Atceros no savas bērnības, kad man spieda dzert burkānu sulu…

Joprojām tīrā veidā nespēju to dabūt iekšā! Tāpēc bērnus nespiežu ēst vai dzert kaut ko konkrētu.

– Ir kāds ēdiens, kas garšo visiem? Makaroni?

– Diemžēl ne! Vislabāk laikam iet dažādu dārzeņu sautējumi, arī griķi. Un zupas ēd visi, tā ir laime! Turklāt zupās es varu ievārīt visu to, ko citkārt bērni varbūt neēstu. Atceros, vecākā meita kādreiz lasīja ārā no zupas burkānus, bet es izturēju līniju – ja citiem garšo, es vāru ar burkāniem, lai lasa ārā, ja negrib. Līdz vienā reizē viņa pagaršo tos burkānus un saka: mammu, kāpēc tik maz to foršo burkānu zupā?! Vai atkal mazais Jancis – bija laiks, kad viņš neēda nekādus zaļumus, kategoriski nē! Tad sāka tos ēst bērnudārzā, un tagad jau ir tiktāl, ka pat sviestmaizīti viņš nevar apēst bez salātlapiņas – pieprasa! Arī vecākajam dēlam tagad ir kāpostaugu un vispār svaigu dārzeņu periods. Bija jābrauc skolas ekskursijā, es prasu: ko ņemsi līdzi ēdamu? Viņš paņēma kilogramu burkānu… Un tikai tagad, 12 gadu vecumā, viņam iegaršojusies šokolāde.

– Vai tev pašai garšo saldumi?

– Es noteikti neesmu ļoti uz saldumiem, piemēram, esmu brīnījusies, kā vīram dažkārt uznāk un viņš var izēst iebiezinātā piena bundžiņu, es pat vienu karoti nevaru, tik salds! Kaut gan, ir viens izņēmums – man ir vājība uz šerbetu. Tas ir dīvaini, jo kur tad vēl saldāks saldums?! Bet garšo, varbūt tas nāk no bērnības, kad ļoti gribējās, bet nekad nevarēja «atēsties, cik lien».

– Vai ir kāds produkts, no kura esi atteikusies, lai būtu labākā formā? Varbūt esi ievērojusi kādu diētu?

– Neesmu ievērojusi baigās diētas, tikai samazinājusi porcijas un ēdusi tikai tad, kad gribas.

Mēs ēdam daudz svaigu dārzeņu, noteikti vairāk nekā vidējais latvietis.

Un nekādus baigos treknumus neēdam, bet vispār… Par labo formu runājot, ir jau tomēr laikam iedzimtībā jāieskatās. Pie mana darba ritma un ēšanas paradumiem man vajadzētu būt tievai! Bet tā nav! (Smiekli.) Tad nu pārlieku arī par to visu necepos.

– Kur un kā iepērkaties?

Dārzeņi mums izaug pašiem, gaļu pērkam no zemniekiem, piena produktus klāt pieved Grasbergu busiņš… Uz lielāku veikalu braucam reizi nedēļā vai divās.

Es vispār neciešu staigāt pa veikaliem, bet man patīk izmēģināt jaunumus – priecājos, ja ieraugu kaut ko interesantu žurnālos vai internetā, tad zinu, kur un tieši pēc kā varu ieskriet, ja gados veikala tuvumā. Piemēram, dažādus miltus man patīk izmēģināt, man ir visādi, arī zaļo banānu milti. Reiz mana mamma bija ciemos, cepa pankūkas un sūdzējās, ka nesanākot. Es prasu: kurus miltus tu piebēri? Nu, tos, kas te skapītī! Izrādās, viņa bija paņēmusi pilngraudu miežu miltus… Izcept jau pankūkas var, bet tās prasa ļoti daudz eļļas, lai vispār kaut kas sanāktu (smejas).

Atgriežoties pie pirkumiem. Vispār jau cilvēkam nevajag daudz, goda vārds!

Esmu pārsteigta, ka ar gadiem manas prasības pret dzīvi, pret labklājību nevis palielinās, bet samazinās.

Kādreiz domājām, ka mums vajag divstāvu māju… Tā stāvēja puscelta, līdz sapratām, ka nevajag, pietiek tikai paplašināt pirmo stāvu.

Nu mūsu mērķis ir ļoti pieticīgs – izaudzināt un izskolot bērnus un nodrošināt pašiem sev vienkāršas vecumdienas. Daudz ko mums piedāvā daba – ogas, sēnes, tagad pavasara jaunās lapiņas, kas nāk ārā no zemes. Tās ir ļoti vērtīgas, iespējams, pat vērtīgākas par daudziem dārzeņiem.

– Vai tu veido arī krājumus, konservē kaut ko?

– Nē, konservējumi mums neiet – paši ar vīru neēdam, bērni arī ne, izņemot tomātu mērces un sulas. To sapratām jau tad, kad domājām par pārstrādes iespējām saimniecības attīstībā. Mēs tomēr esam mazs uzņēmums, nevaram atļauties ražas zudumus, tāpēc pirms gadiem pieciem spriedām, ko vēl lai izdomā. Konservēšana atkrita, jo sapratu, ka nevarēšu pārdot produktu, kuru paši nemīlam lietot. Un tā dzima doma par pulveriem – sākām kaltētu dārzeņu, ogu, augļu, meža sēņu pulveru ražošanu. Atceros, ka tajā pavasarī dzima šī ideja, bet jau augustā mums bija padsmit veidi pulveru! Daļu izejvielu izaudzējam paši, daļa nāk no vietējā meža, dažkārt sadarbojamies arī ar citām bioloģiskajām saimniecībām. Prieks strādāt, ja visu izdodas realizēt!

Ilzes Lipskas mīļākais… 

  • DZĒRIENS

Ūdens

  • DĀRZENIS

Visi! Tik grūts jautājums… Nu, labi – kabacis.

  • AUGLIS

Meža mellenes

  • GRĒCĪGAIS NAŠĶIS

Šerbets

Ilzes īpašās receptes

Kāpostu vafeles

Izklausās savādi? Pamēģini – ļoti garšīgi! Turklāt vienkārši un ātri. Šoreiz cepam Briseles kāpostiņus, kuri pēc šīs savādās ziemas vēl marta sākumā joprojām bija vācami uz lauka, bet šajā receptē var izmantot arī parastos kāpostus, ziedkāpostus, kolrābjus, ķirbjus, kabačus. Faktiski visus dārzeņus, kas šķiet piemēroti!

Sastāvdaļas:

  • 3 lielas saujas Briseles kāpostiņu
  • 2 olas
  • 1–2 ēdamkarotes miltu (kviešu, griķu u. c.)
  • garšvielas (pēc gaumes, bet Ilze lieto Spice House garšvielu kāpostu ēdieniem)
  • sāls, pipari pēc garšas

Kāpostus sarīvē, pievieno olas, miltus, garšvielas un visu samaisa viendabīgā mīklā. Pa karotei liek vafeļu pannā un cep vafeles. Pasniedz siltas ar krējuma un diļļu mērcīti.

Pannā apcepti Briseles kāpostiņi

Elementārākais un ātrākais veids, kā garšīgi pagatavot Briseles kāpostus! Nesaprotu, kāpēc citur raksta, ka kāpostiņi vispirms jāpavāra – nē, pietiek ar apcepšanu. Vislabāk cept sviestā, jo sviesta garša ar kāpostiem labi sader kopā, bet var arī eļļā. Kāpostiņiem noņem nesmukās ārējās lapiņas, sagriež četrās daļās un ber pannā. Pievieno garšvielas, kas patīk, un burtiski pāris minūtes apcep, ik pa brīdim apmaisot. Gatavs! Ēd tāpat vai kā piedevu citiem ēdieniem.

Kokteilis «Laika nav, bet gribu veselīgi!»

Šādus kokteiļus mēs mājās gatavojam bieži, jo darbu ir daudz, laika maz, bet enerģiju un vitamīnus vajag visiem.

Sastāvdaļas

  • (2 porcijām)
  • 1 banāns
  • jogurts bez piedevām (ap 300 g)
  • pa 1 ēdamkarotei nātru un spinātu pulvera
  • 1 kastīte zirņu dīgstu
  • 1 ēdamkarote smiltsērkšķu pulvera

Blenderī liek gabaliņos sagrieztu banānu, bezpiedevu jogurtu, pievieno nogrieztus zirņu dīgstus, nātru un spinātu pulverus, mazliet kādu saldu vielu, ja vēlas, smiltsērkšķu pulvera vietā var likt medu, kļavu sīrupu vai ko citu. Sablendē vienmērīgā masā un pilda glāzēs. Un dzer uz veselību!

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+