Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izskatās, ka Amerika tuvākajos gados ļoti mainīsies. Sākot jau ar to, ka viceprezidentes amatam Baidens izvēlējies Kamalu Herisu – ASV vēsturē viņa ir pirmā viceprezidente sieviete, un, it kā ar to nepietiktu, piedevām arī afroamerikāniete un indiete pēc izcelsmes!
Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps savu pretinieku Džo Baidenu nievīgi saukāja par Lēno Džo, bet Baidens patiešām līdz šim amatam nogājis neiedomājami garu un ilgu ceļu, un liktenis viņam nezin cik reižu aizlicis priekšā kāju.
Dzejoļi pie spoguļa
Toreiz, četrdesmitajos gados, kad 1942. gada 20. novembrī Pensilvānijas štata Skrentonas pilsētā īru un angļu emigrantu pēcteču ģimenē piedzima vecākais dēls Džo – Džozefs Robinets Baidens –, doma par valsts prezidenta krēslu visiem liktos dumjš joks.
Ģimenei trūka naudas, tēvam ilgi nebija pastāvīga darba, turklāt mazais Džo stostījās, un skolā viņu par to izsmēja. Viņa māsa Valērija tagad uzskata, ka tieši stostīšanās un skolasbiedru zobgalības ir galvenie iemesli, kāpēc Džo spēj būt tik saprotošs un iejūtīgs pret citiem.
Par laimi, Pensilvānijas puikam bija gudra mamma, īriete Katrīna Eiženija Finegana. Viņa atkārtoja un atkārtoja savu mantru: «Džo, neļauj, lai stostīšanās ir tas, pēc kā tevi vērtē citi. Atceries, kas tu esi. Tavu vērtību nosaka tava drosme un tava lojalitāte!» Džo cieši tic, ka tas palīdzēja. Viņš stundām ilgi trenēja savu runu, pie spoguļa lasot dzejoļus, un spītīgi gāja uz saviem mērķiem. 30 gadu vecumā Džo bija ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu un vairs nestostījās.
Nīlijas liktenīgā priekšnojauta
Džo vēl studēja, kad 1966. gada vasaras brīvdienās Bahamu salās iepazinās ar gaišmati Nīliju. Nīlijas vecāki īsti negribēja ļaut meitai precēties ar katoli, bet viss notika ļoti strauji. Džo un Nīlija apprecējās, un tad cits pēc cita katru gadu dzima pa mazulim: Džozefs Robinets (saukts Bo), viņa brālis Hanters un jaunākā meitiņa Naomi.
Viss ritēja kā pa diedziņu, īsts amerikāņu sapnis. Viņi laimīgā laulībā bija nodzīvojuši piecus ar pusi gadus, Baidens bija ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu, ievēlēts Ņūkāslas pilsētas valdē un 1972. gadā kandidēja, lai kļūtu par Delavēras štata senatoru. Vērtības, pa kurām viņš iestājās, bija Vjetnamas kara izbeigšana, vide, medicīnas pieejamība un cilvēktiesības. Vēlēšanu kampaņai naudas nebija gandrīz nemaz, bet Džo tik un tā uzvarēja, lai arī par mata tiesu – ar pusprocenta balsu vairākumu. Un 29 gadu vecumā kļuva par tā brīža jaunāko Amerikas senatoru!
Taču dažas nedēļas vēlāk visa dzīve sagriezās kājām gaisā. Vēlāk intervijā The News Journal Baidens atcerējās, ka Nīlijai bijusi savāda priekšnojauta. Kādā naktī viņa jautājusi: «Džo, vai ar mums kaut kas nenotiks? Viss liekas pārāk labi.»
1972. gada 18. decembrī, salikusi visus mazos automašīnā, Nīlija devās pēc Ziemassvētku iepirkumiem.
Un tad tikai jūdzi no mājām automašīnai uztriecās smagā mašīna. Nīlija un gadu vecā Naomi gāja bojā uzreiz.
Brāļus Hanteru un Bo, vienu divus, otru četrus gadus vecus, aizveda uz slimnīcu. «Tā ir mana pirmā bērnības atmiņa.Es guļu slimnīcas gultā blakus brālim, viņš tur manu roku, skatās man acīs un saka: «Es tevi mīlu, es tevi mīlu…» Atkal un atkal,» pēc daudziem gadiem atcerējās Hanters.
Pats Džo Baidens vēlāk CNN dokumentālajā filmā godīgi atzinās, ka pēc nelaimes ir domājis par pašnāvību – kā būtu, ja viņš dotos uz Delavēras Memoriālo tiltu, nolēktu un visu izbeigtu? Pirmās dienas viņš pavadīja kā pusnemaņā, kā ļaunā sapnī, klejojot ap slimnīcu, kur ārstēja zēnus. Nē, viņš nepiedzērās. «Nekad dzīvē neesmu dzēris. Bet atceros, kā paņēmu pudeli, ja nemaldos, džina un noliku uz virtuves galda. Taču nevarēju piespiest sev iedzert. Tas izglāba mani un puikas,» viņš stāstīja.
Baidens bija nolēmis atteikties arī no senatora posteņa, taču viņu pierunāja, un 1973. gada janvārī Vilmingtonas slimnīcā pie Bo gultiņas viņš nodeva svinīgo senatora zvērestu. Tad Džo palūdza palīgā māsu Valēriju, kas apmetās pie viņa un pa dienu auklēja zēnus, bet pats katru rītu ar vilcienu brauca no Vilmingtonas Delavērā uz Vašingtonu un vakaros atpakaļ – 90 minūtes turp, 90 minūtes atpakaļ. Taču puikas rītos brokastoja kopā ar tēti, bet vakaros pirms iemigšanas tētis viņiem lasīja priekšā.
Meitene no plakāta
Klīst leģenda, ka Džilu Baidens vispirms ieraudzījis uz plakāta autobusa pieturā, jo viņa tolaik piestrādāja par modeli. Taču oficiālā versija ir aklais randiņš, kuru noorganizējis Džo brālis. Brālis pazina Džilu, viņa bija šķīrusies no pirmā vīra, 19 gadu vecumā jaunības karstumā apprecēta futbolista…
Džila gan sākumā jutās šokēta. Viņa bija radusi tikties ar džekiem T kreklos, džinsos un tolaik modīgajās platformenēs, bet tovakar ieradās Džo – deviņus gadus vecāks, turklāt žaketē un loferos! Taču pēc pirmā randiņa, atvadījusies no Džo, viņa vienos naktī mammai pavēstīja: «Mamma, es beidzot esmu satikusi džentlmeni!»
Džo bildinājumam Džila vispirms piecas reizes atbildēja nē. «Man bija jābūt pārliecinātai par simts procentiem. Džo dēli jau vienreiz bija zaudējuši mammu, un es nedrīkstēju pieļaut, ka viņi to zaudē vēlreiz!» viņa vēlāk skaidroja. Puikas Džila iemīlēja kā pašas dēlus, taču nekad necentās aizēnot zēnu īsto mammu. Ģimenē par māmiņu vienmēr tika saukta Nīlija, bet Džila – par mammu. 1977. gadā viņi apprecējās, un drīz piedzima abu kopīgā meita Ešlija, kura tagad ir cilvēktiesību aktīviste un modes dizainere.
Žurnālisti Baidenam ir jautājuši, kur slēpjas viņu ilgās un labās laulības noslēpums. «Es viņu dievinu. Tas izklausās muļķīgi, bet to es viņai pateicu nākamajā dienā pēc mūsu iepazīšanās un joprojām tā domāju,» atbildēja Džo.
69 gadus vecā Džila jau tagad ir gatava pirmā lēdija. Sportiska, aktīva, ar labu izglītību, ieguvusi divus maģistra grādus un doktora grādu, angļu valodas pasniedzēja un profesore Ziemeļvirdžīnijas Universitātē. Turklāt kopš vīra viceprezidentūras laikiem labos draugos ar Mišelu Obamu.
Trešais mēģinājums
ASV prezidenta amatam Baidens pirmo reizi kandidēja 1987. gadā, un viņš tika uzskatīts par spēcīgu kandidātu. Taču piedzīvoja izgāšanos, jo daļu savas runas bez atsaucēm bija aizņēmies no cita politiķa. Baidenu apvainoja plaģiātismā, viņš atvainojās un izstājās no cīņas.
1988. gadā politiķim atklāja galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu, viņu kritiskā stāvoklī aizrāva uz slimnīcu, kur veica steidzamu operāciju. Senātā viņš varēja atgriezties tikai pēc septiņiem mēnešiem.
2008. gadā Baidens kandidēja no jauna, par prezidentu nekļuva, taču tika izraudzīts par Baraka Obamas valdības viceprezidentu. Šajā amatā būdams, viņš 2011. gadā Vašingtonā no Valda Zatlera rokām saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, bet pēc Baraka Obamas otrreizējas ievēlēšanas kā viceprezidents 2016. gadā apmeklēja Latviju.
2016. gada vēlēšanās Baidens tiešām varēja kļūt par ASV prezidentu, jo viņam kā viceprezidentam bija ļoti lielas izredzes. Taču Donaldam Trampam paveicās, jo Baidens nekandidēja vispār. Viņš skuma un sēroja. Ģimeni atkal bija piemeklējušas bēdas – 46 gadu vecumā ar smadzeņu audzēju glioblastomu bija aizgājis vecākais dēls Bo.
«Patiesībā par ASV prezidentu bija jākļūst nevis man, bet manam dēlam Bo!» ir teicis pats Baidens.
Kas zina, varbūt kādreiz tā arī notiktu – Bo jau bija sevi pierādījis kā gudru un enerģisku politiķi un astoņus gadus bijis Delavēras štata ģenerālprokurors. Kad nomira Bo, viņa tēvs viceprezidents kopā ar Obamu strādāja pie likumprojekta, kas nodrošinātu medicīnisko palīdzību arī trūcīgajām Amerikas ģimenēm.
Un tad 2019. gadā Džo Baidens trešo reizi paziņoja, ka kandidēs ASV prezidenta vēlēšanās. Tālāko mēs jau zinām – gāja karsti, bet aiz svītras palika Tramps. Baidens uzvarēja ar 81,2 miljoniem balsu – tas ir lielākais balsu skaits, kas jebkad ASV prezidenta vēlēšanās atdots par vienu kandidātu.
Skeletu skapī maz
Ja likmes ir tik augstas, tad, protams, pilnīgi viss nevar notikt gludi. Taču lielus skeletus Baidena skapjos Trampa karsēji nav atraduši. Lielākie pārmetumi jaunizceptajam prezidentam bijuši par nepiedienīgu saskarsmi ar sievietēm, kā arī viņa vecumu – jaunajam ASV prezidentam šobrīd ir 78 gadi. Par sievietēm nav īsti saprotams, bet Baidens atzinis, ka varbūt pārpratis cilvēciskā kontakta robežas. Turklāt viņa bijusī darbiniece Tara Rīda sūdzējusies, ka Baidens viņai 1993. gadā uzmācies. Vai tā bija – kas to tagad lai zina? Pierādījumu nav, Baidens noliedz.
Par vecumu skaidrs – jā, Baidens savu termiņu sāk kā vecākais prezidents ASV vēsturē. Taču prezidenta ārsts devis slēdzienu, ka pacients ir vesels un aktīvs, viņam nav slimību vai traucējumu, kas varētu kavēt būt par amerikāņu administrācijas vadītāju. Reizēm ir sirds ritma traucējumi un sezonāla alerģija, taču tas nerada nopietnas problēmas. Prezidents nesmēķē, nelieto alkoholu un regulāri nodarbojas ar sportu.
Iespējams, tiešām daudz kas mainīsies.
Baidens līdz šim risinājis gan vides aizsardzības, gan veselības aprūpes pieejamības un rasu nevienlīdzības jautājumus.
Un Baidenam ir daudz trumpju – satriecoši ilga pieredze, neticama uzņēmība un saticīgs raksturs. ASV savā starpā allaž stīvējušās divas lielās partijas – demokrāti un republikāņi. Taču demokrāts Baidens līdz šim Kongresā tiešām draudzīgi sadarbojies ar republikāņiem, un viens no viņa mērķiem ir apvienot pārāk sašķelto Amerikas sabiedrību. Varbūt amerikāņiem beidzot paveicies?
